Noskaņa

Ilze Zilbere
PILNAS VASARAI ROKAS

Vēl jau vasarai pilnas rokas…
Liepziedu klēpjos smaržo sapņi, bites apmulsušas nes mājās nepievilto cerību saldmi. Klusā meža malā no jauna uzzied madara, baltiem soļiem jūnija naktis mērīdama. Kas ticēs pļavu puķes baltajai dvēselei arī pēc Jāņiem, tas sekos laimei nebaidoties un nemaldoties.
Vēl jau vasarai pilnas rokas…
Magoņu ugunskurs izkvēlojis, bet kādu dzirksteli savā klēpī paslēpis puķuzirnis, rādot ceļu jauniem saullēktiem. Naktsvijoles dziesmu satin kamolā āboliņš, un vējš to aiznes ūdensrozei izdziedāt zvaigžņotās naktīs.
Vēl jau vasarai pilnas rokas…
Iekrītu tajās kā smaržīgā vālā, nedomājot, cik ilgs ir puķes un mīlestības mūžs.
Zinu, ka būs siena zārdos vīstošais prieks, būs nopļauto pļavu maigā klusēšana, būs atvasaras skumjas samtenes acīs, būs…
Bet šobrīd debesīs aizpeld mākoņu baltums, un domas ir vieglas, vieglas, jo pāri galvai, svētību nesdamas, līkst vasaras pilnās rokas…

Ilze Zilbere
PA LAIMES PUTNA PĒDĀM

Saulrieta debesīs ieskrēja laimes putns. Apžilba, noreiba debess spožumā… Pasaule uzliesmoja krāsu karuselī, kurā sadega sirds. Laimes putna sirds.
Nakts savērpa miglu, uzliekot vēsu plaukstu sāpēm – kā mierinājumu. Kāds iegāja naktī, iebrida miglā, pats kļūstot par piena ceļu mūžībā.
Rīts nāca nesteigdamies, saudzēdams rasu, kurā vizēja sadegušās sirds pelni. Rīts gaidīja neprātīgo, kurš uzdrīkstēsies saskatīt cauri pelniem dimantu, cauri sadegušām sāpēm jaunu ceļu uz prieku.
Izjaukdams robežu starp bijušo un esošo, rīts pasniedza man kafijas tasīti – mazliet rūgtu, bet stipru un reibinošu. Debesīs uzplauka gaisma, izplezdamās kā laimes putna spārni, kas pavadīja piena ceļā sapņus, apskaudami bezgalību.
Bet es, kārtējo reizi apdedzinādama lūpas pie dzīves pasniegtā malka, to neatraidīju, jo saullēktam krūtīs atkal un atkal triecās laimes putns, nebaidīdamies aicināt – sadegdams aicināt.

Blāzma

Tikai vienu baltu baltu nakti
Visu gadu gaidām atnākam
Smaržo puķes uzzied visi kalni
Ejam dejot līgodziesmas taktī

Tik ilgi nāca skaistā līgodiena
Ar ziediem sauli svētkiem sirdī
Un vienaldzīga šodien nav neviena
Kopā liekam jāņugunij mirdzēt

Galdā siers un puto alutiņš
Debesīs kāpj ugunskura dūmi
Pļavā uzplaukst naktsvijoles ziediņš
Staro zelta gundegas tik sūri

Visa laba jāņuzāle klēpī
Galvā jasmīnvainags staro palss
Šonakt visa pasaulīte līgo
Dziesmās atnāk Jāņu rīts tik balts.

Normunds Rudzītis

Saulgriežu nakts, saulgriežu diena,
Jāņunakts gadā tikai viena.
Sarkana magone iekrita jūrā,
bet tā nav magone –
Saule riet.
Visu dienu pret vakaru skriets
un nu nav spēka
vairs tālāk iet.
Debesis rieta ugunīs zied,
putni par godu saulrietam dzied:
saulgriežu nakts, saulgriežu diena,
Jāņunakts gadā tikai viena.

Aija Ābena
KLĀT JĀŅI

Pa rudzu lauku aizjoņo putekšņu pūkas,
Klāt Jāņi – alus, siers un zemeņu kūkas.
Nu pilnbriedā ieplūst siltā vasariņa,
Aiz prieka līst ziediem dzintara asariņa.

Jau rasas pērles uz augu lapām klājas,
Un meitenes ar košiem vainagiem rotājas.
Bet ziedi, kas zeltainā jūnija saulē plaukst,
Nes prieku, pēc kā ik katrs tik ļoti alkst.

Sarmīte Ozola
SaulGRIEŽI

Laika vīrs paņēmis lielās šķēres
Un atkal griež gadu uz pusēm
s cilvēks stāv saposis sētu
Vietā, kur tiekas gaisma ar krēslu

Maizes rieciens un desas šķēle
Zaļš gurķis un tomāts uz mēles
Truls nazis ik dienu spēlē
Savu nolikto mūžseno tiesu

Skan valsis un aizdegas tango
Uz brunčiem krīt madaru sniegs
Griežas aplis pēc apļa
Un savirpo līgonakts deju

Nu izvēle tava…
Griez!
Dienišķo?Mūžīgo?Gaistošo?

Mārīte Pommere

Noreibt no vīgriezēm
saldi rūgtām
Un mazliet no
mīlestības,
Ievīt vaiņagā rasas
lāses
Un margrietiņas.

Izlīgot Jāņu nakti,
Caur madarām brienot,
Nevienu ziediņu
Nesaminot.

Smaida Maskina
JŪNIJS ZIEDU VAINADZIŅU PIN

Ar pītām ziedu kurpītēm
Pār pļavām jūnijs smaidot iet.
Ik mirkli pieskaroties ziedam,
Tas, ziedus lasot, klusi dzied.
Te baltas, baltas pīpenītes,
Un vanagzirņi pļavā zied.
Te smaržu pilnas madariņas,
Sārtā āboliņā bites san.
Te sidrabsmilgas vējā lokās,
Liegi jūnijam pie kājām glaužas.
Tur kaķpēdiņas, raspodiņi,
Gan ugunspuķes košās.
Tā salasījis pļavas puķes,
Sēd jūnijs kalna galiņā,
Sev skaistu vainadziņu pin.
Ņem pirmās baltas pīpenītes,
Ar madariņām kopā sien
Vēl klāt(u) pieliek āboliņu,
Lai košāks vainadziņš nu ir.
Bet ugunspuķes ar lillā zvaniem,
Tās jūnijs ar sidrabsmilgām aptin.
Un kur vēl gundegas zelta zieds,
Tās tā kā saule vainadziņā mirdz.
Zied tik daudz ziedu pļavā,
Ne visus saskaitīt.
Tā gribas jūnijam vēl ieteikt,
Lai zemenītes sārto vaigu pieliek klāt,
Tās deg vainagā kā sārtas podziņas.
Un tad, kad vainadziņš būs gatavs,
Ņem deviņvīru, apsien riņķī,
Lai visiem veselība, sirdī prieks,
Lai koši deg jāņuguņa dzirksts.

Anita Anitīna

Noregulējiet pulksteņus
Uz saulgriežu laiku –
Uz pļavu ar miljons ziediem,
Kurā tālu bez steigas brist,
Uz vainagu bagātīgu,
Kuru vijot izdziedāt dziesmas,
Uz rasu, kas pēdas dursta
Un liek atkal no jauna dzimt.

Noregulējiet pulksteņus
Uz saulrietu tur – aiz meža,
Uz papardes ziedu, kas liesmo
Spožāk kā ugunskurs,
Uz to neilgo brīdi,
Kad tumsa mēģina apņemt,
Bet neizdodas – jau saule
Šūpojot debesīs kāpj.

Noregulējiet pulksteņus
Uz smaržu tik reibinošu,
Kādu vien saulgriežu naktī
Un jāņzālēs atrast var.
Noregulējiet uz apjausmu –
Es esmu dabas daļa,
Ne pavēlnieks. Tikai saulgriežos
Tā pa īstam to sajust var.

Noregulējiet pulksteņus!

gaits linards

mēness pilns
reģi un raganas
mošķi un spīganas
papardes vilinājums
ziedu rassi
būs zelts pastalās
dziesmu burvārdi
burvārdu dziesmas
saule bija saule ir
nakts izpaliek
visu mezglā sie
līgo
saulgrieži

Gunta Lukstraupe
SKAISTUS LĪGO SVĒTKUS!

Tā kā pērles rīta rasa,
Sabirst ziedi vainadziņā.
Un nav šaubu, līdzi ziediem
Arī sapņus iepīt varam.
Ziedu svētki cauru gadu,
Saules staru apgaroti.
Bet kad atskan pāri kalniem
Līgo – tūkstoš balsīs apkārt,
Tā ir mūsu tēvu zeme,
Kas tik skaisti līgot prot,
Visus priekus, visas bēdas
Rīta rasā mazgājot.

Līga
VĀRDS “LĪGA”

Es jūsmīga par
Vārdu “Līga”,
Kad Līgo naktī
Madarās brienu.

Es lepojos ar
Vārdu “Līga”,
Gaišs un skanīgs
Kā Jāņu nakts īsa.

Es rokās ņemu
Vārdu “Līga”
Un pie meža papardēm
To kā lukturīti lieku.

Es priecīga par
Vārdu “Līga”,
Jo Jāņu alus kausā
Putās viegli uzrakstīt.

Es laimīga par
Vārdu “Līga”,
Tas vienmēr noslēpums,
Kad baltā naktī līgo.

Lai gavilē skaļi
Visas Līgas,
Lai līgo augstu
Visas novada Līgas.

Apkopoja Anita Anitīna