Reģionu ziņas

Muižnieku dzimtas pēctece ierodas Koknesē

“Mums ikdienā gadās arī negaidīti pārsteigumi, ko varam izmantot turpmākajā darba procesā,” stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.

Viens no tādiem bija Kokneses muižas īpašnieku fon Lēvenšternu pēcteces Simonas fon Lēvenšternas un viņas vīra ciemošanās Kokneses tūrisma informācijas centrā. Viņi apceļo Baltijas valstis un iegriezās Koknesē. “Ļoti patīkami bija saņemt atzinīgus vārdus no viņiem par to, ka mums pēdējo gadu laikā vērojama liela izaugsme, ir paveikti daudzi labi darbi, lai saglabātu vēsturi, ka joprojām izskan Lēvenšternu vārds. Mums ir digitālie stendi, sadarbībā ar biedrību “Pērses krasts” tapis Kokneses Jaunās pils 3D modelis,” teic Anita Šmite.

Kokneses muiža fon Lēvenšternu īpašumā bija no 1780. līdz 1920. gadam.

Tūrisma informācijas centrā darbiniecēm ar fon Lēvenšternu dzimtas pēcteci norisinājās saruna saistībā ar ģimenes vēsturi. Pirms pāris gadiem centrā tika apkopota informācija par fon Lēvenšterniem. Tikšanās laikā bija iespēja precizēt datus, iegūt jaunas ziņas un skatīt fotogrāfijas. Simona fon Lēvenšterna apmeklēja arī savu senču atdusas vietas Kokneses Baznīcas kapos.

— “Staburags”

Iecavas parkā sāk veidot muižas zaļo labirintu

Iecavas parkā pie Grāfa laukuma uzsākti būvdarbi labiekārtojuma objektā – bijušās Iecavas muižas ēkas vietas iezīmēšana dabā, ziņo Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti.

Jau 31. jūlijā būves vieta ir nodota būvdarbu veicējai SIA “Warss+”, ar kuru atklāta konkursa iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums par 139 517,42 eiro (ieskaitot PVN). Darbus plānots paveikt trīs mēnešu laikā, un vēl papildu mēnesis atvēlēts objekta nodošanai ekspluatācijā, informē Bauskas novada pašvaldībā.

Objekta būvdarbus uzraudzīs atklāta konkursa iepirkuma procedūrā izraudzītais būvuzraugs SIA “Somniar” par kopējo summu 2480,50 eiro (ieskaitot PVN). Autoruzraudzību veiks projekta autors SIA “A.M” par kopējo summu 544,50 eiro (ieskaitot PVN).

Kā apliecina pašvaldībā, Iecavas muižas parkā tiks izveidots zaļais labirints, atainojot senās muižas pils un tās telpu kontūras. Muižas iezīmētās telpu vietas paredzēts numurēt, lai kopīgajā informatīvajā stendā varētu sameklēt muižas telpu arhitektūras eksplikāciju un aprakstu par to agrāko pielietojumu. Zaļo labirintu un informācijas stendu papildinās vairāki labiekārtojuma elementi.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izveido Ērberģes muižas ģerboni

Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģes muižas svētkos viesi varēja apskatīt nupat izveidoto muižas ģerboni, kas piestiprināts pie muižas parka estrādes.

Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis atklāj, ka ideja par ģerboņa izveidi pieder saieta nama vadītājai Žannai Miezītei, bet viņš aktīvi iesaistījies šīs idejas īstenošanā. Žanna teic, ka pie muižas jau ir pastkastīte ar muižas ģerboni, tāpēc radusies ideja izveidot ģerboni arī lielākā izmērā. Aivars piebilst, ka par pamatu ņemts oriģinālais muižas spiedogs, kuru savulaik atradis mazzalvietis Elmārs Vectirāns. Senais spiedogs veidots spoguļrakstā, tas pārveidots un papildināts ar uzrakstu “Mazzalves pagasts. Ērberģes muiža”. Aivars atklāj, ka pirms kāda laika šis ģerbonis izmantots Mazzalves sporta svētku medaļu izgatavošanai, savukārt tagad izveidotā planšete ar ģerboņa attēlu ir 1,25 metrus diametrā un tā ir pārvietojama. To var izmantot arī citviet un citos pasākumos, ne tikai skatīt estrādē pie sienas.

Šis gan nav oficiāls ģerbonis, kas būtu izstrādāts un apstiprināts Heraldikas komisijā, bet pašu veidots muižas simbols.

— Laikraksts “Staburags”

No ziediem veido “Miera ceļu”

23. augustā Alūksnes kultūras centrā un tā skvērā notika īpaši pasākumi, lai atzīmētu “Baltijas ceļa” 35. gadadienu un Ukrainas neatkarības dienu. Organizatori aicināja sanākt, lai godinātu vēsturiskos notikumus un izceltu miera nozīmi mūsdienu pasaulē.

Alūksnes kultūras centra skvērā pasākumi sākās ar ziedu paklāja “Miera ceļš” veidošanu. “Iedzīvotājus aicināja piedalīties, nesot ziedus paklājam, kas simbolizētu mieru un cerību, tā visiem kopā radot skaistu mākslas darbu,” informē Alūksnes novada kultūras centra mārketinga un komunikāciju speciāliste Amanda Emma Gaišā.

Pēc tam notika godināšanas pasākums “Miera nesēji”, kurā, atzīmējot Ukrainas neatkarības dienu, tika pasniegtas īpašas goda zīmes Alūksnes un Apes novada fonda brīvprātīgajiem un ziedotājiem, kuri devuši ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Pasākumā īpašu koncertu sniedza Hotinas (Ukraina) Tautas mākslas un atpūtas centra folkloras grupa. Turpinājumā notika “Baltijas ceļa” atceres pasākums “Mūs vieno ceļš”, kurā uzstājās dziedātājs Kaspars Markševics. Koncerts bija emocionāls atgādinājums par “Baltijas ceļa” nozīmību un spēku, kas Baltijas tautas vienoja cīņā par brīvību un neatkarību. Savukārt vakara noslēgumā Alūksnes kultūras centrā demonstrēja dokumentālās filmas par Ukrainu.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Testa režīmā darbu sākusi bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca

8. augustā atkritumu poligona “Brakši” teritorijā atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kurā pārstrādes cikls aizņems divus mēnešus. Gadā tā varēs pārstrādāt 19 000 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu.

SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis stāsta, ka pārstrādei var izmantot gan no sadzīves atkritumiem nošķirotos bioloģiski noārdāmos atkritumus, gan iedzīvotāju jau sašķirotos atkritumus. No sākotnēji izmantojamā materiāla kvalitātes atkarīga gala produkta – komposta kvalitāte.

”Vispirms jau vienreiz pāršķirotie sadzīves atkritumi tiek ievietoti fermentācijas tunelī. Sākumā tie tiek sasplapināti ar speciālu perkolātu, lai uzsāktu pārstrādes procesu. Tur tie stāv četras nedēļas. Pēc tam tiek pārvesti uz kompostēšanas tuneļiem.Tālāk pārstrādātie atkritumi tiek vēlreiz pārsijāti, un piemaisījumi apglabāti poligonā. Savukārt bioloģiskajai masai – kompostam – tiek veikta testēšana. Pēc testēšanas rezultātiem tiek noteikts, vai komposts tiek izmantots kā poligona apberamais materiāls, vai arī to varēs izmantot apzaļumošanai,” atkritumu pārstrādes procesu skaidro A. Jankovskis.

Atkritumu poligonā ”Brakši” sadzīves atkritumi nonāk no Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Dobeles novadiem, kā arī vairākām Bauskas novada teritorijām. Trīsdesmit līdz četredesmit procentu no kopējās atkritumu plūsmas ir bioloģiskie atkritumi. Līdz šim no sadzīves atkritumiem atšķirotie bioloģiskie atkritumi tika likti poligona bioloģiskajā šūnā, kur tie desmit gadu laikā pārtaps kompostā.

Jaunatklātās rūpnīcas būvniecība izmaksājusi 14,9 miljonus eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda atbalsts ir 5,7 miljoni eiro, bet vairāk kā deviņus miljonus eiro uzņēmums ”Jelgavas komunālie pakalpojumi” ņēmis kredītā, un vismaz daļa no tiem tikšot iekļauta atkritumu apsaimniekošanas tarifā.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Lizumu sajūt caur maņām – garšu, smaržu un skaņu

Gulbenes novada Lizumā saistībā ar biedrības “Lizuma tautskola” īstenoto projektu “Lizuma īpašās sajūtas meklējot”, izveidota un pirmizrādi piedzīvojusi videofilma “Lizuma sajūtas”.

Īsfilmā audiovizuāli demonstrētas īpašās iedzīvotāju Lizuma sajūtas caur dažādām maņām: redzi, dzirdi, garšu, smaržu. Piemēram, uz jautājumu – kas tieši lizumniešiem asociējas ar vārdu “dzirde”, izskanējušas šādas atbildes, piemēram, skolas zvans, motokross, mūzika, miers, putni, bērnu čalas un cits. Šo kultūras projektu izloloja un realizēja biedrības “Lizuma tautskola” vadītāja Dace Mikulāne un biedrības pārstāve Dārta Vilne.

Īsfilmiņu varēs noskatīties sociālajos tīklos, kanālā “YouTube”, tā tiks nodota arī Lizuma pagasta pārvaldei un Lizuma pamatskolai. “Skola vēlējās, uzsākot jauno mācību gadu, to nodemonstrēt. Īsfilmiņa ir 17 minūšu gara, un tā ir kā tāds reprezentatīvs Lizuma videomateriāls, kā mēs redzam Lizumu,” saka D. Mikulāne.

Īsfilmā piedalās vietējie bērni, savukārt tekstu ierunājis Sandris Rakauskis, kurš tagad dzīvo ārzemēs, bet savulaik pasniedza vēsturi un sociālās zinības Lizuma vidusskolā. D. Mikulāne stāsta, ka pirms desmit gadiem Sandris uz Lizuma pagasta svētkiem arī veidoja filmu par Lizuma darbīgajiem cilvēkiem. “Tā simboliski – desmit gadi. Ar viņu ir viegli komunicēt. Viņš sagatavoja arī tekstu, un viņam arī tehniski bija iespēja to izdarīt,” saka D. Mikulāne.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Mākslas skola pārceļas uz jaunām telpām

Gulbenes mākslas skola pārceļas uz renovēto ēku, kur savulaik atradās Bērzu sākumskola. “Te ir ļoti gaišas telpas – beidzot ir gaiss, ko ieelpot! Mums audzēkņu netrūkst – nevaram sūdzēties. Bērniem ir jāmācās atraktīvā, mobilā, pārveidojamā vidē,” saka Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.

Viņa piebilst, ka projekts, kas realizācijas gaitā ir piedzīvojis drāmas, beidzies tomēr labi un tas ir pats galvenais. Mākslas skola gan jaunās telpas dalīs ar mūzikas skolu, kurai šajā ēkā atradīsies klases pūšamo instrumentu audzēkņiem, sitamo instrumentu nodarbībām, kā arī skolas orķestrim.

S. Dikmane piebilst: “Mums ir jāpāriet uz jaunu apmācības programmu – mediju pamati. Mērķis: attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audiovizuālajiem medijiem, praktiski apgūt digitālās tehnikas un programmas, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošajā darbībā. Mēs pēc savas iniciatīvas jau sen to visu mācām, bet tagad tas ir kļuvis obligāts pasākums.”

— “Dzirkstele”

Mācību iestādēs novadā nav reģistrēti 234 bērni Bauskas novadā 2023. gada

1. septembrī nevienā novada mācību iestādē nebija reģistrēti 234 bērni, informē Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.

Viņa piemin, ka novada bērni mācās arī tālmācības skolās. Tači uzsver, ka tālmācības un neklātienes jomā varot operēt vien ar Valsts informācijas izglītības sistēmas datiem, kuri ir pieejami tikai par pašvaldībā reģistrētām izglītības iestādēm, un tādas ir divas tālmācības skolas – Eiropas Tālmācības vidusskola un Rīgas 1. tālmācības vidusskola.

Izglītības nodaļas vadītāja skaidro: “Skolēnu skaits tālmācībā šajās divās mācību iestādēs Bauskas novadā 2020. gadā bija 50, savukārt 2023. gadā – 73 izglītojamie. Skaits pieaugs. Mums nav informācijas, vai bērnus atskaita no tālmācības programmām, bet ir gadījumi, kad izglītības iestāde paziņo, ka bērnus atskaita, jo viņi dodas uz ārzemēm.”

Atsevišķi netiek izdalīts, vai tas ir bērns invalīds vai audzēknis, kam nepieciešama speciāla izglītības programma, vai tas ir bērns, kam ir jāmācās vispārizglītojošā programmā. B. Šumina uzsver, ka esot svarīgi saprast, kāpēc bērns neapmeklē izglītības iestādi: “Bijuši gadījumi, kad noskaidrojas, ka vecāki nevēlējās invaliditātes dēļ sūtīt bērnu skolā vai nav sakārtotas formalitātes, un tad iesaistām sociālo dienestu, pedagoģiski medicīnisko komisiju un mēģinām palīdzēt vecākiem nokārtot problēmas.”

Ārzemēs mācās 190 Bauskas novada bērnu, teic Izglītības nodaļas vadītāja. Sadarbībā ar dienestiem meklējuši, kur ir skolās nereģistrētie bērni, tā atklājusies šāda grupa. “Tomēr ir arī Latvijas tālmācības skolas, par kurām mums nav informācijas,” piebilst B. Šumina.

— “Bauskas Dzīve”

Darbu sāk jauna mācību iestāde

Darbu sākusi Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola, un par jaunās izglītības iestādes direktori kļuvusi Līga Prazņicāne.

Šī gada februārī Smiltenes novada pašvaldība lēma reorganizēt trīs skolas Gaujienā, izveidojot vienu izglītības iestādi. Vai Gaujienas trīs skolu reorganizācija viņas ieskatā bija pareizs lēmums? L. Prazņicāne atbild – jābūt reāliem. “Bērnu skaits arvien turpina samazināties, tādēļ pārmaiņas bija neizbēgamas. Vai šis formāts ir pareizākais, varēsim diskutēt pēc kāda laika. Visas trīs izglītības iestādes jau iepriekš atradās vienā ēkā, tagad būs viena iestāde ar vienu vadību. Katrs jauns sākums liek satraukties un varbūt pat apšaubīt pārmaiņu nepieciešamību. Saprotu katra vecāka bažas, jo arī pati esmu mamma – negribas nekādas pārmaiņas un reformas, bet es ticu, ka viss būs labi. Jāiet, jādara un jāmēģina,” teic L. Prazņicāne. “Protams, bez problēmām neiztikt. Arī es visu nezinu un arī es visu nevaru atrisināt. Piemēram, skolai vajag psihologu, bet nespējam speciālistu piesaistīt. Tā ir problēma visā valstī,” teic L. Prazņicāne.

Līdz ar reformu mainās gan skolēnu, gan darbinieku skaits. Jaunajā skolā nevarēs turpināt mācīties visi Gaujienas pamatskolas audzēkņi, jo speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vairs neīstenos. L. Prazņicāne neslēpj, ka no darba atbrīvoti teju visi Gaujienas pamatskolas pedagogi.

— “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Brīvprātīgi apgūst rezervistu apmācību

Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē notika svinīga zvēresta došanas ceremonija rezervistiem, kuri brīvprātīgi apguvuši rezervista militārās apmācības kursu un iegūst rezerves karavīra statusu.

Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa pakājē Alūksnes ezera krastā zvērestu deva 228 rezerves karavīri, kas ir līdz šim lielākais rezervistu pulks. Motivācija vienkārša: “Būt gataviem!” Apmācību programma trīs nedēļu garumā šiem brīvprātīgajiem rezervistiem bijusi diezgan saspringta, taču zvēresta došanas dienā karavīru sejās nogurums nav manāms, vien gandarījums par paveikto, gūtajām emocijām un pieredzi, un vienam otram arī pa prieka asarai, ko, ierindā stāvot, nedrīkst notraukt.

Intensīvu trīs apmācību nedēļu laikā rezervisti ieguva militārās zināšanas un prasmes gan individuālās, gan kolektīvās apmācības līmenī. Rezervistu militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatkursā individuālās apmācības līmenī rezervists apguva tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, kaujas šaušana, sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.

Pēc karavīra zvēresta došanas rezervisti saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē, sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus.

— “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.