Apes skolai jāapgūst miljons

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā par izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidi un aprīkošanu šī gada laikā jāapgūst teju miljons eiro, lai uzlabotu skolas infrastruktūru, mācību vidi un būtiski papildinātu mācību materiālu tehnisko bāzi.

Projekta realizācija ir sadalīta divos posmos – pamata ēkā, kura celta 1939. gadā, un piebūvē, kuras projekts realizēts 2002. gadā. “Dažādi materiāli, sienu biezumi, stili un laikmeti, bet jāatrod vienojošs tehniskais un vizuālais risinājums. Tas šobrīd ir būvnieku lielākais izaicinājums,” sarunu iesāk skolas direktore Dina Meistere.

Visi plānotie ieguldījumi ir sadalīti trīs blokos. Pirmais paredz telpu pārbūvi un atjaunošanu, kurā iekļaujas iekšējo inženiertīklu pārbūve, tai skaitā ūdensvada un kanalizācijas, ventilācijas, elektrotīklu sistēmas atjaunošana. Otrais bloks saistīts ar ergonomiskas mācību vides veidošanu, uzlabojot un atjaunojot mācību telpu aprīkojumu, mēbeļu un apgaismojuma modernizēšanu. Trešais – ierīkos trauksmes apskaņošanas sistēmu un modernizēs IT jomu.

Vērienīgākie darbi ir saistīti ar ventilācijas ierīkošanu un atjaunošanu. “Skolas piebūvi cēla pārmaiņu laikā, un ventilāciju it kā ierīkoja, bet būtībā tās darbība nekad nav bijusi efektīva, tad pārbūves rezultātā daļu no sistēmas vispār atvienoja. Vēl viena būtiska nianse – šajā ēkā atrodas dizaina un tehnoloģiju kabinets, kurā apstrādā koku. Vairākus gadu desmitus šis kabinets bija citā ēkā dažu simtu metru attālumā no skolas, bet, mainoties normatīvajiem aktiem, bērnu skaitam un paredzētajām stundām, tika pieņemts lēmums pārcelties. Telpas atradām, zēni un meitenes ievingrina roku praktiskās darbībās, bet ventilācijas jautājums nebija atrisināts,” stāsta skolas direktore. Kopumā paredzēts veikt uzlabojumus 22 mācību telpās. “Darbi būs dažādi, darot to, kas konkrētā telpā nepieciešams, – mainīs apgaismes ķermeņus, grīdas segumu, veiks kosmētisko remontu vai tikai apmēbelēs. Liels ieguvums būs materiāltehniskās bāzes atjaunošana, piemēram, gandrīz visus kabinetus aprīkos ar interaktīvajiem ekrāniem, tāpat paredzēti pasākumi skaņas absorbēšanai. Dažas klašu telpas tiks pie jauniem galdiem, krēsliem, skapjiem. Katru gadu atbilstoši budžeta iespējām esam remontējuši, nomainījuši, atjaunojuši infrastruktūru, mēbeles, aprīkojumu, tāpēc visās jaunas nevajag,” stāsta D. Meistere.

Visu lielākais prieks – projekta laikā skolā izveidos plašu ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un dabaszinību laboratoriju. “Līdz šim skolā modernas laboratorijas nebija, klases telpa tika pielāgota praktiskajiem darbiem. Mēs esam ļoti gandarīti par šādu iespēju uzlabot STEM jomas priekšmetu apgūšanu, jo pētnieciskā darbošanās ir ļoti svarīga un, lai to darītu, vajag radīt atbilstošus apstākļus un vietu. Videi ir ļoti liela nozīme. Tā bērnu var ieinteresēt vai, tieši pretēji, – atgrūst. Mums ir skaista vīzija, kāda laboratorija varētu izskatīties,” saka D. Meistere.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Būs vairāk darbinieku

Aizkraukles novada Pašvaldības policijai piešķirts finansējums papildu divu jaunu amata vietu izveidei. Tas ļaus nodrošināt vairāk garo maiņu – kad pašvaldības policijas darbinieki kārtību uzrauga līdz pulksten 22.

Pagājušā gada oktobrī no desmit amata vietām vakantas bija divas – inspektora un vecākā inspektora. Šobrīd joprojām vakanta ir Aizkraukles novada Pašvaldības policijas vecākā inspektora vieta, kopā ar tikko izsludinātajām divām inspektora vietām meklē trīs darbiniekus.

Ar esošajiem deviņiem darbiniekiem pašvaldības policija strādā darbdienās no pulksten 8 līdz 17. Divi patruļgrupas inspektori katru otro, trešo dienu aizvada 16 stundu dežūrmaiņas – līdz pulksten 22.

Aizkraukles novada Pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola stāsta, ka vakara stundās inspektoriem ir mazliet atšķirīgi uzdevumi: “Viņi uzrauga transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, gājēju drošību – atstarotāju lietošanu. Nodrošina kārtību populārākajās pulcēšanās vietās, piemēram, ziemas periodā – dzelzceļa stacijās. Ekipāža apseko novadu, uzrauga driftošanu Bebros, Jaunjelgavā – ātruma pārsniegšanu. Tāpat gadījumos, kad nepieciešama resoriskā pārbaude, apciemo cilvēkus, ko dienas laikā neizdevās sastapt. Gadās arī reaģēt ģimenes strīdu situācijās.” A. Ozola stāstīja, ka ar papildu amata vietām plānots nodrošināt vairāk garās 16 stundu dežūras, tādējādi pastiprinot kārtības uzraudzību novadā.

Interese par brīvajām inspektoru vietām ir, pieteikušies daži kandidāti, taču tie neatbilst visām prasībām. A. Ozola stāsta, ka amata vietu aizpildīšana būs izaicinājums, vislabāk, ja kandidātiem būtu pieredze policijas darbā, juridiskās zināšanas. Bijušie Valsts policijas darbinieki, kas devušies pensijā, bet ir vēl spēka gados, apsvērtu darbu pašvaldības policijā, taču viņi vēlētos 24 stundu maiņas. Pašvaldības policijas piedāvātās 16 stundu maiņas viņiem nav saistošas, jo sanāk biežāk iziet darbā.

Drīzumā Aizkraukles novada Pašvaldības policija tiks pie ātruma mērīšanas reģistratora. Tas lieti noderēs pārbraucienos novada teritorijā, kad, mērojot lielu gabalu, pa ceļam varēs kontrolēt ātruma pārkāpējus.

Laikraksts “Staburags”

Izgatavo senāko zināmo kokļu kopijas

Druvēnietis, mūzikas instrumentu izgatavotājs Rihards Valters ir izgatavojis divu senāko zināmo kokļu – Durbes un Piltenes – kopijas.

Durbes jeb kuršu kokle ir 1895. gadā atrasta piecstīgu kokle. Tā ir senākā zināmā kokle. Par tās izgatavošanas laiku ir dažādas versijas – no 13. līdz 17. gadsimta otrai pusei.

“Piltenes kokles kopiju izgatavoju pirms Ziemassvētkiem un Durbes pavisam nesen. Es gan nebiju šīs idejas autors – izgatavot kopijas organizēja Uģis Nastevičs, kurš ir mākslas zinātnieks un pētnieks, kas pēta senās latviešu kultūras atstātās liecības par garīgajām vērtībām. Viņš organizē izstādi “Dievturībai – 100”. Šī ir ceļojoša izstāde ar mērķi iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām,” stāsta Rihards.

Šajā ceļojošajā izstādē līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem ir apskatāmi arī eksponāti – daļa no tiem aptaustāmi, arī Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi.

“Šī projekta gaitā Uģis mani uzrunāja, jo zināja, ka es izgatavoju kokles. Viņš pastāstīja, ka šādas kokles ir un ka vajadzētu vienai no šīm koklēm – Piltenes – izgatavot kopiju. Es piekritu, jo arī pats biju interesējies par šīm koklēm. Man likās, ka artefakts jau sen ir zudis un bildes, kas bija palikušas, bija diezgan sliktas kvalitātes, īsti nevarēja saprast, vai fotogrāfijā ir viltojums vai nav. Bet, kad Uģis pastāstīja, ka šīs kokles patiešām ir, arī es guvu pārliecību, ka tādas patiešām eksistē, un man tas likās neticami. Nebija cita varianta, kā izgatavot kopijas. Ceļojošajai izstādei esmu izgatavojis Piltenes kokles kopiju, savukārt pēc tam Lokstenes svētnīcas draudze mani uzrunāja izgatavot Durbes kokles kopiju. Kokles izgatavoju no ozola, un arī tās senās kokles bija no ozola,” stāsta Rihards.

Tagad Lokstenes svētnīcā, kas atrodas uz Daugavas salas, skan senās Durbes kokles kopija, ko izgatavojis mūsu Druvienas meistars Rihards.

“Lielākais izaicinājums visā šajā procesā bija izgatavot pēc iespējas precīzāku kopiju. Man bija svarīgi, lai kokles skan un lai skan pēc iespējas tā, kā kādreiz tās ir skanējušas. Man liekas, ka sanāca. Vēstures izpētes ziņā par kokles būvi šis ir bijis viens no interesantākajiem pasūtījumiem. Bet izaicinājumi ir bijuši dažādi – esmu izgatavojis dažādas kokles, ko paši cilvēki ir izdomājuši, un tas arī ir interesanti,” saka Rihards.

Laikraksts “Dzirkstele”

Turpinās sarunas par Mežotnes pils pārņemšanu

Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces, ministrijas pārstāvju un Mežotnes pils iniciatīvas grupas tikšanās. Tās laikā pārrunāja Rundāles pils muzeja redzējumu Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai, informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atklāja, ka tikšanās Kultūras ministrijā bijusi Mežotnes pils iniciatīvas grupas ierosināta, lai aktīvi atbalstošā sabiedrības grupa būtu zinoša par procesa virzību.

“Lai Rundāles pils muzejs varētu uzņemties jaunas saistības, bija nepieciešams īstenot juridiskā statusa maiņu. Tas ļauj efektīvāk izmantot ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt Mežotnes pils darbības uzsākšanai,” skaidro L. Lūse.

Viņa norāda, ka atvasinātas publiskas personas statusā Rundāles pils muzejs ir no 2025. gada 2. janvāra. “Kopš tā laika esam tikušies ar vairākām iesaistītajām pusēm un arī ar kultūras ministri Agnesi Lāci, kā arī ar Mežotnes pils iniciatīvas grupu, lai informētu par notikumu virzību. Šobrīd tiek izskatīts scenārijs par Mežotnes pils nodošanu apsaimniekošanā un lietošanā Rundāles pils muzejam, provizoriski paredzot tās atvēršanu publikai 2025. gada jūnijā,” stāsta L. Lūse.

Viņa pavēstīja, ka Kultūras ministrijai tika iesniegta precizēta tāme Mežotnes pils atvēršanai un darbības nodrošināšanai, kā arī sniegta informācija par nepieciešamo darbaspēku. Investīcijas muzeja piedāvājuma un satura veidošanā plāno pakāpeniski ar nelieliem ekspozīcijas uzlabojumiem un plašāku izstādi 2027. gadā.

KM pārstāve Lita Kokale apliecināja, ka Kultūras ministrija organizēs tikšanos ar uzņēmumu “Valsts nekustamie īpašumi” jautājuma tālākai virzībai.

Uz jaunumiem sociālajā tīklā “Facebook” reaģējusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, norādot: “Ja Mežotnes pils nonāks Lauras Lūses stiprajās rokās – tad nākotnes spožums ir garantēts! Tas sabiedrībai augsti jānovērtē – mežonīgi smags darbs!”

Jau vēstīts, ka Rundāles pils muzeja vadībai jāpieņem lēmums, vai Mežotnes pils var kļūt par Rundāles pils muzeja filiāli, pārņemot pils apsaimniekošanu no tās šī brīža īpašnieka – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Izstrādātais piedāvājums paredz atvērt Mežotnes pili apmeklētājiem pēc iespējas ātrāk pēc īpašuma pārņemšanas, pamazām attīstot tajā muzeja piedāvājumu un pasākumu programmu, pakāpeniski izvērtējot iespējas attīstīt arī viesmīlības pakalpojumus, kā arī īstenot infrastruktūras sakārtošanas projektus.

Mežotnes pils iniciatīvas grupā ir bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un vairāki citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.