Pirms zvanīt ātrajiem, jāizvērtē situācijas nopietnība

Saslimstība ar Covid-19 katru dienu pārsteidz ar pieaugošiem skaitļiem par jauniem saslimšanas gadījumiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)  ir uzsācis ļoti rūpīgi izvērtēt, kad pie pacienta ir jādodas izsaukumā un kad viņš pats var doties uz tuvāko ārstniecības iestādi. 

Dienesta brigāžu cilvēki ir noslogoti, darba intensitāte ir liela. Cilvēku zvanus pa tālruni 113 pieņem NMPD operatīvās vadības centra dispečeri – ārsta palīgi, bet neskaidros gadījumos konsultantē ārsti, kuri ir sertificēti neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos. Ja zvanu pieņemšanas procesā ārsta palīgam rodas jautājumi, uz kuriem viņš nevar precīzi atbildēt, tad izsaukuma pieteicējs tiek novirzīts pie cita konsultanta.

Gadījumi tiek šķiroti

Ārsta palīgs ņem vērā izsaukuma pieņemšanas algoritmu, kurā ir noteikti jautājumi, kas jāuzdod cilvēkam, kurš vēlas pieteikt izsaukumu. Ja rodas kādas neskaidrības, kāpēc tomēr NMPD mediķu brigāde nebrauks pie konkrētā cilvēka, tad konsultants pacientam tās izskaidro un rekomendē, kurā tuvākajā ārstniecības iestādē izsaukuma pieteicējs var saņemt medicīnisko palīdzību.

Tāpēc tādos gadījumos, ja gūts apdegums, kas mazāks par cietušā plaukstas lielumu; ja gūta rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tostarp kaulu lūzumi, ja ir sāpes vēderā, ko nepavada masīva vemšana vai caureja, ja sākas dzemdības un tās norit bez sarežģījumiem, tiek aicināts doties uz ārstniecības iestādi pašiem ar savu transportu, taksometru vai draugu un kaimiņu palīdzību. NMPD brigādes nosūtīšana var tikt atteikta arī tad, ja ir hroniskas slimības saasinājums, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, ir ilgstošas sāpes kājās, mugurā; ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra bez sarežģījumiem. Šādās situācijās jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāvēršas pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. 

NMPD Vidzemes reģionālā centra (VRC) vadītāja vietniece Sniedze Bračka, “Ziemeļlatviju” informē, ka pagājušajā nedēļā Smiltenes novadā bijuši četri, bet Valkas novadā pieci izsaukumi, kuros mediķi devušies pie Covid-19 pacientiem.

“Kovidpacientu skaits pieaug. Līdz šim neatliekamā palīdzība tik tiešām saņem ļoti daudz izsaukumu ar gadījumiem, kurus var atrisināt, vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dodoties uz uzņemšanas nodaļu vai tuvāko steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Šobrīd izsaukumi acīmredzami tiek šķiroti, bet to nedarām mēs. Parasti tie operatīvās vadības centra dispečeri – ārsta palīgi, kuri izvērtē situācijas nopietnību, iztaujā zvanītāju un tamlīdzīgi. Mēs nezinām, kādi ir bijuši šie pieteikumi un gadījumi. Ja saņemam zvanu, ka jābrauc uz izsaukum, tad braucam,” norāda Ināra Berežaņina, Vidzemes reģionālā centra NMP dienesta Valkas brigāžu punkta vecākā ārsta palīdze. Viņa arī uzsver, ka vienmēr ir jāatbild uz visiem dispečera uzdotajiem jautājumiem, jo tas palīdz saprast, kas īsti ir noticis un kāda palīdzība ir nepieciešama. Šajā laikā cilvēkiem pašiem ir jābūt apzinīgākiem, būtiski parūpēties par to, lai mājas aptieciņā būtu ejošākie medikamenti – pret temperatūru, sāpēm vai asinsspiediena regulēšanai (cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām). “Ir gadījumi, kad cilvēkam mājās nav pat termometra. Jautājam, kāda ir temperatūra, bet cilvēks nevar pateikt, jo nav ar ko izmērīt. Tas pats ar asinsspiedienu. Katrs pats mājās var izmērīt asinsspiedienu, ja zina, ka viņam šādas problēmas ir, un pēc saziņas ar ģimenes ārstu taču var izņemt aptiekā arī tā saucamos medikamentus krīzes situācijām. Protams, lietojot tos pēc sava ārsta norādījumiem. Nereti ir tā, pacienti novelk laiku garumā, zina, ka pēdējās dienās ir paaugstināts asinsspiediens, bet nezvana savam ārstam, pienāk piektdienas vakars, sestdiena un svētdiena, tad zvana ātrajiem. Tā nevajadzētu būt. Atbildībai pret savu veselību jābūt lielākai. Turklāt nav atšķirības, vai pacients nonāk slimnīcā ar ātrās palīdzības mašīnu vai uz uzņemšanas nodaļu aizbrauc ar savu mašīnu. Visi bez izņēmuma tiek apkalpoti,” saka I. Berežaņina. Viņa arī atgādina par ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 , kur ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskus padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, un arī var palīdzēt saprast situācijas nopietnību.

Kovidpacientu vizītes prasa ilgāku laiku

Taujāti, vai NMPD mediķi šajā laikā nesaņem arī pārmetumus, ātrās palīdzības feldšeri norāda, ka konkrēti viņiem adresētus komentārus nesaņem. “Nezinām, kādiem izsaukumiem tiek atteikts, tāpēc tādus nedzirdam. Darām savu darbu, kā līdz šim. Braucam tur, kur mūs norīko. Ja brigāde izsaukta, sniedzam palīdzību. Protams, došanās pie kovidpacientiem prasa rēķināties ar lielāku laiku – tā ir atbilstoša pārģērbšanās, dezinfekcijas pasākumi. Ja pacients jānogādā slimnīcā, tad arī tur jārēķinās ar ilgāku laiku, līdz viss tiek nokārtots un cilvēku varam atdot citu mediķu rokās. Arī  pie Vidzemes slimnīcas var redzēt vairāk ātrās palīdzības mašīnu, taču tādas rindas, kā medijos rāda veidojamies pie slimnīcām Rīgā, šeit vēl nav. Situācija visu laiku ir mainīga. Var gadīties, ka maiņas laikā brigādei jādodas pie viena, ir bijis arī pie trim, kuriem apstiprināts kovids vai ir aizdomas par saslimšanu ar lipīgo vīrusu,” norāda neatliekamās medicīnas ārsta palīdze Iveta Zīriņa. Viņa arī atgādina iedzīvotājiem nekādā gadījumā nebaidīties lūgt palīdzību un ciesties, ja sāp vai ir slikta pašsajūta. Nevajag ielaist kaites, lai kādas tās būtu. “Un nevajadzētu pie sevis domāt, nez vai mani kāds tagad apkalpos. Ja piezvana dispečeram, tad pēc iespējas detalizētāk jāizstāsta situācija. Tikai tā būs saprotams, vai situācija ir tiešām neatliekama,” piekodina arī I. Zīriņa. 

Risinājums – steidzamās medicīniskās palīdzības punkti

Gan Valkā, gan Smiltenē ir pieejams steidzamās medicīniskās palīdzības punkts SMPP), kurā katru dienu ir pieejams dežūrārsts un medicīnas māsa. Valkā tas strādā no pulksten 8 līdz 22, bet Smiltenē – visu diennakti. Diennakts SMPP atšķiras no NMP dienesta sniegtajiem pakalpojumiem ar to, ka NMP izsauc gadījumos, kad cilvēka dzīvībai draud briesmas, bet uz SMPP pacients ierodas pats. 

“Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ārsts apskatīs pacientu, uztaisīs kardiogrammu, izmērīs asinsspiedienu un tamlīdzīgi. Piemēram, Valkā reizi nedēļā ir iespējams uztaisīt rentgenu. Cilvēkiem nav jādodas uz citurieni, primāros pakalpojumus var saņemt tuvāk dzīvesvietai,” papildina I. Berežaņina.

SMPP sniedz pirmā līmeņa palīdzību, medicīniskos pakalpojumus pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, kā arī, ja ir paaugstināts asinsspiediens, muguras, locītavu sāpes, galvassāpes, brūces, sasitumi, lūzumi, mežģījumi u.c. stāvokļi, kas nav bīstami dzīvībai. Ja pacienta stāvokli ārstniecības persona novērtēs kā smagu, kam nepieciešama hospitalizācija, tiks izsaukta NMP brigāde, lai pacientu nogādātu tuvākajā attiecīgā līmeņa slimnīcā.

Iedzīvotāji tiešām dodas uz SMPP, arī pēc 113 atteikumiem braukt pie pacienta. Nupat Smiltenes SMPP punktā bija ieradusies sieviete no Palsmanes pagasta, kura sūdzējās par sirds pārsitieniem. “Protams, cilvēks bija satraucies. Viņai likās, ka “sirds pa muti lec ārā”. Ātrie ieteica doties pie mums un viņa tā arī izdarīja – pie mums viņu atveda radiniece. Izmeklējām pacienti. Tika veikta sirds kardiogramma, ievadīti vajadzīgie medikamenti. Tas bija naktī. Kļuva labāk, un viņa devās mājās. Protams, mēs piekodinājām pēc iespējas ātrāk doties pie ģimenes ārsta. Ir cilvēki, kuri nāk uz pārsiešanu, veicam intramuskulāras injekcijas, intravenozās sistēmas, ko ārsti nozīmējuši. Jo, piemēram, sestdienās, svētdienās poliklīnikā nestrādā ģimenes ārsti. Ir tādi, kas paši neiet pie ģimenes ārsta, bet nāk pie mums,” teic medicīnas māsa Dace Dugnese un saka, ka gadījumi ir dažādi. Nupat palīdzība sniegta kādam kungam, kuram acī bija ticis svešķermenis – metāla šķemba. Arī šī situācija veiksmīgi atrisināta palīdzības punktā. Un cilvēki šeit ierodas arī nakts laikā, jo tuvākā slimnīca atrodas Valmierā.

Izprotot radušos situāciju, “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” Medicīniskās aprūpes nodaļas vadītāja Ilze Majore izsaka arī bažas, ka turpmākajā laikā SMPP būs manāms pacientu pieplūdums. Bet skaidrs, ka tagad darba netrūkst nevienam, kurš strādā medicīnas jomā. “Pie mums palīdzība nevienam netiek atteikta, taču jāņem vērā, ka ar saaukstēšanās simptomiem, paaugstinātu temperatūru, kas ir ļoti līdzīgi kovida simptomiem, cilvēkiem jāpaliek mājās, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Pirms nav zināms saslimšanas iemesls, nevajag doties sabiedrībā. Šajā ziņā mēs esam piesardzīgi. Arī mums mediķu ir tik, cik viņu ir, un būtu ļoti nepatīkami, ka cilvēku neapdomātas rīcības dēļ viņiem nāktos ciest. Tāpēc aicinu visus būt atbildīgiem vienam pret otru un izprast arī medicīnas darbiniekus šajā saspringtajā laikā,” klāsta I. Majore.