Reģionu ziņas

Mūzikas skolā “ierodas” pats Pēteris Barisons

Aizkraukles mūzikas skolā, kurai dots novadnieka, komponista Pētera Barisona vārds, pirmā stāva vestibilā atklāta komponistam veltīta skulptūra. Tas ir Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventa Jāņa Grāvīša diplomdarbs, beidzot skolu un reizē arī dāvana mūzikas skolai.

Šogad tiek atzīmēta dižā komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas diena. Visa gada garumā aizvadītas šim notikumam veltītas aktivitātes, konkursi un koncerti. Jubilejas gadā mūzikas skolā “ieradies” arī pats Pēteris Barisons, kurš turpmāk skulptūras veidolā būs kopā ar ikvienu mūzikas skolas apmeklētāju un audzēkni.

Skulptūrā atainots komponists, sēžot uz Staburaga klints. “Mana doma bija celt augšup skaisto un seno, nedaudz piemirsto. Vienotība starp Barisonu un Staburagu manā uztverē ir veidojusies caur šaubām un daudz ko citu, kas komponistu ir cēlušas augšā un deva spēku un pamatu radošajam, dažkārt trauslajam garam. Savukārt Staburagam ir vajadzīgs Barisons, lai kāds šo dabu varētu apdzejot un paust Sēlijas un Latvijas skaistumu,” atklāšanā dalījās skulptūras autors Jānis Grāvītis.

Jāņa brālis Mārtiņš savukārt izveidojis īsfilmu, kura ataino skulptūras tapšanas procesu, kas aizņēma aptuveni desmit mēnešus.

Laikraksts “Staburags”

Veido Latvijas senioru skolu tīklu

Lai smeltos pieredzi un visā Latvijā izveidotu senioru skolu tīklu, 18. septembrī Jelgavas Senioru biedrības mājā Dobeles ielā 62 gaidāmi viesi no deviņām pašvaldībām, kur šādas skolas jau darbojas.

Biedrības vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka 15. oktobrī Jelgavas Senioru universitāte uzsāks jau trešo mācību gadu. Pieteikušies 48 dalībnieki, kas vēlas uzlabot savu datorprasmi, mācīties svešvalodas, apgūt medijpratību, dziedāt, dejot vai sportot. I. Antuža paskaidro, ka mācību maksu sev vēlamajā priekšmetā sedz paši pensionāri. Viņasprāt, izveidojot Latvijas senioru skolu tīklu, varētu būt tā, ka vismaz daļēji mācības tiktu apmaksātas no publiskajiem līdzekļiem. “Valstij taču ir izdevīgi, ja seniori satiekas, radoši attīstās, nevis jūtas sabiedrības atstumti un slimo.”

Krāslavā senioru skola darbojas jau devīto gadu, bet vēl ir daudz pašvaldību, kur regulāras senioru apmācības pašlaik nenotiek.

Latvijas senioru skolu tīkla izveidi Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstījis ar pusmiljonu vērtu projektu.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Iecavas māksliniece dāvina gleznu Bauskas pilij

Bauskas pilī nosvinēta Iecavas mākslinieces Tatjanas Paļčukas-Rikānes daiļradei veltītas grāmatas atvēršana.

Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Ingrīda Burāne, kura grāmatai rakstījusi priekšvārdu, sociālajā tīklā uzsver: “Latvijā atkal viena grāmata par nopietnu un labu gleznotāju! Gleznotāja ir viena no savas paaudzes pazīstamākajām Latvijas māksliniecēm starptautiskās mesēs, galerijās un ārvalstu mākslas ziņu lapās.”

Savu jaunāko darbu – uz audekla iemūžinātu Bauskas pils un Mūsas upes ziemas ainavu – T. Paļčuka-Rikāne uzdāvināja Bauskas pilij, pateicoties par gadiem kopto sadarbību un draudzību.

“Bauskas Dzīve” jau rakstīja, ka grāmatu “Tatyana Palchuk. Gleznotāja Tatjana Paļčuka-Rikāne” latviski un angliski ar mākslinieces darbu reprodukcijām sagatavojis un izdevis viņas dzīvesbiedrs Pēteris Rikāns ar domubiedru, Bauskas novada pašvaldības un uzņēmuma “Hausmeister” atbalstu.

P. Rikāns “Bauskas Dzīvei” iepriekš pauda, ka abi dzīvesdraugi ir ļoti pateicīgi atbalstītājiem un iecerējuši grāmatas eksemplārus dāvināt bibliotēkām.

Jaunais sējums pievienojies citām mākslas grāmatām I. Burānes plauktā, kuru veidošanā viņa piedalījusies. To skaits ir ap 70, pauž mākslas eksperte.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Bībeli var lasīt arī digitāli

Sociālajā vietnē “Facebook” e-Bībele lapā ievietota informācija, ka Latvijas Bībeles Fonds digitalizējis Ernsta Glika pirmās Latviešu Bībeles 1694. gada izdevuma tekstu vecajā drukā. Tas tagad ikvienam ir brīvi pieejams lasīšanai un izpētei e-Bībele platformā. Kā zināms, oriģināls atrodas Alūksnes Bībeles muzejā.

Kā uzsver Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns, alūksnieši var būt lepni par to, ko šeit paveicis Ernsts Gliks. “Tas ir svarīgi un nozīmīgi gan vēsturiski, gan kulturoloģiski, gan reliģiozi. Bībeles digitalizācija notiek jau gadiem. Digitalizācija ir dažādos portālos, un šis nav unikāls gadījums. Bībeles pieejamas digitāli, ir arī aplikācijas, kur to var lasīt izvēlētajā valodā,” informē V. Tēraudkalns.

Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga uzskata, ka šāds digitalizēts variants cilvēkiem ir vajadzīgs: “Konkrēti, vecajā drukā lasāma Bībele vairāk ir kā simbols, vēstures liecība. Diemžēl veco druku lasa retais, skolās jau tādas lietas nemāca.” Bībeles muzejā interesi izrāda daudzi – gan no Latvijas, gan citām valstīm, īpaši vācieši. “Prieks, ka, sākoties mācībām, jau piesakās vairākas skolēnu grupas – šī ir iespēja jaunajai paaudzei vairāk izzināt visu par Ernstu Gliku,” pastāsta S. Selga. Bībeles muzejā ikvienam ir iespēja pamēģināt lasīt vecajā drukā.

Bībeli digitālā formātā lasa daudzi. “Tas ir ļoti svarīgi, jo jaunā paaudze tekstu uztver un izmanto vairāk digitāli. Šī ir lieliska iespēja, jo cilvēks, lasot šādi, varbūt sajūt vēlmi iegādāties Bībeli kā tipogrāfisku izdevumu savās mājās. Bet vairums informāciju mēs mūsdienās patērējam internetā, tas ir neizbēgami,” secina V. Tēraudkalns. “Ja neprot lasīt vecajā drukā, ir iespēja nomainīt burtu fontu – tāpēc vien tā ir laba iespēja. Ernsta Glika Bībele ir specifisks izdevums, kas ir cilvēkiem, kuri interesējas par vēsturi, kuri zina tā vērtību,” uzsver Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Vietējie kopējiem spēkiem atjauno autobusa pieturu

Gulbenes novada Daukstu pagasta kopienas ļaudis veiksmīgi realizējuši divus projektus – izveidojuši bērnu rotaļlaukumu un labiekārtojuši Daukstu pagasta bibliotēkas teritoriju, un nu atjaunojuši arī autobusa pieturu.

Daukstu pagasta bibliotēkas vadītāja Ingrīda Rubene stāsta, ka atjaunotajai Daukstu autobusa pieturai izveidots funkcionāls un estētiski pievilcīgs dizains, kas iekļaujas kopējā infrastruktūrā. Pieturas atjaunošanā iesaistīti 53 iedzīvotāji, tajā skaitā 11 bērni un jaunieši.

“Pirmajā talkā, kad sanācām kopā, spriedām, kā vizuāli varētu izskatīties pietura. Tā kā Daukstu apkaimē ir ļoti daudz dzērvju, tad bija skaidrs, ka būs dzērve. Dzērve ir viena, lai būtu minimālisms, un zīmējumu papildina Jāņa Plotnieka dzejas rindas par Daukstēm. Dzērvi zīmēja māksliniece Santa Kuprovska. Viņa pa vasaru te dzīvo. Darbi pie pieturas notika jūlijā, augustā. Esam norunājuši, ka bērniem ir dots tāds kā uzdevums vakaros atnākt un paskatīties, vai pie autobusa pieturas viss ir kārtībā, lai nav kaut kas izmētāts. Bet viss ir kārtībā un skaisti!” stāsta I. Rubene.

Kopējiem spēkiem atjaunotā autobusa pietura kļuvusi par pagasta lepnumu un simboliski arī par vietējās kopienas vienotības objektu. Daukstēnieši ar lepnumu rāda ciemiņiem kopīgi paveikto.

“Projekta mērķis – Daukstu ciema centra sakārtošana ir sasniegts. Ir veicināta piederības sajūta Daukstēm kā vietai, kur dzīvojam, bet bērni un jaunieši, strādājot kopā ar pieaugušajiem, apguva jaunas prasmes un izpratni par cieņu pret citu cilvēku darbu un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi. Bērni un jaunieši ar prieku iesaistījās arī autobusa pieturas dizaina izstrādē, piedāvājot savas idejas un diskutējot ar mākslinieci par to, kā būs labāk un skaistāk. Notika divas lielas talkas, kurās tika veikta jumta demontāža un jaunu dēļu uzlikšana, pārējie darbi tika veikti kā komandu darbi, kurus vadīja vietējie speciālisti,” stāsta I. Rubene.

Laikraksts “Dzirkstele”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.