Reģionu ziņas

Lielākais saules parks Aizkraukles novadā

Aizkraukles novada Kokneses pagastā, īpašumā “Jaunsaules” atklāta līdz šim lielākā saules elektrostacija (SES) Aizkraukles novadā – Kokneses SES.

Kokneses pagastā septiņos hekt­āros slejas 9500 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 5,3 megavati (MW). Kokneses SES pieslēgta AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai, nevis AS “Augstsprieguma tīkls”. Tas nozīmē, ka šeit saražoto elektrību patērēs tuvumā esošas mājsaimniecības un uzņēmumi. Parks spēj saražot vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas gadā, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro Latvijas investoru līdzekļu. Viens no šī parka izveidotājiem, uzņēmuma “Saules energy” valdes priekšsēdētājs, novadnieks Artūrs Plūme, stāsta, ka paneļi Kokneses SES izvietoti 23 grādu leņķī attiecībā pret horizontālo plakni, kas nodrošina maksimālu saules gaismas ietekmi. Jautāts par laiku, kādā parks atpelnīs tajā ieguldīto naudu, viņš saka, ka aptuveni piecu līdz sešu gadu laikā. Savukārt paneļu kalpošanas laiku lēš kā minimums trīsdesmit gadus.

Projekta unikalitāte slēpjas tā vietējā izcelsmē. Kokneses SES īpašnieks ir pašmāju investīciju uzņēmuma “Merito Partners” pārvaldītais fonds “Merito Sustainable Energy Fund I”, kas šobrīd ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Mikus Janvars, “Merito Partners” līdzdibinātājs un vadošais partneris, stāsta: “Piesaistot vairāk nekā 80 Latvijas privāto un institucionālo investoru finansējumu, realizēta jau sešu jaunu SES izbūve Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā, Kalkūnē, nu arī Koknesē ar kopējo jaudu vairāk nekā 43 MW. Šoruden atklāsim vēl divas spēkstacijas Cēsīs un Valmierā.” Saules parka uzturēšana un vides aizsardzība esot tā izveidotāju prioritāte. Žogs ap tā teritoriju ir piepacelts, lai zem tā varētu pārvietoties sīkie dzīvnieki. Ar laiku teritorijā plāno iekopt bioloģisku pļava aitu ganībām.

Laikraksts “Staburags”

Svin “Lakatu svētkus”

Alūksnes novada Jaunlaicenē aizvadīti pirmie “Lakatu svētki”, kuri kopumā pulcēja teju simts lakatu darinātājas no visas Latvijas.

No pērnā gada rudens līdz šī gada pavasarim dažādos Latvijas novados notika meistarklases “Lakatu darināšana uz rāmja”, kuras vadīja lakatu meistare un pedagoģe Santa Melece. Meistarklases vainagojās ne tikai ar daiļiem lakatiem un apgūtu lakatu aušanas tehniku, bet arī īpašiem un pirmajiem “Lakatu svētkiem” Latvijā.

S. Melece ir viena no “Lakatu svētku” organizatorēm un teic, ka lakatu aušana uz rāmja (kvadrātā) nav sarežģīts, bet gana laikietilpīgs process. “Es pati šādu metodi apguvu tikai pagājušajā vasarā, un man uzreiz to gribējās iemācīt arī citiem. Šādi lakatus audušas pat dāmas, kuras saka, ka viņām pavisam nevedas rokdarbi. “Lakatu svētki” ir skaists pasākums, kurā apzināties savas kultūras vērtības un mūsu kopīgo spēku. Šī ir mūsu iespēja ne tikai svinēt sasniegto, bet arī mācīties kopā. Šie svētki ir kā liecība tam, ko mēs varam panākt, kad sanākam kopā un iedvesmojam viena otru,” teic S. Melece.

Svarīgi, ka lakatus var aust arī ne tikai no dzijas. Alūksniete Dace Broka ar meitu Amandu lakatus uzaudušas no neierastākiem materiāliem. Daces lakats austs no diegiem, savukārt Amandas lakats austs no sagrieztām T kreklu strēmelītēm. “Vēlos nākamo lakatu veidot no mežģīnēm. Šādi lakati noteikti var būt lielisks svētku apģērba elements,” pauda D. Broka.

Laikraksts “Dzirkstele”

Ķirurgs pieejams tikai dienā

Bauskas slimnīcā ķirurgs ir pieejams pacientiem no pulksten 9 rītā līdz 21 vakarā, nevis visu diennakti kā iepriekš, informē SIA “Bauskas slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule.

“Dati liecina, ka pacientu plūsma nakts stundās ir zema, tādēļ nav racionāli nodrošināt ķirurgu slimnīcās 24/7, bet saglabāt pakalpojumu dienas laikā no pulksten 8 līdz 20. Ķirurga darbs diennakts režīmā tiks nodrošināts tajās slimnīcās, kurās ir ķirurģiskās nodaļas. Bauskas slimnīca ir pirmā līmeņa slimnīca un nodrošina hronisko pacientu aprūpes profilu. Tas nozīmē, ka diennakts režīmā slimnīcā strādās ārsts internists, kā arī vidējais un vecākais personāls. Ja slimnīca vēlas uzturēt papildu medicīniskos profilus, to var darīt, pieņemot finansiāli un medicīniski pamatotu lēmumu gan no cilvēkresursu, gan veselības aprūpes kvalitātes viedokļa,” norāda Veselības ministrijas pārstāvis O. Šnei­ders.

Šovasar “Bauskas slimnīcā” pieļāva, ka ķirurga vai traumatologa pakalpojumi tiks sniegti par maksu, taču pagaidām no šāda soļa medicīnas iestāde atturēsies. “Nakts stundās nepiedāvājam maksas ķirurga konsultāciju. Šāda prakse ir Aizkraukles slimnīcā. Ja šāds pakalpojums tiks ieviests Bauskas slimnīcā, par to informēsim atsevišķi. Šobrīd iespēja tiek vērtēta,” paskaidroja slimnīcas pārstāve L. Vindule.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Atvērts dzejoļu krājums

Norisinoties ikgadējām Dzejas dienām, Jelgavas kultūras namā aizvadīti dzejoļu kopkrājuma “Zemgales vācelīte 2024” atvēršanas svētki, laikrakstā “Zemgales Ziņas” vēsta Jānis Zariņš, dzejnieku kluba “Pieskāriens” vadītājs.

“Šogad atvērām jubilejas, pilngadības krājumu – 18. dzejas kopkrājumu, kurā publicēts 41 autora darbs par dažādām tēmām: mūžīgi aktuālo, sevis piedzīvoto un izsapņoto mīlestības tēmu, savstarpējām attiecībām un pārdzīvojumiem, bērnības atmiņām, ilgām. Tāpat dzejoļi veltīti dzimtajām mājām, vecākiem un tuvākajiem. Autori savos darbos piemin dabu, gadalaikus, kā arī Dievam veltītus vārdus, Dieva mīlestību un lūgšanu. Dzejas rindas veltītas arī mūsu skaistajai zemītei – Latvijai.

Katrs dzejnieks ir individualitāte, personība. Katrs ir atšķirīgs ar savu sniegumu, emocionālo gammu, spēju uzrunāt lasītājus. Dzejas dienas ir svētki gan klausītājiem, gan dzejniekiem. Tās atstāj pēdas un iedvesmo autorus dažādu radošo darbu – dzejoļu, prozas, pasaku – rakstīšanai,” informē J. Zariņš.

Krājums jau 18. gadu top Jelgavas Latviešu biedrības dzejnieku kluba “Pieskāriens” paspārnē. Katru gadu dzejas mēnesi septembri aizvada ar “Zemgales vācelītes” atvēršanas svētkiem. Tā ir tradīcija, kuru nevar lauzt. Krājums šogad pulcējis dzejniekus no visas Zemgales, kā arī Rīgas. Tas pieprasīts bibliotēkās Jelgavas pilsētā, novadā un citviet Latvijā. Arī šogad to dāvinās visām Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada bibliotēkām, tāpat bibliotēkām citviet Latvijā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Skolās domā par “zaļāku” ēdināšanu

Trīs Smiltenes novada skolas iesaistījušās projektā “Zaļās skolas ēdināšana”, mainot ne vien ēdienkartes, bet arī ēdiena izkārtojumu, un nākotnē paredzēts pusdienu gatavošanai izmantot arī bioloģiski ražotu pārtiku.

“Projekta partneri no Tukuma novada pašvaldības, Setomaa apvienības un Rouges pašvaldības pirmo reizi viesojās Smiltenes novada skolās, un ar prieku secinājām, ka pārmaiņas jau notiek. Iepriekš mūsu skolu virtuves darbinieki viesojās Igaunijā, devās vērtīgā pieredzes braucienā uz Zviedriju, redzēto un dzirdēto ievieš jau savās virtuvēs. Reizēm lielas pārmaiņas notiek, izdarot tikai mazu sīkumu. Piemēram, zviedru skolās izkārtojot ēdienu, ko bērni paši liek uz šķīvja, vispirms ir vairāku veidu salāti un tikai tad, piemēram, kartupeļi un gaļa. Kādēļ? Lai bērni izvēlētos vairāk ēst salātus – vispirms saliek salātus, līdz ar to gaļai un kartupeļiem vietas paliek mazāk. Palsmanes skolā to izmēģina, un tas tiešām strādā. Vēl mainīja ūdens izvietojumu, piedāvājot pusdienas, lai bērni vairāk dzertu ūdeni,” stāsta projekta vadītāja Daiga Bojāre.

Lai mazinātu neapēstās pārtikas apjomu, šķīvji pēc ēšanas bērniem jāiztīra pašiem. “Apes skolā to izmēģināja, un arī tas strādā, vienreiz redzot, cik daudz tomēr neapēdam, otrreiz bērns izvērtē un uzliek mazāku porciju. Pārtikas atkritumu ir mazāk,” stāsta D. Bojāre. Grūtāka projekta daļa būs bioloģiskās pārtikas ieviešana skolās, prognozē D. Bojāre. “Nav tā, ka nav zemnieku un lauksaimnieku, kuri audzētu bioloģiskos produktus, bet sarežģīta ir šīs pārtikas “dabūšana” skolās. Iepirkums vēl nav bijis,” stāsta D. Bojāre un norāda, ka, pārņemot Igaunijas pieredzi, skolās vajadzētu ieviest 20% no kopējās pārtikas tieši bioloģisku. Tas tiks panākts piecu gadu laikā. Latvijas puses pilotskolās sākumā tie varētu būt vien 5%. Projekts noslēgsies 2025. gadā.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.