Savāda vasara

Kurš gan nezina senču sakāmo, ka uz zemes drīkst sēdēt tikai pēc pirmā pērkona. Vēl daļa apgalvo, ka jāsagaida vismaz trīs reizes dzirdēts pērkons, tad droši var staigāt basām kājām un sēdēt uz zemes. Ja to uztvertu tieši tik burtiski, tad es vēl nemaz nevarētu sēdēt uz zemes un staigāt pa dārzu bez apaviem, jo līdz jūnija trešajai svētdienai ne reizi nebiju dzirdējusi norībam pērkonu, kaut gan parasti to dzirdu aprīļa izskaņā vai maija sākumā. Esmu dzirdējusi, ka citiem paveicies vairāk un pērkons ar lietusgāzēm sagaidīts vairākkārt.

Tieši tik savāda šogad ir vasara. Šodien, 21. jūnijā, kalendārā jau vasaras saulgrieži. Dosimies pļavās pēc jāņuzālēm, lai nopītu savu galvas kroni. Latviešu folklorā ir teikts, ka tās zāles, ko plūc zāļu vakarā, ir vislabākās dziedināšanai, ka šajā laikā ir jāsavāc tējas, jāsasien pirtsslotas. Vispirms jau jāatrod tāda pļava, kur kaut kas aug bez smilgām un suņuburkšķiem. Jā, pļavas šogad jūnijā izskatās ļoti bēdīgi – zāle izkaltusi, lauksaimnieki bažījas par to, vai vispār būs ko pļaut un kā būs ar barības sagādāšanu lopiem. Ja kādam, kam bijuši sētie zālāji, pie pirmajiem siena vai skābbarības ruļļiem jau ir izdevies tikt, tad citi vēl cer uz brīnumu, ka šajā nedēļā līs un zāle pēc svētkiem saņemsies. Situācijas nopietnību apliecina fakts, ka jau tagad internetā sludinājumus ir ievietojuši zemnieki, kuri gatavi pirkt siena ruļļus, un ir tādi, kas gatavi tos pārdot, attiecīgi reaģējot uz situāciju un prasot krietni augstāku samaksu par tiem nekā citus gadus.

Tikmēr ir arī augi, kuriem sausums nav bieds. Piemēram, šomēnes daudzviet koši un iespaidīgi zied lupīnas – tās pārņem lielas platības, izplatās dabiskajās pļavās, izraisa izmaiņas ekosistēmās, ir spēcīgs augs, kas strauji vairojas. Lupīnas ir invazīva suga, kura nomāc vietējos augus, tāpēc Latvijas Dabas fonds mudina plūkt, ievākt, nest mājās un likt vāzēs, lai mazinātu to izplatību un dotu iespēju augt pļavu augiem. Bet, vai tās varētu iederēties Līgo vainagā, man grūti spriest.

Ņemot vērā, ka dabīgajās pļavās rudzupuķes un margrietiņas atrast šogad būs īpaši grūti, manuprāt, to vietā savu uzvaras gājienu veiksmīgi piesaka mākslīgo ziedu vainagi, kas pēdējos gados kļūst arvien populārāki. Prieks skatīties, ka daudzi tos prot darināt un piedāvā pārdošanā sociālajos tīklos un dažādos veikaliņos. Kas zina, varbūt vēl var paspēt kaut kur atrast savu īpašo vainadziņu, ko likt galvā, svinot vasaras saulgriežus vai Līgo vakarā. Ja tas jau ir nokavēts, tad atliek vien lūkoties dabā un ņem pretim to, ko tā piedāvā.

Lai katram izdodas notvert maģiskā vasaras pilnbrieda laiku. Ja ne pļavā un labības laukā, tad vismaz sirdī un dvēselē. Svinēsim prātīgi, turēsim godā un izkopsim senču tradīcijas!