Visā pasaulē 1. oktobri atzīmē kā Starptautisko senioru dienu, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta vecākā gadagājuma ļaudīm un dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem tie saskaras savā ikdienā.
Esmu pamanījusi, ka aizvien retāk šī diena tiek saukta par Veco ļaužu dienu, kā tas bijis pirms dažiem gadiem. Tātad sabiedrībai vairāk labpatīk apzīmējums seniori, nevis vecie ļaudis.
Vārds seniors skan cienījami, tomēr daudziem gadās samulst, domājot no kāda vecuma tad personu var dēvēt šādā statusā. Atsevišķos avotos atrodu informāciju, ka par senioriem varam runāt, attiecinot to uz cilvēkiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un vairāk, taču visbiežāk tomēr sevi saukt par senioru klājas no 60 gadiem. Tā jau sanāk, ka seniors vairāk vai mazāk vari būt arī pirmspensijas vecumposmā, kad neesi vairs tik jauns, bet neesi vēl devies pensijā.
Būt senioram esot arī izdevīgāk nekā nebūt senioram. Senioriem esot savas priekšrocības. Veikali un aptiekas, kā arī dažādi pakalpojumu sniedzēji piedāvā atlaides, – tādos gadījumos attiecīgi parasti tiek norādīts arī kāds skaitlis 60+ vai 65+ un tā tālāk. Būs vai nebūs spēkā kādi seniora bonusi, pašam vien līdzi jāpaseko.
Gan ikdienā, gan darba sarunās nākas satikt gan tādus seniorus, kuriem patīk pagausties par dzīvi, gan tādus, kuri vienkārši dzīvo un pieņem dzīvi tādu, kā ir. Un, ja ir gribēšana un varēšana, daudzi no viņiem arī turpina būt darba attiecībās, pat ja saņem pensiju.
Prātā nāk sarunas, par ko šobrīd cilvēki sākuši vīpsnāt, kāpēc tieši septembrī pārtikas precēm pieaug cenas. Neesot par ko brīnīties, jo, redz, veikalnieki jau laikus gatavojoties pensiju indeksācijai, kas iekrīt oktobrī. Lai vai kā, taisnība jau ir, par kādiem eiro jau pensijas apjoms pieaugs, bet maciņš no tā, visticamāk, nemaz biezāks nekļūs.
Vienmēr priecājos par senioriem, kuri iet sabiedrībā, darbojas kādā organizācijā, amatierkolektīvos, meklē domubiedru grupas, mūžizglītošanās un radošo nodarbību iespējas, dažāda veida atbalstu, neatstājot novārtā kā garīgo, tā fizisko veselību.
Zinu, ka vairākos pagastos arī mūspusē seniori sanāk kopā neformālos pulciņos, pensionāru klubiņos, lai vienkārši satiktos vai noorganizētu kādu pasākumu savam priekam, nemaz negaidot, lai kāds cits to visu pienes uz paplātes. Bioloģiskais pulkstenis ir neapturams, un skaidrs, ka kādreiz visi būsim senioru godā, bet ar kādu attieksmi un piemēru šo vārdu nesīsim, būs atkarīgs no paaudžu pēctecības, cik nu kuram gruntīgi pamati būs ielikti.
Ne tikai 1. oktobrī, bet arī ikdienā atcerēsimies paust cieņu un pateicību saviem sirmajiem vecākiem un vecvecākiem, kuri veltījuši laiku, neizsīkstošu mīlestību un viedumu jauno paaudžu audzināšanā. Lai ikvienam senioram laba veselība, dzīvesprieks un DZĪVOT PRIEKS!
Reklāma