Roberta Eidemaņa pieminekli Valkā nenojauks

Diskutējot par rakstnieka un karavīra Roberta Eidemaņa pieminekļa nojaukšanu Valkā, novada pašvaldības domes deputāti 14. decembra Apvienoto komiteju sēdē nolēmuši pieminekli atstāt.

“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka novembrī vietējā deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) sociālajos tīklos izteica savu viedokli par R. Eidemani (1895–1937) un rosināja novada iedzīvotājus izteikt savu nostāju, parakstoties Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros Valkā un pagastos.

Drīz pēc tam “Ziemeļlatvija” saņēma arī Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētāja, vēsturnieka Kārļa Kangera aicinājumu demontēt PSRS militārpersonas Johana Roberta Eidemaņa pieminekli Valkā. Šādu aicinājumu saņēma arī novada pašvaldības priekšsēdētāja Gitai Avote un visi domes deputāti. Aicinājumā novada deputātiem K. Kangers lūdza iekļaut darba kārtībā PSRS militārpersonas Johana Roberta Eidemaņa pieminekļa lietu.

Iedzīvotāju parakstīšanās akcijas iniciatore B. Karpova informē, ka par R. Eidemaņa pieminekļa nojaukšanu līdz 9. decembrim, kad beidzās parakstīšanās termiņš, savu atbalstu pieminekļa nojaukšanai parakstoties pauduši 12 iedzīvotāji.

“Komitejas sēdē stāstīju, ka jautājums par Eidemaņa pieminekli nav mana kā deputātes darba prioritāte. Apzinos, ka šis jautājums nav arī novada pašvaldības budžeta prioritātes jautājums. Iedzīvotājus kaut kā īpaši arī neaģitēju parakstīties par pieminekļa nojaukšanu. Komitejas sēdē Vents Armands Krauklis plaši runāja par šo lietu. Viņam vēstures tēmas ir tuvākas nekā man. Krauklis teica, ka Eidemanis nav karojis pret latviešu tautu, kā to, piemēram, darījis Fricis Roziņš. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Valkas novadpētniecības muzejam un Valkas Tūrisma un informācijas birojam vairāk jāinformē vietējie un tūristi par Eidemaņa nozīmi Valkas pilsētas vēsturē. Īpaši akcentējot to, lai jaunā paaudze saprastu, kādas sekas var radīt ideoloģija.

Deputāti rosināja, ka ar laiku pie Eidemaņa pieminekļa būtu izvietojama paskaidrojoša informācija par viņa personību un dzīves gājumu. Personīgi man bija jaunums, ka skvērs, kurā atrodas Eidemaņa krūšu tēls, ir nosaukts Indriķa Zīles (Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs – redakcijas piebilde) vārdā. Līdz šim kā vairums iedzīvotāju to uzskatīju par Roberta Eidemaņa skvēru, jo atmiņā iesēdies šis nosaukums.

Diskutējām arī par to, – ja turpmākajos gados novada pašvaldības budžets atļautu, varētu domāt arī par Ādama Tērauda (Jāņa Cimzes audzēknis un kolēģis Ādams Tērauds (1830–1891) – redakcijas piebilde) piemiņas saglabāšanu, viņam uzstādot pieminekli,” stāsta B. Karpova.

Nolemts, ka novada pašvaldība rakstiski sniegs atbildi arī Publiskās atmiņas centram.