Psihoterapeits: no seksuālās vardarbības bērni jāsāk pasargāt vēl pirms uzbrukuma

“Kāpēc?” ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kad mediju telpā uzzinām par kādu baisu notikumu jeb bērna vai pusaudža seksuālu izmantošanu. Šādi notikumi ir smagi un sāpīgi ikvienam sabiedrības loceklim, kas liek vaicāt, vai esam darījuši visu, lai tos novērstu? Ārsts – psihoterapeits Dr. Artūrs Utināns uzsver, ka ir nepieciešams aktualizēt prevencijas pasākumus, kas vērsti uz potenciālajiem varmākām, tā apturot problēmu jau saknē, negaidot upurus.

Vai potenciālo varmāku iespējams atpazīt pūlī?

A. Utināns uzsver, ka nav izskaidrojams, kādēļ pieaugušus cilvēkus saista attiecības ar bērniem – medicīnā to mēdz dēvēt par biopsihosociālu modeli, kas nozīmē, ka šādu uzvedību var izraisīt kā ģenētiski, tā psiholoģiski kā arī sociāli faktori. Potenciāli šie pāridarītāji ir paši bijuši seksuālas vardarbības upuri, bet tik pat labi, viņi ir piedzīvojuši pāraprūpi, jutušies atstāti novārtā vai piedzīvojuši kādu psihoemocionālu traumu. Var gadīties, ka šādu uzvedību stimulē ģenētiski faktori vai sociālie faktori, kā piemēram, nespēja izveidot attiecības ar pieaugušu partneri, vai ir konflikti ar dzīvesbiedru. Izrietot no šī, ir teju neiespējami atpazīt potenciālu pāridarītāju cilvēku jūrā – tas var būt vīrietis, vai arī sieviete, dažādos vecumposmos neatkarīgi no finansiālā stāvokļa, izglītības līmeņa vai nodarbošanās.

Tomēr speciālisti apgalvo, ka no pirmās uzmācīgās domas līdz nozieguma izdarīšanai potenciālais varmāka iziet cauri četrām fāzēm. Sākotnēji tās ir pirmās domas, pēcāk nāk cīņa ar morālajām barjerām, jo veidojas izpratne, ka šīs fantāzijas iet ārpus sociālajām normām, trešajā fāzē cilvēks sāk meklēt apstiprinošus domubiedrus un sociālos burbuļus, kā attaisnot un gāzt šīs morālās barjeras. Savukārt ceturtajā fāzē, kad iekšējās barjeras ir pārvarētas tiek plānots noziegums un meklēti veidi kā apiet ārējās barjeras un netikt pieķertam. Kādēļ ir svarīgi to saprast? Kamēr potenciālais varmāka ir pirmajā vai otrajā fāzē ir iespējams viņam palīdzēt un profesionāļu uzraudzībā šīs problēmas risināt, tā iespējami novēršot fantāziju materializēšanos un nepieļaujot, ka statistika nepilngadīgu personu seksuālajā izmantošanā pieaug.

Ir jāvelta pastiprināta uzmanība dzimumnoziegumu prevencijas pasākumiem

Šā gada novembrī darbību ir sācis anonīms uzticamības tālrunis personām, ko nomoka uzmācīgas domas par bērniem.

“Jāsaprot, ka ar šo tālruņa līniju nav iespējams pilnībā novērst dzimumnoziegumus pret nepilngadīgām personām, tomēr tas jau ir liels solis pretim veselīgākai un drošākai sabiedrībai. Ar šī tālruņa palīdzību, šiem cilvēkiem ir iespēja saņemt pirmo “grūdienu”, lai uzsākt garu un nopietnu ārstēšanās procesu. Krīžu konsultants var atbildēt uz viņu jautājumiem – pie kāda speciālista vērsties? Vai man tas palīdzēs? Šis tālrunis primāri var palīdzēt formulēt problēmu un samazināt neatbilstošas un katastrofizējošas fantāzijas,” stāsta Artūrs Utināns.

Latvijā trūkst informācijas un resursu, kur cilvēkiem ar šādām fantāzijām vērsties pēc palīdzības, ļaujot pašiem iesaistīties nozieguma novēršanā. Jāsaprot, ka pasaules tieslietu sistēma neļauj kādu tiesāt pirms likuma pārkāpšanas, vien par nodomu. Tādēļ, pat gadījumos, kad potenciālais dzimumnoziedzniekam dodoas uz tiesībsargājošajām instancēm un atzīstas savās domās, tās ir bezspēcīgas. Lai gan anonīmā tālruņa līnija ir liels solis seksuālo dzimumnoziegumu prevencijā, Dr. Utināns uzsver, ka pie tā nevar apstāties.

“Ir būtiski zināt, ka fantāzijas varam pielīdzināt atkarībai. Tāpat kā alkoholisms, azartspēles vai narkotikas – šīs domas pastiprināti nomāc šo cilvēku prātus. Līdz tas aiziet tik tālu, ka viņiem ir grūtības normāli funkcionēt un iekļauties sociālajā dzīvē. Tādēļ tāpat kā ir anonīmo alkoholiķu atbalsta grupas, uzskatu, ka ir nepieciešamas arī anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas. Tajās personas var gūt atbalstu un brīvi aprunāties par savām sajūtām un emocijām, līdz tās nav manifestējušās fiziskā darbībā. Atšķirībā no psihoterapeita apmeklējuma, šādām atbalsta grupām būtu jābūt pieejamām bez maksas un regulāri, jo kā zinām, COVID-19 pandēmija ir aktualizējusi rūpes par mentālo veselību un pieraksts pie speciālistiem šobrīd nav nedz lēts, nedz ātri pieejams. Rindā uz vizīti var nākties gaidīt teju mēnesi, kas šajos gadījumos ir izaicinoši un potenciāli arī apdraudoši apkārtējiem. Šādas grupas ir aktīvas visā pasaulē un pierādījušas savu efektivitāti,” turpina Artūrs Utināns.

Anonīmais tālrunis 28030030 ir pieejams līdz 30. novembrim un ir paredzēts pilngadīgām personām, kurām ir jautājumi vai bažas saistībā ar seksuālām domām vai rīcību pret bērniem. Uzticības tālrunis ir pilnībā anonīms un pilda konsultācijas funkciju, kur profesionāli speciālisti bez nosodījuma uzklausa zvanītāja emocijas, izjūtas un konsultē par nākamajiem soļiem ceļā uz atlabšanu.

Paralēli pieejams arī Valsts bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem, kas piedzīvojuši seksuālu vardarbību – 116111.

Tālruņa pakalpojums tiek nodrošināts ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” finansējumu, ko sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu realizē Biedrība “Skalbes”.