Ornitologi aicina ierakstīt putnu balsu audiopiecminūtes

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu līdz jūlijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, sevišķi attālākās vietās Latvijā. Papildus putnu balsu ierakstiem šosezon ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem. Tie būs vērtīgi dati topošajam 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.

“Vērtīgākie putnu balsu ieraksti ir pirmajās četrās stundās pēc saullēkta vai divās stundās pirms saulrieta. Ir jāatceras atkāpties no skaļi dziedošiem putniem pēc iespējas tālāk, lai ierakstā būtu dzirdami ar pārējie apkārtnes putni. Ierakstus vēlams atkārtot ik pēc divām nedēļām, jo dziedošo putnu daudzveidība katru reizi atšķirsies. Otrs veids kā panākt lielāku daudzveidību ir veikt ierakstus dažādās vietās, piemēram, meža malā, pie ūdens, ciemā, lauka malā, pie viensētas, dziļi mežā, jo katrā šajā vietā ligzdos citas putnu sugas. Jāpārliecinās, vai atzīmēta precīza ieraksta vieta, ieraksta sākuma laiks un datums. Precīzu ieraksta vietu var atzīmēt kā adresi vai kā koordinātas,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants, kas pašreiz apkopo datus 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (2020-2024) un kurš analizē audiopiecminūšu ierakstus.

Papildus audiopiecminūtēm šosezon ir gaidīti īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumi, kuri papildināti ar foto vai audioierakstiem, ziņojot portālā Dabasdati.lv. Mēnešu skatījumā ornitologi gaidīs ziņojumus par tā brīža aktīvajām sugām, piemēram, aprīļa mēnesī – par dzeņiem un pūcēm, maijā – par somzīlītēm, ausaino pūci, dzelteno tārtiņu, tītiņu, ormanīti, mazo ormanīti, jūnijā un jūlijā – par svītraino ķauķi, kārklu ķauķi, purva ķauķi.

Lai ieraksts būtu veiksmīgs, ieteicams pievērst uzmanību vairākiem aspektiem. Pirmkārt, svarīgs ir klusums. Ieteicams ierakstam izvēlies vietu, kur ir maz cilvēka radīto trokšņu un dabas skaņu (vējš, ūdens šalkoņa u.c.), bet kur labāk sadzirdami paši putni. Ieraksta veicējam arī jāuzvedas klusi. Otrkārt, jāizvēlas vieta, kur dzied putni. Vislabākās ir tās vietas, kur robežojas vismaz divi biotopi, piemēram, mežmala (mežs un pļava), viensēta (viensēta un lauks), niedrājs pie ezera (ezers un lauks/mežs). Jāizvairās no vietas, kur ļoti skaļi dzied viens putns, bet citus vairs nedzird. Treškārt, noteikti jānorāda precīzu punktu kartē (piemēram, koordinātas) vai precīzu adresi, kur ieraksts veikts, lai tam būtu vērtība ornitologu darbā. Ceturtkārt, jānorāda precīzu datumu un diennakts laiku, kad ieraksts ir veikts. Ierakstu jāveic aptuveni piecu minūšu garumā.

Karte https://arcg.is/19invn0 atklāj to, no kuriem kvadrātiem tiek gaidīti putnu balsu ieraksti. Audioierakstus līdz pat šī gada 30. jūnijam jāiesūta uz e-pastu atlants@lob.lv, vēstules tēmas laukā norādot “Audiopiecminūte”. Vienā vietā ierakstu ir iespējams atkārtot ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Vērtīgāki būs tie ieraksti, kas tapuši dažādās vietās un ir vismaz 500 m attālumā viens no otra.

Aktīvākie dalībnieki saņems pateicības veltes. Ikmēneša izlozē par zīmola “Avenei” augļu saldējuma kastēm piedalīsies tie dalībnieki, kuri mēneša laikā (aprīlī, maijā, jūnijā) iesūtīs vismaz trīs ierakstus piecu minūšu garumā no dažādām vietām, kas atrodas kartē norādītajos kvadrātos (teritorijās), kuri būs norādījuši katra ieraksta precīzu laiku un ieraksta vietu un kuru ieraksti būs agri no rīta vai vakarā, tas būs pietiekami kvalitatīvs un tajā būs skaidri sadzirdami putni. Savukārt visas sezonas aktīvākajiem dalībniekiem (ar vismaz 20 ierakstiem, kas atbildīs iepriekšminētajiem nosacījumiem) būs iespēja piedalīties izlozē par īpašu putnu vērošanas binokli. Pašus aktīvākos priecēs augu terāriji no zīmola “Dzīvotne” un citas balvas.

Atbildi, kurā būs uzskaitītas visas ierakstā dzirdamās putnu sugas, ikviens iesūtītājs saņems individuāli e-pastā, noslēdzoties aktīvajai putnu sezonai, kad šie dati būs apkopoti. Pērn aicinājumam atsaucās 147 putnu vērotāji, kas iesūtīja 976 ierakstus, kur kopā konstat­­ēti 7113 putni. Pērn biežāk konstatētie putni ierakstos bija žubīte (73 % ierakstu), melnais mežastrazds (56 %), čuņčiņš (46 %), sarkanrīklīte (41 %), paceplītis (39 %), lielā zīlīte (37 %), lauku balodis (34 %), melngalvas ķauķis un dziedātājstrazds (33 %), pelēkā vārna un zilzīlīte 32 %, kā arī dzeguze un dzeltenā stērste (31 %).

Audiopiecminūšu ierakstu apstrāde norisinās projektā “Datu ieguve Putnu direktīvas 12. panta ziņojuma vajadzībām (2023.-2024. gadam) Nr. 6-1/23/148”. Putnu balsu analīze ar mērķi apkopot datus 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam ir iespējama pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstam.

Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties vairāk kā 800 biedriem veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”. Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.

Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste