Reģionu ziņas

Pilī viesojas īsta hercogiene

Stāmerienas pilī tradicionālajās itāļu dienās pirmo reizi viesojās hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi, kas ir Stāmerienas pils baroneses Aleksandras Alises fon Volfas un Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, itāļu aristokrātu un rakstnieka, romāna “Gepards” autora, audžudēla Džoakīno Lanca Tomazi sieva.

Viņa šodien ir vienīgā dzīvā saikne ar slaveno rakstnieku un Stāmerienas pils baronesi, kura bija arī viena no ievērojamākajām sava laika psihoanalītiķēm.

Nikoleta dzīvo ģimenes namā Palermo, kas glabā atmiņas, vēstules, dienasgrāmatu, fotogrāfijas par Aleksandras fon Volfas un Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīvi Sicīlijā. Latvijā un Stāmerienā hercogiene bija pirmo reizi, un viņa priecājas par to, ka Stāmerienas pils piedzīvojusi savu atdzimšanu, jo labi atceras – kad Stāmerienā pirms vairāk nekā desmit gadiem viesojies viņas vīrs Džoakīno, viņš teicis, ka pils nav labā stāvoklī. Hercogiene jūsmoja par dabu, ezeru un brīnišķīgo laiku Latvijā, kas kā reizi iekritis viņas ciemošanās reizē. Par godu hercogienei tika rīkotas arī īpašas vakariņas Rīgā, Itālijas vēstniecībā.

Laikraksts “Dzirkstele”

Akcija iedvesmo staburadziešus atjaunot pastkastītes

Iedvesmojoties no “Bilžu biroja” rīkotās pastkastīšu apgleznošanas akcijas, Aizkraukles novada Staburaga pagastā vietējie iedzīvotāji arī nolēmuši atjaunot savas pastkastītes.

Agrāk Staburaga pagastā, Zemgales ielas galā pastkastītes bija plašākas apkārtnes iedzīvotājiem, pēc tam tās palika tikai tiem, kam pasta sūtījumi pienāca Zemgales ielā.

Daudzo gadu laikā pastkastītes bija nolietojušās, sarūsējušas. Iedzīvotāji savā starpā pārrunāja, ka tās vajadzētu mainīt, jo tās tikai bojā skatu. Bet ar sarunām viss beidzās.

Tomēr labais nodoms mieru nedeva, un pēdējais grūdiens bija šī gada “Bilžu biroja” pastkastīšu akcija, kas norisinājās arī Aizkraukles novadā. Katrs pastkastītei atvēlēja līdzekļus, un darbu iniciatore Jolanta Lakša tās nopirka visas vienādas. Viņa arī uzrunāja jauno kaimiņu Kasparu Adijānu, kurš izgatavoja statīvu kastīšu piestiprināšanai. Nojaukt veco statīvu un uzstādīt jauno devās arī pārējo māju iemītnieki, un nu Zemgales ielas galā ir jaunas un glītas pastkastītes. Tās gan nav izkrāsotas kā akcijā, bet ir gandarījums par paveikto. Kas zina, varbūt citā vasarā pastkastītes rotāsies visās varavīksnes krāsās!

Laikraksts “Staburags”

Sveic simts gadu jubilejā

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons norāda, ka Alūksnes novads ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kur dzīvo vairāki simtgadnieki, un pašvaldībā ar to lepojas.

Augusta izskaņā viņš kopā ar Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Ingu Ozoliņu devās pie Aleksandras Dubkovas, kura sagaidījusi apaļo simts gadu jubileju. Gaviļnieci sveica arī Alūksnes Invalīdu biedrības pārstāvji Anna Tumševica un biedrības priekšsēdētājs Edvīns Svars, kas atzina, ka viņiem gan ir pirmais gadījums, kad kāds no biedrības biedriem piedzīvo tik skaistu apaļu jubileju.

Alūksnes novada pašvaldības labā griba ir apsveikt tos novada iedzīvotājus, kuri sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu, īpaši suminot un dāvinot naudas balvu. Alekdandra Dubkova dzimšanās dienā saņēmusi arī apsveikumu no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Meklē risinājumus ēku sakārtošanai

Dobeles centrā pretī piecsimt gadu vecajai baznīcai stāv pamests grausts ar vecu šīfera jumtu un izdauzītiem logiem. Pārsimt metru tālāk, Viestura ielā 5, vēl aizvien tiek izmantota nolupusi biroju ēka, kas, šķiet, nav remontēta kopš uzbūvēšanas padomju laikos. Neglītu, taču izmantojamu ēku netrūkst arī Jelgavā, kur pilsētas centrā visvairāk izceļas četrstāvu daudzdzīvokļu nams Lielajā ielā 20.

Runājot par vidi degradējošajām ēkām Jelgavā, domnieks Uldis Dūmiņš spriež, ka droši vien tad, kad valstspilsētas budžetā parādīsies kādi brīvi līdzekļi, vajadzētu izvērst programmu ēku sakārtošanai pilsētas centrālajās ielās. Arhitekts Vents Grietēns uzskata: “Pašlaik pārāk liela kārts likta uz to, ka ir liels skaits entuziastu, kuriem brīvais laiks ļauj izglītoties un tad izglītot citus savas mājas dzīvokļu īpašniekus, lai pierādītu ēku atjaunošanas finansiālu izdevīgumu, kā arī pēcāk sakārtot inženiertehniskos jautājumus un finanses.” Viņaprāt, sevišķi ēkām pilsētu centrā un ūdentilpju malās, kur ēku īpašniekiem ir iespējas nopelnīt vairāk, kur ir augstākas īpašumu īres tirgus cenas, būtu iespēja atlikt daļu peļņas īpašuma sakārtošanai.

Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta teic, ka pašvaldībā nav noteikti kritēriji, kādas ēkas ir vidi degradējošas. Piemēram, attiecībā uz šīfera jumtiem Valsts vides dienests norāda: ja azbesta lokšņu jumta segums ir ekspluatācijā derīgs, tas var kalpot arī turpmāk. Tomēr, veicot ēkas renovāciju, azbesta lokšņu segumu maina pret mūsdienīgākiem materiāliem.

Saistošie noteikumi “Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā tiek apliktas vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves. Būvvalde piemērojusi paaugstināto nodokļa likmi ēkām, kas ir cilvēku drošību apdraudošas.

Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Eva Namsone stāsta, ka pašvaldībā ir izveidota Vidi degradējošu būvju komisija, kuras pārziņā ir šādus objektus apzināt un izvērtēt atbilstoši pilsētvides un ainaviskās vērtības prasībām. Pamatojoties uz apsekošanas rezultātiem, komisija kopā ar ēku īpašniekiem meklē risinājumu un uzdod tiem veikt sakārtošanas, konservēšanas vai nojaukšanas pasākumus. Ja sadarbība neveidojas, ēka tiek klasificēta kā vidi degradējoša un tai ar nākamo mēnesi piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Būvvaldes vadītāja atzīmē, ka ar ēku Viestura ielā 5 ir sarežģītāk, jo tas ir kopīpašums. Turklāt šai ēkai ir jau piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. “Paralēli tam norisinās patvaļīgas būvniecības seku likvidēšanas un fasādes sakārtošanas darbs,” raksta E. Namniece.

Turpretī ēka Tirgus laukumā 2 līdz šim nebija iekļauta tā saucamajā graustu sarakstā. Šai ēkai tika pasūtīta tehniskā apsekošana un tehniskā izpēte, jo bija doma tajā ierīkot biroju un īslaicīgās apmešanās telpas. Nesen ēka pārdota citam īpašniekam – ārzemniekam.

Vidi degradējošu būvju komisija cieši sadarbojas arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un aicina īpašniekus pieteikties un saņemt atbalstu kultūrvēsturisku ēku saglabāšanā. Arī pašvaldībā ir iespējams saņemt līdzfinansējuma iespējas – daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai (tai skaitā arī būvprojekta izstrādei), īpašuma pieslēgšanai centrālajai kanalizācijai un ūdensapgādes sistēmai.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Grib, lai Mežotnes pils kļūst par Rundāles filiāli

Iniciatīvu platformā “Mana balss” tiek vākti paraksti par to, lai Mežotnes pils kļūtu par Rundāles pils filiāli. Pašlaik savākts nedaudz vairāk kā 3000 parakstu, taču, lai to iesniegtu Saeimā izskatīšanai, nepieciešams 10 000 parakstu.

Šobrīd Mežotnes pili apsaimnieko Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. Andris Vārna (VNĪ) norāda, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta pārdošanai. (https://www.lsm.lv).

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse piebilst: “Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet, ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli.” Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai.

Kultūras ministrija teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova piebilst: “Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā.”

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.