Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

SEB Finanšu drošības indekss: Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka nākamgad pelnīs vairāk

www.pexels.com

Latvijas iedzīvotāju finansiālo labklājību šobrīd visvairāk ietekmē pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpums, kā arī energoresursu cenas, liecina SEB bankas veiktais pētījums “Finanšu drošības indekss”*. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāji joprojām sagaida izdevumu pieaugumu arī nākotnē, Latvijas sabiedrība lielākoties ir pozitīvi noskaņota – tikai 17% paredz ienākumu kritumu nākamgad. Pārējie prognozē, ka viņu ienākumi arī 2024. gadā saglabāsies esošajā līmenī vai pat palielināsies – par to ir pārliecināti 28% iedzīvotāju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Novērtējot savu finansiālo stāvokli, kopumā 75% aptaujāto norāda, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamākās lietas – pārtiku un apģērbu – un arī atliek līdzekļi uzkrājumu veidošanai. Tiesa, 33% atzīst, ka nevar uzreiz veikt patiešām lielus pirkumus, piemēram, nekustamā īpašuma iegādei ir jāiekrāj.

Kaut arī to iedzīvotāju skaits, kuriem ir finansiālas problēmas, salīdzinājumā ar 2022. gadu ir nedaudz samazinājies (no 24% pērn uz 21% šogad), katrs piektais saskaras ar finansiālām grūtībām: 17% atzīst, ka var iegādāties pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, taču nepietiek naudas jaunam apģērbam, bet 4% grūtības sagādā pat pārtikas iegāde.

“Salīdzinot pagājušā un šī gada “Finanšu drošības indeksa” rādītājus, jāsecina, ka rādītāji mainījušies pavisam nedaudz. No vienas puses, tas liecina, ka straujais dzīves dārdzības pieaugums, kas novājināja daudzu mājsaimniecību finanses, ir palēninājies, un kopumā situācija ir stabilizējusies. Nedaudz mazāk kļuvis arī to, kuri norāda, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies. No otras puses, par pāris procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri jūtas neapmierināti ar savām finansiālajām iespējām, un tas, visticamāk, apliecina, ka vairāk naudas tērējam pamatvajadzībām un daļai sabiedrības ir nācies atteikties no zināmām ērtībām un ierastā dzīvesveida. Redzam arī, ka finanšu situācija uzlabojas galvenokārt jaunākiem cilvēkiem – 18–39 gadu vecuma grupā, bet biežāk pasliktinās pēc 40 gadu vecuma, ko varētu skaidrot ar kopējo ekonomisko aktivitāti un konkurētspēju darba tirgū,” skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

35% Latvijas iedzīvotāju ar savu pašreizējo finanšu stāvokli kopumā ir apmierināti, un 4% ar to ir ļoti apmierināti, savukārt ar savu finanšu situāciju kopumā neapmierināti ir 39% iedzīvotāju, un 12% norāda, ka ir pat ļoti neapmierināti.

Izvērtējot ikdienas izdevumus, sabiedrība ir piesardzīga: 41% joprojām paredz dzīves dārdzības pieaugumu, un izdevumu kritumu prognozē vien 14% aptaujāto.

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.