Sākot dziedāt, zāle dziedāja līdzi

Daudzu klausītāju iemīļotā dziedātāja Māra Krievkalne šogad atzīmētu 80 gadu jubileju. Diemžēl liktenis ir lēmis citādi, viņas piecus gadus mūsu vidū vairs nav, taču atmiņas par dziedātāju, viņas talantu un arī cilvēciskajām īpašībām paliks daudzu atmiņā.

Kaut vai prasme mūža garumā lolot uzticīgu draudzību, kas, salīdzinot ar slavas mirkļiem, kas preses izdevumos tikuši pietiekami daudz atspoguļoti, ir patiesa vērtība. Tāpēc kopā ar dziedātājas meitu Agnesi Krievkalni un krustdēlu Kristapu Krievkalnu, kurš arī ir mūziķis, runājām gan par Māras Krievkalnes skatuves gaitām, gan arī viņas cilvēciskajām īpašībām.

Leģendārais Lāčplēša ielas dzīvoklis

Kristaps ierosina vispirms nedaudz pastāstīt par mājas dzīvi, lai lasītājam būtu vieglāk izprast viņu dzimtas radurakstus. “Dzīvē sanāca tā, ka mana mamma Kristīne Krievkalne un viņas māsa – mana krustmāte Māra – visu mūžu ir nodzīvojušas vienā dzīvoklī Lāčplēša ielā, Rīgā. Līdz ar to mēs ar Agnesi uzaugām kopā kā brālis un māsa.” Piebilstams, ka Krievkalnu dzimta sākotnēji nebija rīdzinieki; tā cēlusies no Bērzaunes, Madonas puses. “Mans opis, kuru nekad neesmu sastapis, pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē Bērzaunē uzcēla māju ar domu, ka viņa četri bērni – divas meitas un divi dēli – ar savām ģimenēm pēc laika atgriezīsies tur dzīvot, taču tā nenotika. Apškalnu māja ir liela, vasarās mēs visi tur braucām, bet uz pastāvīgu dzīvi tā arī nepalikām.” Varbūt tāpēc viena no dziedātājas iecienītākajām dziesmām bija “Sirmais Apšukalns” ar Jura Brežģa vārdiem.

Sarunai pievienojas Agnese: “Otrā pasaules kara laikā mūsu vecaistēvs ar meitām Māru un Kristīni atbrauca uz Rīgu un ievācās Lāčplēša ielas dzīvoklī. Pēc kara tas pārtapa par komunālo dzīvokli, kurā iedzīvotāji, kā jau padomju laikā, mainījās krustu šķērsu, taču abas māsas tajā nodzīvoja visu mūžu. Tagad mēs ar Kristapu, Kristapa mammu un maniem trīs bērniem “tradīciju” turpinām. Ir sajūta, ka vēsturisks aplis noslēdzies, tagad viss dzīvoklis atkal pieder Krievkalniem.” Tajā savulaik daudz rīkotas viesības, kopā ar radiem un draugiem svinēti svētki. “Mamma, tāpat kā mūsu vecaistēvs, bija sabiedrības dvēsele, turklāt ar lielisku humora izjūtu, tāpēc cilvēki viņu alka satikt. Arī mājās mamma labprāt uzņēma ciemiņus, līksmoja un nereti visi kopā uzdziedāja.”