Saprotošais latvietis

Vai zināt valodu ir slikti? Protams, nē. Valoda ir bagātība. Tā ir iespēja sazināties. Politiskā dienaskārtībā Latvijā šobrīd ir jautājums par latviešu un krievu valodu. Jā, valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā var būt arī politiskās cīņas ierocis. Latvijā ir daudz krievvalodīgo, kuri latviski neprot un, kad viņiem jautā – kāpēc, tā arī pasaka – nav bijusi vajadzība. Ja cilvēks dzīvo vietā, kur krievu valodā runājošo ir vairāk nekā latviešu, tad tā tas arī ir. Kur Daugavpilī vai tepat Sedā nepieciešama latviešu valoda? Pat Rīgā tirgū un veikalos nereti ir sajūta, ka vairums runā krieviski, nevis latviski. Nezinu īsti kāpēc, bet daudziem latviešiem tas ir ļoti raksturīgi, ka, tiklīdz cilvēks ar tevi runā krieviski, tā par sarunas valodu kļūst krievu valoda. Tā izprotam pieklājību?

Nesen biju Melnkalnē, un mūsu grupā bija tūristi kā no Latvijas, tā Lietuvas. Saprotams, ka sarunu valoda bija krievu, jo to visi pratām. Tur bija arī kāds pāris, kuram krievu valoda bija dzimtā. Sākumā domājām, ka viņi ir no Lietuvas, jo arī ar mums runāja krieviski. Kad uz robežas bija jāsavāc pases, pamanījām, ka abiem ir Latvijas pilsoņu pases. O, jūs esat no Latvijas? Jā, no Ventspils. Viņi bija aptuveni 40–50 gadus veci un visa ceļojuma laikā, runājot ar latviešiem, nepateica nevienu vārdu latviski. Kad sapratu, ka abi ir no Latvijas, sāku runāt latviski, un ko es teicu, saprata, bet atbildēja tikai krieviski. Nenoliegšu, gribējās teikt – es nekad neesmu dzīvojusi Krievijā, bet krievu valodu protu un runāju, bet jūs dzīvojat Latvijā un latviski nerunājat. Kāpēc? Kad jau ielidojām Latvijā un gaidījām bagāžu, sieviete pēkšņi ierunājās lauzītā, bet tomēr latviešu valodā. Nezinu, varbūt pārāk sakāpināti uztveru, bet tā bija attieksmes demonstrēšana. Ārpus Latvijas jūs man nepiespiedīsiet runāt latviski. Šajā gadījumā valoda tiek izmantota kā politisks ierocis.

Turpat Melnkalnē satikām kādu vīrieti no Maskavas, kurš ar ģimeni jau trīs gadus dzīvo Budvā. Esot sapratis, ka kaut kas nepatīkams briest, krājis naudu un ar ģimeni pārcēlies uz Melnkalni. Tagad te dzīvojot ne tikai ģimene, bet arī draugi. Esot ļoti daudz emigrantu no Krievijas, jo Melnkalne nav Eiropas Savienībā un vieglāk nokārtot formalitātes. Vīrietis apgalvoja, ka pirmais, ko darījuši, iemācījušies serbu valodu. Jā, ja ierodies citā valstī, tas ir pats par sevi saprotams. Tad kāpēc Latvijā šis pats likums nedarbojas? Kāpēc Latvijā prasība zināt latviešu valodu tiek uzskatīta par diskrimināciju? Vai krievu valodas nemācīšana skolā te kaut ko mainīs? Man šķiet, ka ne, jo pēc gadiem latvieši nezinās krievu valodu, un tas arī būs viss.

Nākamais, par ko neizbēgami runāsim, – anglicismi. Pirms dažām dienām valodas speciālisti, runājot par latviešu valodas izkopšanu, atzina, ka jau tagad tā ir liela problēma, bet nākotnē tā būs graujoša. Paklausieties, kā runā jaunieši, pat veseli teikumi sarunā tiek teikti angliski. Pat skolotāji sarunvalodā izmanto angļu vārdus. Tādi nu “saprotoši” esam.