Pašvaldība ar sarežģījumiem risina Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu

No 1. jūlija, kad stājās spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita dzīvošanas vieta novada pašvaldībai bija jāmeklē arī tiem bēgļiem, kuri mitinājās Valkā esošajās tūristiem paredzētajās nakšņošanas vietās.

Novada pašvaldības Ukrainas kara bēgļu koordinatore Maira Rjabkova stāsta, ka jaunas izmitināšanas vietas bija jāmeklē kopumā 16 bēgļiem. Līdz šim viņi bija izmitināti bistro “Jumis” hostelī un hostelī Rūjienas ielā netālu no Latvijas-Igaunijas robežas. Šie kara bēgļi turpmāk dzīvos pašvaldībai piederošajā ēkā Semināra ielā 25, kas jau no marta sākuma tiek izmantota kara bēgļu izmitināšanai, un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas dienesta viesnīcā Domes bulvārī. M. Rjabkova stāsta, ka vienai ukraiņu ģimenei izdevies Valkā atrast īres dzīvokli, tāpēc atradās brīvas vietas dzīvošanai Semināra ielā 25. Pašlaik aktuāls jautājums ir par sešu kara bēgļu turpmāko izmitināšanu, jo viņi nakšņo Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centra 2. stāvā, Semināra ielā 21, kur vienā telpā bija jau izveidotas nakšņošanas vietas. M. Rjabkova atzīst, ka tas ir tikai pagaidu variants un šī problēma ir jārisina, bet diemžēl jau ilgāku laiku Valkā dzīvokļu īres tirgus ir nokaitēts līdz galējai robežai. Proti, pilsētā katastrofāli trūkst brīvu dzīvokļu, par privātmājām nemaz nerunājot. Vairākkārt “Ziemeļlatvija”, sarunājoties ar Ukrainas kara bēgļiem, saņēma jautājumu, vai pilsētā vai tās apkārtnē iespējams īrēt privātmāju. Zinot esošo situāciju, nācās skaidrot, ka privātmāju īrēšana ir gandrīz neiespējama, jo māju īpašnieki savus īpašumus lielākoties vēlas pārdot, nevis ielaist īrniekus.

Līdzīgi kā ar izmitināšanas vietām, arī periods, kurā kara bēgļi varēja saņemt bezmaksas ēdināšanu trīs reizes dienā, tuvojas noslēgumam. M. Rjabkova skaidro, ka tiem kara bēgļiem, kuri Latvijā ieradās līdz 25. maijam, bezmaksas ēdināšana ir nodrošināta 120 dienas. Savukārt tie, kuri ieradās pēc 25. maija, bezmaksas ēdināšanu saņem tikai 30 dienas. Daudziem ukraiņiem šis atbalsts jau ir izmantots, tāpēc viņiem ēdināšanas izdevumi jāsedz pašiem. Taču apmešanās vietās ir iespēja pašiem gatavot, jo ir pieejams viss nepieciešamais, lai to varētu darīt. Tāpat jauniešiem, kuru vecāki joprojām nav pametuši savu dzimteni un cenšas joprojām finansiāli atbalstīt savus bērnus un sūta tiem naudu. Arī pašvaldība meklē risinājumus, lai ukraiņi nedzīvotu neēduši.

M. Rjabkova atzīst, ka pašvaldība savu iespēju robežās cenšas meklēt labākos risinājumus, lai atbalstītu šos cilvēkus, kas jau kopš marta Valku sauc par savu pilsētu. Turklāt daudzi ukraiņi ir atraduši arī iespēju strādāt algotu darbu. Piemēram, kāds daudzbērnu ģimenes tēvs strādā pat divos darbos – vietējā ražošanas uzņēmumā SIA “Pepi Rer” un veikalā par krāvēju. Jauni puiši, kas aktīvi trenējas “VEF Basketbola akadēmijā”, strādā sezonas darbu – lasa zemenes tuvējā Igaunijā. Savukārt ukraiņu sievietēm izdevies atrast darbu sabiedriskajā ēdināšanā un sociālajā aprūpes namā, kas atrodas Rūjienas ielā.