Beidzot arī mums, Valkas novada iedzīvotājiem, ir iespēja iepazīties ar novada pašvaldībā veiktā amatu funkciju un pārvaldības procesu audita publiski pieejamiem rezultātiem. Par to “Ziemeļlatvijā” esam rakstījuši tiešām ļoti daudz, uzklausot gan tos, kuri piekrita, gan tos, kuri nepiekrita šim novada pašvaldības jaunās politiskās vadības un valdošās koalīcijas lēmumam par tā nepieciešamību.
Personīgi es esmu pie tiem, kuri uzskatīja, ka šajā gadā, kurā pašvaldība knapi velk dzīvību, jo gandrīz nekam nepietiek naudas, nevajadzēja tērēt desmit tūkstošus eiro auditam. Par to vēl vairāk pārliecinājos, klātienē piedaloties 25. jūlija domes sēdē un noklausoties auditores Ivetas Reinholdes ziņojumu un pēc tam dažu deputātu teikto. Visvairāk “pieķērās” priekšsēdētājas vietnieka Viestura Zariņa teiktais, ka viņam audita rezultāti apliecinājuši, ka tajās jomās, kurās bijis pārliecināts, ka ir problēmas, arī no malas pilnīgi neatkarīgi cilvēki pateikuši, ka tur tiešām ir šīs problēmas. Tā teikt, audits apstiprinājis, ka viņš domājis pareizi. Tas, protams, ir ļoti labi, ka domē zina, kas ir un kas nav problēma, tikai jautājums – vai par šādas pārliecības apstiprināšanu pašvaldībai no nodokļu maksātāju naudas bija jāatdod desmit tūkstoši eiro? Vai pašvaldības vadībai nepietika gudrības un prasmes pašiem ķerties klāt šo problēmu risināšanai, negaidot atzinumu no malas? Skats no malas ir ļoti laba lieta, bet vai situācijā, kad tiek skaitīta katra kapeika.
Lasot audita ziņojumu, es cerēju, ka jautājumam par mūsu novada piecu pagastu pārvaldību būs veltīta daudz lielāka uzmanība, izanalizēti plusi, mīnusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ik reizi, kad domes sēdēs kāds no opozīcijas deputātiem interesējās, kas notiek ar šī jautājuma risināšanu, vadība atsaucās uz audita rezultātiem, kuri visu parādīs. Rezultātā ziņojumā ir tikai divi teikumi, kas attiecas uz pagastu iedzīvotājiem visvairāk interesējošo lietu. Saistībā ar audita rezultātiem mani izbrīnīja arī novada vadītājas Gitas Avotes atbilde uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu. Proti, šī audita galvenais mērķis ir bijis panākt, lai pret katru no pašvaldības darbiniekiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, katram zināmi darba pienākumi, darba kārtība un samaksa par padarīto. Esmu pārliecināta, ka arī līdz šim pašvaldības darbiniekiem bija zināmi darba pienākumi, bet samaksa par padarīto gan tiek samazināta. Kā piemēru var minēt, ka Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas sētniekiem, kuri kolēģus aizvieto atvaļinājumā, piemaksa ir vien pieci procenti no darba algas. Jā, piekrītu, naudas trūkst, bet vai to var saukt par vienlīdzīgu attieksmi, ja darba apjoms palielinās gandrīz divas reizes, bet samaksa par to 5%? Es šo auditu vērtētu pozitīvi, ja tiktu atrasts veids, kā palielināt ienākumus un pašvaldības maciņā ieripotu kaut vai 15 tūkstoši eiro. Vismaz būtu kāds labums. Bet vai ieripos? Varbūt kādam “ripos galva”?
Reklāma