Noteikti atzvaniet!

Esmu no cilvēkiem, kuri domā un rīkojas ātri un arī lēmumus pieņem ātri, taču mūsdienu digitālajā vidē tā nedrīkst darīt. Viens nepārdomāts klikšķis, un var nokļūt krāpnieku izliktajos slazdos. Piemēram, viņu jaunākais “hits” ir nesen iedzīvotājiem izsūtītās īsziņas it kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vārdā ar lūgumu nekavējoties kartē atzīmēt sev tuvāko patversmi 72 stundu trauksmes gadījumā. Lai to izdarītu, bija jāuzklikšķina uz saites https://vugd.lv-palidzibasv.com.

Par to uzzinot, operatīvi reaģēja VUGD un Valsts policija, brīdinot sabiedrību, ka tā ir krāpniecība, – šādas ziņas saņemot, nedrīkst spiest uz pievienotās saites. Kiberdrošības eksperti skaidro, ka, uzspiežot uz saites, atvērās lapa, kas ir attāli līdzīga vienotās pieteikšanās modulim. Tas tiek izmantots, lai autentificētos dažādās vietnēs. Ja izvēlētos pieteikties kādā no bankām, tad tālāk bija izveidota pikšķerēšanas vietne, kur krāpnieki vēlējās sagaidīt cilvēku bankas datus. Tātad mērķis bija nozagt naudu.

Es tādu īsziņu nesaņēmu, bet, ej nu sazini, – ja paralēli darītu citus darbus, nedod Dievs, ātrumā automātiski tādai saitei uzklikšķināt. Paskatoties rūpīgāk, jā, – aizdomas rodas uzreiz, jo VUGD e-pastu adrese beidzas ar gov.lv, nevis ar kaut kādiem palidzibasv.com. Un ir patvertnes, nevis patversmes. Bet tās jau ir nianses, jo sākotnējā reakcija ir, – ziņu taču sūta VUGD, nopietna valsts iestāde!

Ir tāds sakāmvārds – “Sargies pats, tad arī Dievs tevi sargās”. Tas ikvienam ļoti jāņem vērā. Nesen kopā ar citiem reģionālajiem žurnālistiem piedalījos Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes rīkotajā sanāksmē, kurā pārvaldes vadība atzina, – krāpšanas iet plašumā, noziedzīgo nodarījumu izdarītāji kļūst arvien prasmīgāki, jaunas domas un idejas viņiem ir katru dienu, jo mūsdienu tehnoloģijas attīstās un arī krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu.

Policija brīdina, ka tad, ja krāpnieks darbojas ar mākslīgo intelektu, viņš var panākt, ka cilvēks telefonā dzird it kā sava tuvinieka, drauga vai kaimiņa balsi, kurš, piemēram, saka – “palīdzi man, esmu nokļuvis nelaimē, esmu slimnīcā, man vajag naudu”. Policijai ir zināms fakts, ka cilvēki vairākos gadījumos braukuši ar taksometru uz galvaspilsētu no reģiona, veduši naudu, un pēc tam braukuši atpakaļ ar sabiedrisko transportu. Krāpnieki esot labi psihologi praktiķi un protot manipulēt ar cilvēku, izraisot viņā, piemēram, baiļu, trauksmes, līdzjūtības sajūtu vai arī vēlmi ātri, viegli nopelnīt, mudinot investēt naudu dažādās platformās.

Cilvēki diemžēl uzķeras. Pēc policijas sniegtās informācijas, Latvijā martā tikai vienas nedēļas laikā reģistrēti 184 krāpšanas gadījumi, kuros kopējā izkrāptā summa ir gandrīz 400 tūkstoši eiro.

Policija aicina iedzīvotājus nekādā gadījumā neticēt telefona zvanam, kurā tiek prasīta nauda, piekļuve bankas konta datiem, proti, autentificēšanās dažādās interneta vietnēs un tamlīdzīgi. Šādos gadījumos vajag atzvanīt cilvēkiem, kuru vārdā tiek veikts šis zvans, un pārliecināties par tā patiesumu. Tas pats attiecas uz saņemtajām īsziņām, kaut arī tās būtu nosūtījis it kā Latvijā labi zināms kāda pakalpojuma sniedzējs vai kāda iestāde.