Pēcnāves dzīvei veltīta izstāde

Jautājums par to, kas ar cilvēku notiks pēc viņa aiziešanas mūžībā, ir sens kā pati pasaule. Pie­ļaujams, ka mazākumā būs cil­vēki, kuri par šo jautājumu ne rei­zes nebūtu domājuši. Atbil­des tiek meklētas tūkstošiem gadu, to varētu būt pat vairākas jeb, kā esot teikts Svētajos Rakstos, — katram tiek pēc viņa ticības.
Pamanot interneta plašumos nosaukumu “Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs”, tas lika mazliet piebremzēt, lai saprastu, kas ar to domāts. Izrādās, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tiek piedāvāta neparasta izstāde, kam dots šāds nosaukums un ko būs iespējams apskatīt līdz 31. augustam. Regulāri tiek piedāvāts šo izstādi apmeklēt tās kuratores Kristīnes Liniņas vadībā — viņa sanākušajiem arī plašāk pastāsta gan par izstādes izveides pamatideju, gan mērķi.
Droši vien jāprecizē, ka izstādē netiek sniegta atbilde uz jautājumu, kas ar cilvēku notiek pēc nāves, bet gan kā aizgājēja laikabiedri mēģinājuši saglabāt un iemūžināt konkrētā indivīda piemiņu.
Konteksts. Profesora Paula Stradiņa nopelns
Kuratore K. Liniņa, svētdienas pēcpusdienā sanākušos apmeklētājus vedot pa muzeja telpām, no kurām vairākas ir tumšas, tāpēc arī mazliet biedējošas, vairākkārt atkārto, ka izstādes veidošanā iesaistītie darbinieki ne brīdi nebija aizmirsuši kontekstu, proti, Krievijas karu Ukrainā. Tādēļ, ka starp ģeopolitisko situāciju patlaban un situāciju mūsu valstī pagājušā gadsimta 50. gados velkamas paralēles.