Noskaņa

Variācijas par Velgas Kriles tēmu

“Dzīvot ir meklēt tevi visur

Un nekur neatrast.”

(V. Krile)

Tik rotaļīgs kā apmaldījies bērna smaids

Es brienu pasakā kā rudzupuķu pļavā.

Man tikai jāaiziet tur – nezin kur

Un jāatnes tas – nezin kas.

Man jāiet vienai cauri gadu sniegiem

Un jāatrod no jauna pazaudētais prieks

Tai sniegpārslā, kas tev uz pleciem krita,

Par zvaigzni pārvērzdamās tavā ticībā.

Man jāiet vienai cauri miglas rītiem,

Pie rokas ņemot trauslo naktsvijoli,

Kas tavu elpu uzklāj bites spārniem,

Lai cerība ik rītu kājas apaut var.

Un tā es eju – zinot, nezinot, kur ceļš,

Lai vienmēr atgrieztos pie horizonta sava,

Kas, neko nesolīdams, iemācīja dzīvi dzīvot

Un aplaudēja katram manam solim.

Ilze Zilbere