Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki?

Vai pašvaldībai ir pienākums apmācīt pensionārus datorprasmēs bez maksas?

Alberts Sirmulis, 79 gadus vecs jelgavnieks, ir pensionēts virpotājs. Savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Grāmatā pat esot atradis kļūdu. Viņam patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa un arī cienījamos gados apgūt ko principāli jaunu nav viegli. Atceros, kā pats 24 gadu vecumā 1991. gadā pirmoreiz apsēdos pie datora un cik grūti veicās pirmajos mēnešos. Bet ir 2024. gads un datoru esmu apguvis tikai tik daudz, cik man tas vajadzīgs žurnālista darbam. Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, pārsteigts secinu, ka viņš pat prot atsevišķas tādas lietas, ko es nemāku. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties vai saprast citas vairākas elementāras lietas un apjūk vienkāršās situācijās. Taču par to vēlāk. Vispirms par A. Sirmuļa pretenzijām pret Jelgavas bibliotēkām un pašvaldību.

Kas ir vai nav pašvaldības pienākums

Alberts Sirmulis uzskata, ka pašvaldības pienākums ir pensionārus bez maksas apmācīt datorprasmēs. Par to daudzkārt esot dzirdējis runājam valdību un pašvaldību. Bibliotēkās redz datorklases, kas gan lielākoties stāvot tukšas. Bibliotēkās pie garderobistēm saņemamas pieteikšanās veidlapas datora, viedtālruņa un interneta izmantošanas bezmaksas apmācībām. Bibliotekāres gan Albertam skaidri nevarot pateikt, ir vai nav bibliotēku pienākums bez maksas apmācīt pensionārus.

“Visi taču redzam, ka uz papīra drukātais teksts strauji iet mazumā – tas pāriet uz ekrānu, tāpēc bibliotēku pienākums ir mūs apmācīt apieties ar datoru. Mācīt, kamēr iemācāmies, nevis pa stundai nedēļā vai pat retāk. Es, piemēram, mācos lēni: man saka, ka vēl desmit minūtes un es iemācīšos, bet es skaidri zinu, ka neiemācīšos,” pārliecināts ir pensionārs.

Alberts stāsta, ka pirms desmit gadiem iemācījies datorā atrast, meklēt un klausīties Latvijas Radio raidījumu arhīvu, bet laime ilgusi tikai trīs mēnešus, jo parādījies, kā viņš saka, jauns slieksnis, kas datorā jāpārvar, lai piekļūtu arhīvam, bet viņš to nemācējis. Nebijis neviena, kas viņam to parāda. Te jāpiebilst, ka pašam sava datora Albertam nav – viņš pie tā nokļūst bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr pieejami, ar vienu viņš vispār negribot komunicēt, jo tas uz viņu esot kliedzis, kad seniors kaut ko nesapratis. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu – arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru.

Alberts iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, ne bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksājot tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.

Senioru nodarbības Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā.

Pašvaldību labā griba

Kā noskaidroju Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu jāapmāca apieties ar datoriem.

“Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru ietvaros var apgūt datorprasmes,” man saka LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

“Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes,” man saka Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde.

Iespējas ir dažādas

“Mēs visiem cilvēkiem, tajā skaitā senioriem, esam palīdzējuši un palīdzēsim: bijušas gan grupu, gan individuālas apmācības Es zinu Albertu Sirmuli, ar viņu ir strādājuši mūsu speciālisti un mācījuši. Viņš grib, lai ar viņu strādā individuāli, jo grupā viņam temps esot par ātru, nespējot saprast. Mēs varam kādu dienu veltīt viņam stundu, pēc kāda laika – atkal. Bet nevar bibliotēkas speciālists ar viņu strādāt garas stundas un bieži. Mums vienkārši nav tādas kapacitātes. Sirmuļa kungs ir ļoti prātīgs vīrs, cenšamies, varbūt reizēm viens otru ne tā saprotam, bet nekad neesam teikuši, ka nemācīsim – tikai iepriekš jāpiesakās un jāvienojas par laiku,” teic Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa.

“Tas ir ļoti slavējami, ka cilvēks vēlas mācīties, bet viņam jāsaprot arī tas, ka ir lietas, kas pašam jāapgūst un jādara. Mēs nedrīkstam atvērt viņa interneta bankas kontu, vadīt viņa paroles un apmaksāt rēķinus, pat skatīties, kā viņš to dara, pat ja ļoti, ļoti lūdzas,” piebilst L. Langenfelde.

Jelgavā ir arī tāda lieta kā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) – Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālās tālākizglītības iestāde. Tās vadītāja Sarmīte Vīksna man saka: sūtiet A. Sirmuli pie mums, palīdzēsim. Centrā jau kopš 2005. gada notiek pensionāru bezmaksas apmācība datorprasmēs – šo iespēju pensionāri aktīvi izmanto. Visi, kas grib, tiekot pie apmācībām, varbūt tikai rindā kādreiz jāpagaidot.

“Pirms gadiem divdesmit bija tāds pirmais vilnis, kad senioru dzīvē arvien vairāk ienāca datori un bez tiem kļuva arvien grūtāk iztikt. Pēc tam bija otrais vilnis – viedtelefonu ēra. Apmācām gan grupās, gan individuāli. Prieks redzēt, ka cilvēki, kam krietni pāri 80 gadiem, ne tikai māk izmantot datoru un viedtelefonu, lai lasītu un skatītos bildes, bet lieto elektronisko pastu, izmanto sociālos tīklus, pat iepērkas internetā. Tas notiek par pašvaldības un arī citu finansējumu, piemēram, mums ir Izglītības un zinātnes ministrijas 21 stundu programma informācijas tehnoloģiju apguvei cilvēkiem ar zemām pamatprasmēm. Ir arī maksas programma par simbolisku līdzfinansējum – 12 eiro – “Nesteidzīgas dzīves skola”, kurā rādām, kā senioriem mierīgi, nesteidzoties apgūt modernās dzīves izaicinājumus un gūt no tā prieku. Aktīvi darbojas pensionāru biedrība, kurā cilvēki viens otram palīdz, tajā skaitā apieties ar datoru. Par visām iespējām liekam informāciju internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā, informāciju var iegūt pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā. Kāpēc šī informācija Alberta kungu nav sasniegusi vai viņš to neizmanto, man grūti teikt,” skaidro S. Vīksna. Viņa man rāda pēdējo “Jelgavas Vēstnesi”, kur ZRKAC reklamē bezmaksas iespējas, piemēram, 13. maijā trīs stundu individuālas konsultācijas senioriem darbā ar internetbanku un iepirkšanos internetā, 14. maijā visas dienas garumā – individuālas konsultācijas senioriem informācijas meklēšanā internetā un e-pasta lietošanā, 15. maijā visas dienas garumā – individuālas konsultācijas senioriem sociālo mediju feisbuka, instagrama un jutuba lietošanā.

Mācāmies kopā

Tā kā A. Sirmulis vēlējās individuālu konsultāciju kopā ar vēl kādu mācekli, uz šo vietu pieteicos es, “Latvijas Avīzes” žurnālists, un Jelgavas pilsētas bibliotēka nodrošināja šo iespēju klientu apkalpošanas speciālista Rūdolfa Parakeviča vadībā pusotras stundas garumā.

Sākums bija raits. Alberts nolēma sameklēt lētāko viesnīcu Talsos. Droši ieslēdza datoru. Kur un kā jāmeklē? Konsultants Rūdolfs Parakevičs teica, ka jāaktivizē interneta pārlūks un automātiski parādīsies meklētājprogrammas “Google” lodziņš. “Kāpēc tieši gūgle?” jautāja Alberts. Tāpēc, ka tā ir plašākā un biežāk lietotā vieta, kur meklēt, atbildēja Rūdolfs. Tad vēl Alberts jautāja, kur tieši un kas jāraksta, lieliem vai maziem burtiem, ar vai bez garumzīmēm. Rūdolfs pacietīgi skaidroja, bet tad negaidīti dators pajautāja, vai piekrist vai noraidīt sīkfailus.

“Kāds man sakars ar šiem sīkfailiem, ko no manis grib, manus datus?” jautāja Alberts.

Rūdolfs nomierināja, ka var gan piekrist, gan noraidīt – no tā Albertam nekas nemainīšoties un slikts nenotikšot. Uz ekrāna parādījās Talsu viesnīcu saraksts, Rūdolfs skaidroja, kur ir sponsorētā informācija un kur patiešām var redzēt lētākās viesnīcas un to cenas. Ar to Alberts labi tika galā, bet viņš arī gribēja redzēt pilsētas karti un viesnīcu atrašanās vietu uz tās. Rūdolfs parādīja, kā šo karti dabūt uz ekrāna. Visas darbības Alberts veica pats. Tad Alberts gribēja Talsu karti ne tikai ar viesnīcu atrašanās vietu, bet arī ar cenām pie tām. Te nu Rūdolfam vajadzēja pieslēgties, jo tas nemaz nebija tik viegli panākams. Pēc tam Alberts gribēja uzzināt cenas konkrētām viesnīcām konkrētās dienās. Rūdolfs pateica, kā atrast kalendāru un to salāgot ar viesnīcām. To Alberts paveica.

Viesnīcas meklēšanai Alberts patērēja 50 minūtes. Seniors samērā veikli rīkojās ar klaviatūru un – īpaši – datorpeli. Kad bija atradis vajadzīgo informāciju, bez priekšā teikšanas ar datorpeli to iezīmēja un izdrukāja to uz papīra.

Līdzīgi Albertam veicās ar informācijas meklēšanu par sabiedrisko transportu no Jelgavas uz Talsiem. Cik var saprast, senioram kā tehniskam cilvēkam ir skaidrs, kā darbojas ar roku satveramas, aptaustāmas vai saredzamas ierīces – klaviatūra, datorpele, datora ekrāns. Daudz mazāka izpratne ir par to, kā darbojas pats dators, kā tajā rodas informācija un attēli, kā tas viss strukturizējas, kā strādā internets un programmas. Tad arī rodas naivi jautājumi, piemēram: “Vai informāciju guglē man gatavo cilvēks?” Vai arī bailes izpaust personīgu informāciju, kad dators kaut ko pavaicā. Vai neizpratne, kādiem burtiem kādā valodā jāmeklē informācija. Vai dusmas, kad pieprasījuma lodziņā uzrakstīta precīza vēlme, bet dators uzdod visādus jautājumus vai sniedz neprecīzu informāciju.

Arī jauni un modernās tehnoloģijas apguvušie ļaudis bieži apmulst un netiek galā vai tiek galā ar milzu saspringumu pat ar valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem, tā ka pa Alberta Sirmuļa vai citu senioru jautājumiem un vēlmēm nebrīnīsimies un nesmiesimies. Novērtēsim viņa cenšanos un vēlmi sadraudzēties ar datoru un internetu.

Artis Drēziņš

Pieteikšanās veidlapas bezmaksas apmācībai.

————————————————

Kur senioriem vēl apgūt datorprasmes?

* “Latvijas senioru kopienu apvienība” par saziedoto un projektu naudu katru trešdienu Rīgā pēc iepriekšēja pieraksta bez maksas apmāca seniorus datora un citu viedierīču lietošanas prasmēs. “Arī mūsu organizācijas biedri novados cenšas senioriem palīdzēt – pārsvarā tas notiek par pašvaldības un dažādu projektu līdzekļiem. Šai ziņā aktīvas ir Kuldīgas senioru skola, pensionāru biedrība Dobelē, bet Madonas bibliotēkā par pašvaldības naudu divas bibliotekāres centīgi apmācīja seniorus. Jāsaprot, ka tas nav viegls darbs, kas tiek darīts iespēju robežās. Nevar būt tā, ka cilvēks bibliotēkā ierauga datoru un pieprasa bezierunu palīdzību un uzmanību neierobežotu laiku. Tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka bibliotēkās senioriem palīdz, tās ir ieinteresētas, lai uz tām nāktu cilvēki un tās neslēgtu, īpaši, ja runa par mazām apdzīvotām vietām. Bibliotēkas uzņemas tādu kā sociālu darbu, kas ir labi un ļoti vēlētos, lai seniori to novērtētu kā pretimnākšanu, nevis kaut ko pašu par sevi saprotamu,” saka “Latvijas senioru kopienu apvienības” valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

* Tālākizglītības centrs “BDA” (iepriekš zināms kā “Baltijas datoru akadēmija”) ir viens no lielākajiem profesionālo mācību centriem Latvijā un visā Baltijā. Tas piedāvā vairāk nekā 250 kursu, ko pasniedz 120 pasniedzēju, īpaši specializējoties digitālo prasmju mācībās un sertifikācijā gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem. “BDA” projektu vadības nodaļas vadītāja Līga Peisniece norāda, ka centrā iespējams par maksu apgūt dažāda līmeņa iemaņas darbībā ar viedierīcēm, bet tas nav lēts prieks. Tāpēc L. Piesniece iesaka senioriem pamatiemaņu apguvei rūpīgi sekot bezmaksas iespēju kursiem gan “BDA”, gan citos uzņēmumos, kas ik pa laikam tiek izsludināti.

“Tagad gan ir tāds pārtraukums, bet domāju, ka iestādes tupinās uzsaukt dažādus kursus, kam pieteiksies gan “BDA”, gan citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar apmācību. Tie ir bezmaksas vai par simbolisku maksu. Senioriem jābūt vērīgiem un jāseko informācijai. Seniori iekļaujas pieaugušo mūžizglītības kategorijā. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra tuvākajā laikā plāno uzsaukt senioru apmācības kursus, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā ir projekts, kā strādāt ar portālu “latvija.lv”, Nodarbinātības valsts aģentūra organizē kursus. Saprotu, ka senioriem varbūt nav viegli atrast un orientēties informācijā, bet iespējas ir,” komentē L. Peisniece.

* Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmuma SIA “Tet” ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa: “Tehnoloģijas un to izmantošana pamazām ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, un savā darbā ar klientiem novērojam, ka arī senioru prasmes izmantot datoru, planšetdatoru vai kādu citu ierīci ir uzlabojušās, ja salīdzina, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Lielākā daļa cilvēku gados vairs nav bezpalīdzīgi, jo viņi jau ir apguvuši pamatzināšanas. Periodiski esam organizējuši datormācības šai vecuma grupai un arī citiem interesentiem, bet pašlaik aktuālāka kļūst digitālā drošība. Tāpēc esam izveidojuši tīmekļa vietni “www.digitaladrosiba.lv”, kurā ikviens, tostarp seniori, var atrast aktuālāko informāciju par to, kā sargāt savus datus, naudu un dažādu veidu informāciju par sevi no noziedzniekiem internetā. To nemitīgi papildinām ar aktuālāko informāciju. Ņemot vērā, ka arī vecuma ierobežojums ierīču lietošanā arvien palielinās, esam izveidojuši digitālās drošības ieteikumus pašiem mazākajiem, jau no pirmajiem dzīves gadiem palīdzot apgūt droša interneta lietošanu. Esam pārliecināti, ka vecmāmiņas un vectētiņi kopā ar saviem mazbērniem, sekojot līdzi Ričija Rū muzikālajiem piedzīvojumiem, var kaut ko pārņemt arī savā ikdienā pie datora. Savukārt senioriem pieejams digitālās drošības ceļvedis, kurā ir ne vien padomi un ieteikumi, bet arī pieredzes stāsti.”

* Mācības (ne tikai datorprasmes) piedāvā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, aktīvas biedrības ir “Rīgas aktīvo senioru alianse RASA”, Ikšķiles senioru skola, Kuldīgas senioru skola un citas. Seniori par iespējām kontaktēties ar saviem domubiedriem un par apmācībām var interesēties arī savu novadu, pilsētu pensionāru biedrībās.

————————————————

UZZIŅA

Grib apgūt jaunas prasmes

Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, no kuriem daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās. Tā liecina mācību centra “Baltijas datoru akadēmija” un pētījumu aģentūras “Norstat” pagājušā gada septembrī veiktā aptauja. Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36% aptaujāto.

Kā liecina aptaujas dati, 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% – apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību.

Aptauja notika augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.