Kari vienmēr ceļ gaisā infekcijas, jo notiek tautu staigāšana projām no savām mājām, smagos apstākļos, un līdz ar to infekcijas slimībām visi ceļi ir vaļā, arī tādām, par kurām Latvijā jau ilgāku laiku nerunājam un nedomājam, jo esam labi un droši dzīvojuši, nesen intervijā man teica kāda ārste, kad izvaicāju viņu par šī brīža situāciju ar Covid-19 izplatību.
Ne tikai kari ir iemesls tam, lai katrs vairāk piedomātu par savu veselību, proti, nu jau vairāk nekā divus gadus veselības aprūpē tēma Nr. 1 bijis kovids, kā ēnā ielaistas dažādas hroniskas kaites, kuru ārstēšanai tagad jāveltī vairāk pūliņu, nekā tas būtu tad, ja slimību sāktu ārstēt savlaicīgi.
Kopumā šis ir laiks, kad katram pašam jādomā par savu veselību un arī par aizsardzību pret infekcijas slimībām. Pietiek viena saslimušā tuvumā nonākt pret infekcijas izraisītāju uzņēmīgiem cilvēkiem, un rezultātā var rasties slimība, turklāt tāda, kas saistīta ar mirstību, nevis tikai ar sliktu pašsajūtu, un pēc tam jau būs par vēlu teikt, ka man ir laba imūnsistēma, jo es ēdu ķiplokus un dzīvoju veselīgi, brīdina mediķe.
It īpaši par savu veselību (profilaktiskajām potēm) jādomā pieaugušajiem, jo attiecībā uz bērniem vakcinācijas kalendārs ar tā grafikiem tiek strikti ievērots. Piemēram, pieaugušajiem ir jāseko līdzi savam vakcinācijas kalendāram, proti, tam, vai noteiktajā termiņā ir veikta atkārtota vakcinācija pret difteriju, kas ir joprojām sastopama ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Ar to var inficēties, ieelpojot sīkus pilienus, kurus izplata inficētā persona runājot, klepojot vai šķaudot, vai saskaroties ar sadzīves piederumiem, uz kuriem ir infekcijas izraisītājs. Ja cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai slimības ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi, un Latvijā tā notiek arī mūsdienās. Revakcināciju nepieciešams veikt ik pēc 10 gadiem, bet riska grupām – ik pēc pieciem gadiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs pieaugušajiem rekomendē vakcinācijas kalendārā iekļaut arī potes pret garo klepu, ērču encefalītu, B hepatītu, gripu, jostas rozi, vējbakām, pneimokoku, masalām, cilvēka papilomas vīrusa infekciju, A hepatītu, meningokoku infekciju, Haemophilus influenza (bakteriālo meningītu). Piemēram, pret garo klepu var vakcinēties arī grūtnieces, un, kaut topošo māmiņu attieksme pret šo iespēju ir dažāda, mediķi uzsver, – viņām ir svarīgi to darīt, jo pilnībā jaundzimušos un mazus zīdaiņus no ļaundabīga garā klepus var pasargāt tikai grūtnieču vakcinācija.
Ir vēl kāda cilvēkiem ļoti nāvējoša slimība, par kuras profilaksi jādomā, proti, trakumsērga, ko pārnēsā slimi dzīvnieki un kas pēc slimības simptomu parādīšanās nav ārstējama. Profilaksei ir pieejamas vakcīnas, kas nodrošina imunitātes izveidošanos.
Reklāma