Praktiski padomi, kā pasargāt mājokļa jumtu no dabas stihijām

Uz jumta uzkrituši lūstoši koki, norauti jumta gabali vai dakstiņi, stipras krusas rezultātā sacaurumoti vai zem sniega svara iebrukušas jumtu konstrukcijas – tās ir tikai dažas no ķibelēm, kas par spīti salīdzinoši mērenajam klimatam mājokļu jumtus Latvijā piemeklē katru gadu. Privātmāju īpašniekiem pirms novembra lietavām, vētrām un varbūt pat sniega jāparūpējas par sava īpašuma jumta stabilitāti, lai tas “neaizlidotu vējiem līdzi”. Turklāt jāņem vērā, ka parasti ar jumtu vien likstas nebeidzas un lietus vai sniegs nodara apskādētajai ēkai plašākus bojājumus.

Kā liecina pieredze, pēdējos gados tieši novembris ir laiks, kad vētras nodara visvairāk postījumu, tajā skaitā plosa vai pat pilnībā norauj jumtus. Iemesli, kāpēc māja paliek bez jumta, ir dažādi, taču 70% jumta bojājumu izraisa tieši spēcīgs vējš; pārējo nodara spēcīgas lietavas, krusa vai ilgstoša snigšana.

Lai pēc iespējas mazinātu vētras izraisītos postījumus, regulāra jumta apsekošana un savlaicīga bojājumu novēršana pasargās no lielākiem zaudējumiem stipra vēja laikā. Praktiski padomi, kā pasargāt mājokļa jumtu no dabas stihijām:

• ja iespējams, izvairīties no bitumena šindeļu jumta seguma un tādiem segumiem, kas nav atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem;
• pagaidu jumta segumus neekspluatēt ilgāk par ražotāja instrukcijā noteikto laiku;
• valcētajiem skārda jumta segumiem reizi gadā pārbaudīt valcējuma kvalitāti;
• īpašu vērību veltīt skursteņu un ventilācijas šahtu skārda iesegumiem un blīvējumiem;
• ieklājot jumta segumu, sekot ražotāja noteiktajām montāžas instrukcijām;
• teknes un notekas regulāri attīrīt no lapām, smiltīm un citiem gružiem;
• nepieciešamības gadījumā laikus atjaunot dūmvadu apmetumu virs jumta daļas;
• pēc intensīvas snigšanas jumtu notīrīt, tiklīdz tas ir iespējams.

Informāciju sagatavoja: Līna Lisnere, komunikācijas vadītāja