Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

Raitis Ābelnieks galvaskausu atradumu vietā pilskalna parkā veic fotofiksācijas.
FOTO: NO “BAUSKAS DZĪVES” ARHĪVA

Vētras uzvandītie galvaskausi nodoti ekspertīzei

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskā un apkaimē 11. jūlijā plosījās vētra, kad atsevišķās vietās brāzmās vēja ātrums sasniedzis pat līdz 31 metram sekundē. Nopostīta pilsētas zaļā zona, daudz bojājumu ēkām, bet līdzās zaudējumiem – arī atradumi.

Bauskas pilskalna parkā pēc vētras zem izgāztajiem kokiem atrasti galvaskausi un citi kauli. Mirstīgās atliekas varētu būt datējamas ar 15.–16. gadsimtu, tā pieļauj Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks.

“Šeit atradusies Svētās Ģertrūdes baznīca un tai blakus – kapsēta,” bilda R. Ābelnieks, “16. gadsimtā tika izdota Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēle nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku. 20. gadsimtā, starpkaru periodā, šeit tika ierīkots parks.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidro, ka kauli var būt gan no iepriekš minētajiem senajiem apbedījumiem, gan 20. gadsimta karu liecība. Taču to noteiks ekspertīze.

Viens no atrastajiem galvaskausiem,
arī nodots ekspertīzei.

Valsts policijā informē, ka 11. jūlijā Bauskas pilskalna teritorijā vētras laikā tika izlauzts teritorijā esošais koks, zem kura saknēm tika atrasti divi galvaskausi un citi kauli. Pašlaik Valsts policijā par notikušo ir uzsākta resoriskā pārbaude, un visi atrastie kauli nodoti ekspertiem to vecuma noteikšanai.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Slēdz stādu laukumu

No jūlija slēgts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Pļaviņu kokaudzētavas dekoratīvo stādu tirdzniecības laukums Gostiņos. Šo produkciju tur vairs iegādāties nevarēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzņēmuma struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns informēja, ka turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā paredzēts atteikties no dekoratīvo stādu tirdzniecības, un turpmāk pievērsties tikai meža stādu audzēšanai un tirdzniecībai, kas ir valsts pasūtījums. Saistībā ar to, šogad slēgtas četras dekoratīvo stādu tirdzniecības vietas, kur nenotiek stādu audzēšana, tostarp Pļaviņu kokaudzētavā Aizkraukles novadā.

Pakāpeniski darbību izbeigs arī stādu tirdzniecība Kalsnavā, kur realizēs izaudzēto, bet jaunus stādus neaudzēs. Uzņēmuma vadītājs atzina, ka pēc rūpīgas izvērtēšanas, tomēr pieņemts šāds lēmums, lai visu darbību virzītu mežu stādu ražošanā.

Laikraksts “Staburags”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārdod Jaungulbenes pili

Vai šoreiz izdosies? Jaungulbenes pils īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro. FOTO: NO “DZIRKSTELES” ARHĪVA

Tiek pārdota viena no iespaidīgākajām Latvijas muižām. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pārbūvēta romāņu neorenesanses formās. Apkārt muižai – 21,5 hektārus plašs parks ar vairākām interesantām muižas kompleksa celtnēm. Īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro,” liecina interneta vietnē “ss.lv” 9. jūlijā ievietotais sludinājums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ilgus gadus iepriekš ir bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja, “Dzirkstelei” saka – šis nav pirmais sludinājums, kas vēsta par Jaungulbenes pils pārdošanu. Pa laikam sludinājums tiekot aktualizēts.

“Jau divus gadus tiek mēģināts pārdot īpašumu, bet neveiksmīgi. Jaungulbenē redzam, ka interesenti pat brauc skatīties pili. Pilī nekas nenotiek. Apkārtne gan tiek kopta,” saka S. Indričeva. Viņa zina sacīt, ka muižas īpašniece ir SIA “Jaungulbenes pils”. Saskaņā ar “Lursoft” datiem tas ir 2006. gadā Rīgā dibināts uzņēmums. Pagājušajā gadā tā apgrozījums bija nulle. SIA “Jaungulbenes pils” kapitāldaļas ir ieķīlātas.

Uzsverams, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ne tikai Jaungulbenes pils, bet arī visa muižas apbūve. Saistībā tieši ar Jaungulbenes muižas apbūvi pagājušā gada 10. oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) izdeva norādījumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Norādījumos akcentēts īpašnieka uzdevums saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Dzirkstele”

Alūksnē – vasaras kultūras akadēmija

No 19. līdz 21. augustam Alūksnē rīko vasaras kultūras akadēmijas “Novadu kultūras dzīves veidošanas izaicinājumi ārpus centriem. Pārrobežu sadarbības iespējas” pasākumus.

Organizators ir Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Aicināti Latvijas pašvaldību kultūras dzīves vadītāji, lai runātu par reģionu kultūras dzīves veidošanā aktuālām tēmām, lai iepazīstinātu ar jaunākajām atziņām mūsdienīgas kultūras pārvaldības īstenošanā un sniegtu neformālās tīklošanās iespējas.

“Alūksne ir novads, kas veicis mērķtiecīgus ieguldījumus sava kultūras mantojuma kopšanā un popularizēšanā. Plānojam, ka piedalīsies aptuveni 60 līdz 70 interesentu no visas Latvijas. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Alūksnes novada kultūrvietām, kuras būs kā iedvesmojošs piemērs, kā arī apmainīties savstarpējā pieredzē neformālās sesijās,” stāsta Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.

Viņa atklāj, ka vasaras akadēmijas programmā paredzētas vairākas sadaļas, uzsvars uz kultūras dzīves veidošanos no centriem attālākās vietās, arī pierobežā, dalībnieki runās par pārrobežu sadarbību. Piedalīties solījušies Tartu – šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – pārstāvji, kā arī Britu padomes, Francijas kultūras institūta, Ziemeļministru padomes biroja pārstāvji, kuri pastāstīs savu pieredzi.

Interesenti aicināti pieteikties līdz 5. augustam, aizpildot pieteikumu tiešsaistē https://forms.gle/tQSa8a2sRtPhyLkAA

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Rīko Piena, maizes un medus svētkus

Jelgavā 31. augustā 24. reizi notiks Latvijas Piena, maizes un medus svētki.

Hercoga Jēkaba laukumā vienkopus varēs satikt maizes cepējus, biškopjus un piena produktu ražotājus no visas Latvijas, bet skvērā aiz kultūras nama notiks 22. Latvijas novadu Siera diena. Tirgotāju pieteikumu reģistrācija turpināsies līdz 10. augustam vai kamēr ir brīvas tirdzniecības vietas.

Svētkos aicināti pieteikt dalību piena, maizes, medus produktu un šo izejvielu pārstrādes produktu ražotāji un tirgotāji, kā arī alternatīvo siera un piena produktu tirgotāji. Piedalīties aicināti arī pārtikas un nepārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kuru produkti var tikt izmantoti piena, maizes, medus produktu pārstrādē, kā arī šo produktu uzglabāšanā un servēšanā. Tāpat pasākumam tiek uzrunāti mākslas darbnīcu un izklaides atrakciju nodrošinātāji. Pašvaldības iestādes “Kultūra” kultūras darba speciāliste Santa Sīle atgādina, ka svētkos nav atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība.

Lai pieteiktu dalību pasākumā, tirgotāji aicināti aizpildīt pieteikuma veidlapu mājaslapā www. kultura.jelgava.lv.

LaikrakstsZemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.