Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

SIA “Brīze M” vadītājs Mārtiņš Ozoliņš (attēlā) uzsver, ka darbi notiek necerēti ātri.
FOTO: LAURA FELŠA

Atjauno Bejas upes brīvo tecējumu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pasaules dabas fonds uzsācis Alūksnes upes Bejas aizsprosta nojaukšanas pēdējo posmu, kurā paredzēts demontēt betona slieksni, kas traucē zivju migrācijai upē.

Nojaucot atlikušo šķēršļa daļu, pabeigs aizsprosta pilnīgu demontāžu. Bejas slūžas ir pirmais šāda izmēra aizsprosts, kas nojaukts Latvijā, ar mērķi atjaunot Alūksnes upes brīvo tecējumu, uzlabot ūdens kvalitāti un atbrīvot migrācijas ceļus zivīm un citiem dzīviem organismiem. Pirmie darbi Bejas aizsprostā sākās jau pirms pāris nedēļām, un tik jaudīgs un vērienīgs process Latvijā ir kas nebijis, tāpēc tos vērot un iemūžināt bija pulcējušies Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena, Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Alja” vadītājs Māris Lietuvietis, Latvijas mediju pārstāvji un viens no aizsprosta nojaukšanas idejas autoriem vietējais entuziasts, zivju audzētājs un ūdeņu pētnieks Armands Roze. Būvnieks – uzņēmuma SIA “Brīze M” vadītājs Mārtiņš Ozoliņš – uzsver, ka darbi notiek necerēti ātri.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas slimnīcai ambiciozi plāni

Gatavojoties 2025. gadā gaidāmajai Bauskas slimnīcas 190 gadu jubilejai, tā izvirzījusi ambiciozus mērķus un uzsākusi vērienīgus uzlabojumus.

SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekle Margarita Epermane atzīmē, ka nodoms ir sagaidīt apaļo jubileju modernizētā veidolā, nodrošinot pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un daudzveidīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to sasniegtu, slimnīca koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: personāla piesaisti, pacientu un darbinieku labbūtību un infrastruktūras attīstību. Rekonstrukcijas darbi slimnīcā sākti jau pagājušajā gadā. Sakārtotas divas palātas ar sešām gultasvietām, labierīcības, ārsta kabinets, pacientu apskates kabinets, pacientu un darbinieku ģērbtuves, operāciju zāle un endoskopiju zāle. Ierīkota arī aprūpes nodaļas darbinieku ģērbtuve, lampas nomainītas pret energoefektīvām, ierīkots nakts apgaismojums un palīdzības izsaukšanas pogas un izveidots pilnībā jauns māsu postenis. Bijušās ginekoloģijas un dzemdību nodaļas telpās tagad iekārtots pagaidu dienas stacionārs, kuru nākotnē, domājot par attīstību, varētu pārveidot par paliatīvās un aprūpes nodaļu. Plānā ir vēl daudz citu uzlabojumu, jo Bauskas slimnīca virzās uz to, lai būtu vadošā ārstniecības iestāde Zemgales reģionā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Sāk izgatavot dzīvojamos treilerus

Uzņēmums “Wood OP” no Jaungulbenes, kurā darbojas Pēteris Štokņa un Oskars Kreišmanis, izveidojis ražotni, kurā izgatavo dzīvojamos treilerus un plāno ražot arī mēbeles bērniem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmais mini dzīvojamais treilers jau gatavs, bet otrais, kas ir pēc izmēriem nedaudz lielāks, vēl top. Iespējams, tas tālāk aizceļos uz Austriju.

Puiši īstenojuši “Leader” projektu “Kokapstrādes uzņēmuma izveide Jaungulbenē” un iegādājušies un uzstādījuši CNC frēzi dažādu formu izgatavošanai gan bērnu mēbelēm, gan dizaina un interjera produktiem. Projekta mērķis bija palielināt jaunā uzņēmuma pamatlīdzekļu skaitu efektīvākai darbu izpildei, pārorientējot to no pakalpojuma sniedzējiem uz eksportējošu kompāniju. Puiši startēja arī Gulbenes novada pašvaldības grantu konkursā “Uzņēmīgi Gulbenes novadā”. Pašvaldības piešķirtais grants – 9601,90 eiro – bija nepieciešams galdniecības modernizācijai – formātzāģa un skaidu nosūcēja iegādei.

Laikraksts “Dzirkstele”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atklāj ekumenisku brīvdabas lūgšanu vietu

Likteņdārza kompleksā ir par vēl vienu objektu vairāk. FOTO: IVETA SKABA

Piedaloties četru Latvijas reliģisko konfesiju – katoļu, luterāņu, baptistu un pareizticīgo – pārstāvjiem, ar svētbrīdi Likteņdārzā, Koknesē, atklāta un iesvētīta ekumeniskā brīvdabas kapela, kas iecerēta kā lūgšanu vieta ikvienam.

Šī projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”, kas ar Likteņdārza attīstību saistīti vairāku gadu garumā. Galvenais simbols šajā vietā ir krusts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Interesants ir arī otrs objekta elements – galds, ko diezgan viegli var uztvert kā altārgaldu. Galda apakšā ir iestrādāti trīs vēja zvani. Trešais elements ir sēdvietas jeb tribīne, kas veidota no rupjiem baļķiem un atgādina plostu.

Kapela iecerēta kā vieta, kur ikviens varēs rast mieru un garīgu spirdzinājumu, nodoties lūgšanām, kā arī tā būtu vieta laulībām, kristībām vai citiem ģimenēm būtiskiem brīžiem. Iespējams, kapela varētu kļūt par iecienītu apstāšanās vietu arī svētceļniekiem.

Laikraksts “Staburags”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rok zem upes, lai pieslēgtu Jelgavas pili centrālapkurei

Uzņēmums “Gren” Jelgavā sācis Jelgavas pils pieslēgšanu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Vēsturiskajā ēkā mājo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kuras siltumapgāde vairs neatbilst mūsdienu prasībām.

Projektā paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas un veikt komunikāciju izbūvi Pils salā. “Gren” projektu vadītājs Rihards Zakrepskis stāsta: “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētajai siltumapgādei ir mūsu šī gada svarīgākais projekts Jelgavā. Tas ir izaicinošs tieši ēkas novietojuma uz salas dēļ. Citas universitātes ēkas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem pieslēdzām jau 2022. un 2023. gadā, bet Jelgavas pils pieslēgšanas projekta plānošana un sagatavošana prasīja daudz vairāk laika. Šobrīd sākam nepieciešamos būvdarbus, lai nākamajā apkures sezonā arī šī universitātes ēka saņemtu siltumenerģiju no “Gren” biomasas koģenerācijas stacijas.”

Pirmie paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Paralēli notiek gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas un pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pils salu.

Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem upes un kanāla būs 245 metri, bet kopējais izbūvējamais jaunā siltumtīkla garums – 692 metri. Būvdarbus pilnībā paredzēts pabeigt līdz apkures sezonas sākumam.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.