Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

Veicot remontdarbus, atklājies sienas gleznojums ar Pēteri Stučku, kas zem apšuvuma paneļiem saglabājies apmēram 40 gadu.
FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Atklāj sienas gleznojumu

Veicot Aizkraukles novada domes centrālās administrācijas ēkas iekštelpu remontdarbus, strādnieki atklāja īpašu vēstures liecību – lielizmēra sienas gleznojumu, kurā attēlots Pēteris Stučka, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors, kura vārdā pirms 58 gadiem tika nosaukta pilsēta, kas tagad nes Aizkraukles vārdu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sienas gleznojums atrodas ēkas otrā stāva vestibilā, pretī apspriežu telpai. Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, sacīja, ka šis ir interesants atklājums. Atradumu plānots nofotografēt, dokumentēt un saglabāt arhīvā kā liecību, nodot to muzejam.

Kāds kungs, kuram padomju laikos darba kabinets bija šajā ēkā, atcerējās, ka gleznojums zem sienas paneļiem saglabājies četrus gadu desmitus. Cilvēku acīm tas esot pazudis 1980. gadu izskaņā – Atmodas laikā. Aculiecinieks atminas precīzi – gleznojumā redzams ozols, zem tā zara – Pēteris Stučka.

Mazliet vairāk par gleznojumu zina stāstīt Andris Antāns, Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs no 1992. līdz 2001. gadam. Viņš atminas, ka gleznojumu aizkrāsoja, vēlāk veica telpu remontdarbus, kas darbu paslēpa vēl pamatīgāk. “Pirmais, ko atceros – šajā vietā bija partijas bibliotēka. Sienas gleznojumu aizkrāsoja un šajā vietā iekārtoja telpas sociālajam dienestam. Pēc gadiem septiņiem astoņiem – ierīkoja pieņemšanas telpu,” atminas A. Antāns.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Staburags”

Iekļaus speciālajā ekonomiskajā zonā

Ministru kabinets apstiprināja Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kurā līdztekus Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām iekļauts arī Alūksnes novads.

Rīcības plāns ir vērsts uz Latvijas Austrumu pierobežas attīstību. Lai šī reģiona ekonomisko konkurētspēju tuvinātu pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību, skaidro Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viens no būtiskākajiem panākumiem apstiprinātajā dokumentā ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. “Iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ir būtiska mūsu novada kā pierobežas teritorijas ekonomiskajai attīstībai un stiprināšanai. Tas nozīmē, ka speciālās ekonomiskās zonas atbalsts atbilstoši noteiktajiem kritērijiem būs pieejams arī Alūksnes novada uzņēmumiem un potenciāliem investoriem,” saka Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un uzsver, ka pašvaldība gatava strādāt kopā ar kolēģiem no Latgales plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas turpmākai šī procesa virzīšanai.

Pašvaldības vadība vienmēr uzsvērusi, ka arī Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, līdz ar to Austrumu pierobežas stiprināšana šajos ģeopolitiskajos apstākļos prasa lielāku uzmanību, kas akcentēts arī nesenajā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vizītē Alūksnē. “Tas ietver rūpes gan par pierobežas drošību, gan sociālo un ekonomisko stabilitāti, lai reģiona iedzīvotāji vēlētos šeit dzīvot un justos droši. Paldies valdībai par Alūksnes iekļaušanu rīcības plānā un pausto atbalstu Austrumu pierobežas reģionam,” saka Dz. Adlers.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Top keramikas trauki mājdzīvniekiem

Vecsaulē top savā ziņā unikāla keramika – speciālas bļodiņas mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem, kā arī urnas lolojumdzīvnieku pelniem. Zīmola “Zuze Pet” radītāja un trauku autore ir Jogita Kristiņa.

Nopietnāka keramiķes karjera Jogitai aizsākās apmēram pirms septiņiem astoņiem gadiem ar ierastāku, cilvēkiem paredzētu trauku izgatavošanu. Kādu laiku keramiķe darbojās kā pašnodarbinātā un ar saviem izstrādājumiem braukāja pa tirdziņiem, pēc tam nodibināja uzņēmumu, un tirdzniecība pārsvarā norit internetā.

Eksperimentu ceļā Jogita palēnām nonāca pie sava stila. Tagad, kā viņa pati atzīmē, tas jau ir izkopts, attīstīts. Augusi arī darinājumu kvalitāte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ziemas sezonas populārākais produkts – adīšanai paredzētā kamolu bļodiņa. Cilvēkus interesējis arī franču sviesta trauks: podiņš, kuram noņemamajā vākā var ievietot mīkstu sviestu, bet pašā podiņā ieliet sālsūdeni. Tā sviests var ilgāk stāvēt vienkārši uz galda istabas temperatūrā un nebojāties. Izgudrojums tiek piedēvēts francūžiem, taču arī Latvijā kādreiz, kad ledusskapju vēl nebija, tika lietots kas līdzīgs. Savukārt pie mājdzīvnieku traukiem keramiķe nonāca neplānoti, un arī šīs produktu līnijas attīstība bijusi pakāpeniska. Vienos Ziemassvētkos Jogita nolēma vīra māsas sunītim Bellai izvirpot bļodiņu dāvanai. Pie reizes viņa internetā, radošo darbu tirdzniecības platformā “Etsy” ielika šo bļodiņu ar norādi, ka arī citiem mājas mīluļiem tādu var izgatavot. Atsaucība bija negaidīti liela, tāpēc Jogita nolēma šo virzienu attīstīt tālāk.

Parastajām bļodiņām pievienojās lēnēšanas trauks – tam viducī izvirpots tāds kā labirints, kur tiek izvietota pārtika, lai steidzīgie suņi samazina ēšanas tempu.

Mazliet neparastāks papildinājums mājdzīvniekiem paredzētās keramikas klāstā ir speciālas urnas mīluļu pelniem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jogitas keramika nopērkama studijas “Jogita Art Studio” un zīmola “Zuze Pet” mājaslapās, kā arī platformā “Etsy”. Lielākoties mīluļu trauciņi aizceļo uz ārzemēm – galvenokārt tā ir Amerika, Eiropa, taču bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas, Japānas un pat Meksikas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Iecienīta laulību vieta – Stāmerienas pils, ne tikai vietējiem

Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Zuša “Dzirksteli” informē, ka pagājušajā gadā Gulbenes novadā reģistrēti 119 mazuļi, no tiem 59 ir puikas un 60 meitenes, un tas ir par 18 mazuļiem mazāk nekā 2023. gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Populārākie zēnu vārdi: Kristers, Olivers un Reinis, meitenēm: Dārta un Sofija. S. Zuša stāsta, ka pēdējos gados vairs nav tik izteikta tendence likt mazuļiem divus vārdus. Pagājušajā gadā dot dubultvārdiņus saviem mazuļiem ir izvēlējušies 14 vecāki – puse zēniem un puse meitenēm.

Taču joprojām mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Pērn reģistrēti 288 miršanas gadījumi, tomēr tas ir par 19 mazāk nekā 2023. gadā. Mūžībā devušies divi cilvēki vecumā līdz 20 gadiem. Statistikas dati liecina, ka visvairāk miršanas gadījumu – 41 – ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem.

Pērn Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta 81 laulība, un tas ir par 15 laulībām vairāk nekā 2023. gadā. Ārpus Dzimtsarakstu nodaļas ir reģistrētas 23 laulības, no kurām visvairāk reģistrētas Stāmerienas pilī. Jaunlaulātie par savu kāzu ceremonijas vietu izvēlējušies arī Vecgulbenes muižas parku, Jaungulbenes muižas parku, Galgauskas estrādi, Litenes tējas namiņu, dzimtas mājas, kā arī viesu mājas.

“Stāmerienas pils joprojām ir iecienīta laulību reģistrācijas vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet šo mūsu romantisma pērli izvēlas arī jaunie pāri no citiem novadiem,” saka S. Zuša.

Laikraksts “Dzirkstele”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.