Reģionu ziņas

Zemessargiem jaunas mājas

Zemessardzes 55. kājnieku bataljons Aizkrauklē šogad ticis pie jaunām mājām. Lai gan bataljona karavīri un zemessargi tās pamazām apdzīvot sākuši jau kopš vasaras, svinīgi jaunās telpas atklātas tieši bataljona 33. gadadienas priekšvakarā.

Pati būvniecība aizņēma divus gadus, taču ceļš līdz tās sākumam ildzis krietni ilgāku laiku. Bijušais bataljona komandieris Inguss Manfelds pastāstīja: “Kad pārņēmu šo bataljonu, vismaz pusgadu braukājām pa novadu un meklējām vietu, kur varētu tapt jaunā bāze. Tajā laikā vieta, kur tagad ir jaunā bāze, nemaz nebija pieejama. Tā nāca diezgan sarežģīti. Jāatzīst, ka pēc tam vēl apmēram gadu sagatavotie dokumenti bija kaut kur aizmirsušies, kamēr beigās tikām līdz projektēšanai. Bet pagājuši septiņi gadi, un bāze ir pat labāka, nekā sākumā domājām.”

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns jaunās bāzes atklāšanā pateicās visiem, kas bija iesaistīti šī projekta īstenošanā. Zemessardze ir senākā un skaitliski lielākā bruņoto spēku vienība, kas darbojas visā atjaunotajā Latvijā, taču nevar lepoties ar jaunu un labu infrastruktūru. “Reizēm jūtamies kā jaunākais bērns ģimenē, kuram tiek vecāko brāļu un māsu mantas vai istaba, tāpēc ir ārkārtīgi liels prieks, ka Aizkrauklē zemessargiem ir sava jaunā māja,” sacīja K. Pudāns. 55. kājnieku bataljona bāze ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas uzbūvēta pilnīgi no jauna, veidojot visu infrastruktūru atbilstoši NATO standartiem. “Katrs zemessargs, kurš izvēlas šo ceļu, dara to ar domu sagatavoties un būt gatavam aizsargāt savas mājas. Un, atnākot uz šīm mājām, jūs satiekat arī savu otru ģimeni. Šī māja ir pārdomāta, mūsu uzdevumiem atbilstoši veidota. Pirmā bāze pēdējos gados, kas gandrīz pilnībā uzbūvēta atbilstoši mūsu vajadzībām, nevis salikta kopā no mantojumā palikušām daļām vairākos posmos, bet veidots kā viens kopīgs veselums, lai varētu nodrošināt mūsu karavīriem un zemessargiem māju sajūtu, jo šī ir vieta, kur karavīri un zemessargi atgriežas pēc ilgstošām, sarežģītām mācībām,” simboliski salīdzināja brigādes ģenerālis.

Laikraksts “Staburags”

Grib samazināt pabalstu

Iedzīvotāji var izteikt viedokli Gulbenes novada pašvaldībai saistībā ar grozījumiem, kurus plānots ieviest saistošajos noteikumos “Par materiālo palīdzību Gulbenes novada pašvaldībā”.

Grozījumi paredz, ka pašvaldība turpmāk mazāk tērēs savus budžeta līdzekļus, maksājot bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu. Šobrīd pabalsta apmērs ir 620 eiro, bet ar 1. janvāri tie būs vairs tikai 500 eiro. Plānots, ka nākamajā gadā pašvaldība no sava budžeta bērna piedzimšanas vienreizējā pabalsta izmaksai tērēs provizoriski 65 000 eiro.

Vēl tiks samazināts to senioru loks, kuriem pašvaldība pasniegs naudas dāvanu saistībā ar nozīmīgu dzīves jubileju. Šobrīd noteikumi paredz, ka naudas dāvanai nozīmīgās dzīves jubilejās var pretendēt 80, 85, 90, 95, 100 vai vairāk gadu vecumu sasniegušie seniori, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā. Taču ar 1. janvāri tie vairs būs tikai tie seniori, kuri sasnieguši 90 vai 100, vai vēl vairāk gadus. Viņi nozīmīgā dzīves jubilejā no pašvaldības varēs saņemt vienreizēju 100 eiro naudas dāvanu. Provizoriski nākamgad šādu materiālo atbalstu pašvaldība savā budžetā plāno kopsummā 5200 eiro apmērā.

Ieviešot šāda veida taupīšanu, pašvaldība plāno, ka nākamgad tās tēriņi samazināsies par 40 600 eiro.

Uzsverams, ka gan bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts, gan naudas dāvanas senioriem nozīmīgās dzīves jubilejās ir pašvaldības brīvprātīga iniciatīva.

Laikraksts “Dzirkstele”

Piedāvā apgūt profesiju

Attīstot reģionālo sadarbību un darba vidē balstītu studiju pieeju, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (RSU SKMK) jau otro gadu turpina sadarbību ar Bauskas slimnīcu, informē Lāsma Vindule, Bauskas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šajā programmā tiek piedāvāta iespēja pilna laika klātienes studijās apgūt ārsta palīga profesiju, kā arī iegūt māsas palīga kvalifikāciju, ar iespēju programmu klīnisko praksi apgūt uz vietas – Bauskas slimnīcā.

Šāds sadarbības modelis īpaši aktuāls ir tiem studētgribētājiem, kuri plāno vai jau strādā Bauskas slimnīcā, jo tas paredz iespēju elastīgāk apvienot darbu ar studiju procesu un iziet praksi tuvāk dzīvesvietai, uzsver L. Vindule. Mācības tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Mācību ilgums īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Ārstniecība” ar iegūstamo kvalifikāciju “Ārsta palīgs” ir trīs gadi. Profesijas “Māsas palīgs” arodizglītības programma ir apgūstama viena mācību gada laikā.

Šoruden ārsta palīga profesiju Bauskas slimnīcas grupā uzsākuši apgūt 14 studenti, precizē L. Vindule. Viņa arī piemin, ka Bauskas slimnīcā pasniedzēja ir Terapijas, aprūpes nodaļas virsmāsa Iveta Kārkliņa.

“RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā jau 2. kursā (mācības uzsāka pērn) mācās 16 ārstu palīgi. Šogad RSU SKMK koledžu beidza 16 māsu palīgi, no viņiem seši palika strādāt Bauskas slimnīcā. Prakses vietas mācību programmā nodrošina Bauskas slimnīca. Studenti Rīgā mācās 2–3 dienas nedēļā, kā arī attālināti,” papildu informāciju sniedz I. Kārkliņa.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Turpina cīņu pret lielveikalu

Jelgavnieku cīņa par pļavu iepretim Jelgavas pilij netālu no Lielupes promenādes ilgst jau astoņus gadus. SIA “Auras centrs” kopš brīža, kad dažādu pirkuma un pārdošanas darījumu rezultātā ieguva zemes gabalu starp Rīgas, Cukura un Peldu ielu, šeit vēlējies uzbūvēt tirdzniecības centru. Uz šādu ieceri jelgavnieki atbild ar protesta akcijām.

Pēdējais pikets notika 26. septembra vakarā, laikā, kad Rīgas ielā aiz Lielupes tilta veidojas satiksmes sastrēgumi. Jelgavniece Luīze Kalniņa norāda, ka jau pašreiz rītos un vakaros šajā vietā ir satiksmes problēmas, bet līdz ar iespējamo lielveikala izbūvi tās tikai pieaugs.

Protestētāji uzskata, ka Cukura ielā līdzās jelgavnieku iecienītajai promenādei jāizveido labiekārtots atpūtas parks. Biedrības “Lielupes parka un skvēra saglabāšana Cukura ielā 2, Jelgavā” valdes loceklis Gunārs Segliņš stāsta, ka situāciju varētu atrisināt, ja dome investoram šī zemes gabala vietā piedāvātu citu līdzvērtīgu. Viņaprāt, pilsētā tādu netrūkstot.

Maijā biedrība bija savākusi vairāk nekā 300 iedzīvotāju parakstu kolektīvajam iesniegumam. 27. septembra domes sēdē jautājums tika izskatīts, tomēr cerēto atbildi iedzīvotāji no deputātiem nesaņēma. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka apturēt iesākto teritorijas detālplānojuma izstrādi neesot lietderīgi.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar tiesas lēmumu Jelgavas valstspilsētas izsniegtā būvatļauja jau vienreiz atcelta.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Labiekārto “Zaļā dzelzceļa” taku

Turpinot attīstīt pārrobežu tūrisma produktu “Zaļais dzelzceļš”, vairākās pašvaldībās Latvijā un Igaunijā īsteno jaunu projektu – “Zaļais dzelzceļš II”. Paredzēts pilnveidot arī zaļā dzelzceļa posmu Apē līdz Igaunijas robežai.

Projektu vadītāja Daiga Bojāre stāsta, ka iepriekšējā projektā izdarīts vērtīgs darbs – izveidoti pastaigu un velomaršruti un rekonstruēts vēsturiskais dzelzceļa tiltiņš. Toreiz Apē izveidoja maršrutus divos virzienos – uz Valku/Valgu pa bijušo dzelzceļa līniju un uz Alūksnes pusi pa apkārtceļu. Jaunajā projektā darbs notiek tikai vienā no tiem – uz Igaunijas pusi. Tas saistīts ar grūtībām iepriekšējā projektā, jo Alūksnes novadā zemes, kur kādreiz bija dzelzceļš, pieder privātpersonām. “Jaunajā projektā domājam par to, lai maršruts uz Valku un Valgu būtu pieejams ikvienam. Vienu darbu jau esam veikuši – uzklāts jauns segums celiņam līdz vēsturiskajam tiltiņam, un jau šobrīd novērojam, ka palielinājusies interese par tiltiņu un arī pastaigu taku izmanto vairāk,” stāsta D. Bojāre.

“Segumu pašā takā nav plānots mainīt, tas paliks dabīgs, kāds ir. Vien iespēju robežās kādās vietās segumu uzlabosim. Tas gan šobrīd ir procesā, un konkrēti veicamie darbi vēl tiek precizēti,” stāsta D. Bojāre un atklāj, ka projektā plānots izveidot interaktīvu pieturvietu jeb vizuālu instalāciju – vilciena siluetu. “Vilciens kādreiz ir braucis caur Api, tomēr ne visi cilvēki to zina. Kad stāstu, kur bija sliedes un brauca bānītis, brīnās, jo dzelzceļš nav saglabājies. Saglabājusies ir vien stacijas ēka, kas nav centrā,” stāsta D. Bojāre. Lai būtu ērtāk un saprotamāk doties pastaigu un velotakā, takas sākumā tiks pilnveidots apgaismojums un tiks piedāvāts audiogids, kur noklausīties informāciju par zaļajiem dzelzceļiem un par Apes posmu, izvietos jaunas norādes, brīdinājumu zīmes, norobežojumus, kas norādīs pareizo virzienu. Sadarbībā ar partneriem plānots izgatavot jaunas kartes, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju, iespējams, piemēram, noskenējot QR kodu.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.