Nometne “Vītolēni” un Gaujienas Vītolsvētki prot dzīvot notīs

No 19. līdz 27. jūlijam jau 21. reizi norisinājās mūzikas nometne “Vītolēni” Gaujienā.

Šogad nometnē piedalījās 120 bērni, kuri aizvadītās nedēļas nogalē uzstājās arī trijos Vītolsvētku koncertos – “Vītolēnu” pedagogu un dalībnieku nakts koncertā “Anniņu” mazajās terasēs, kā arī “Vītolēnu” ansambļu un solistu dienas koncertā Gaujienas Tautas namā un Vītolsvētku koncertā “Anniņu” lielajās terasēs 27. jūlijā, kad izskanēja arī pirmatskaņojums Andra Riekstiņa vokāli simfoniskajai pasakai “Sprīdītis”. Tā mākslinieciskais vadītājs – Matīss Pēteris Circenis, režisore Zinaida Bērza. Koncertu vadīja Edgars Raginskis, Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Kultūras jomas vadītājs.

Koncertā piedalījās Saulkrastu jauktais koris “Anima”, diriģente Laura Leontjeva; radošās mūzikas nometnes “Vītolēni” simfoniskais orķestris un koris, mākslinieciskie vadītāji Andris Riekstiņš, Kristīne Circene; kori no Rīgas, Jelgavas, Carnikavas, Siguldas, Trapenes un Šveices.

Vītolsvētkos tika izrādīts uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” Gaujienas Tautas namā, kurā piedalījās Jāzepam Vītolam tik ļoti līdzīgais Jānis Krišjānis.

Nometnes dalībnieku vidū bija pārstāvēti novadi no visas Latvijas, tostarp Smiltenes, bet tālākie vītolēni bija no Daugavpils, kā arī vairāki dalībnieki ceļu uz nometni bija mērojuši no Norvēģijas, Beļģijas, Francijas un ASV.

“Pateicoties visai mūsu komandai un daudzajiem atbalstītājiem, viss izdevās lieliski. Koncerti skanēja vienkārši brīnišķīgi un galvenais – ļoti augstā mākslinieciskā kvalitātē,” akcentē “Vītolēnu” nometnes vadītāja Ilze Dāve.

Viņa atgādina, ka ideja par Jāzepa Vītola dzimšanas dienas un viņa dzīvesbiedres Annas vārda dienas muzikālām svinībām viņu vasaras mītnē “Anniņās” radās pēc 1922. gada, kad J. Vītolam piešķīra īpašumu Gaujienā. Bet 1933. gadā, kad plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70. jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. 1988. gadā “Anniņās” tika izveidota estrāde, un pēc ugunsgrēka, kad “Anniņas” nodega, pie atjaunotās muzeja ēkas svētkos piedalījās 18 kori, un šo Jāzepa Vītola ikvasaras mūzikas dienu tradīciju atjaunoja un līdz pat mūža nogalei kopa diriģents Edgars Račevskis.

Kopš 2003. gada pirms svētkiem tiek rīkota Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā vasaras nometne “Vītolēni”, kurā jau astoņus gadus darbojas un ar “Vītolēnu” kori strādā diriģents, Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs Matīss Circenis, bet visus šos gadus nometnes vadītāja ir Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.

Ir pagājušas deviņas dienas, kuras ir triumfējušas ar trīs neaizmirstamiem koncertiem. Vītolēni ar dzīvošanu notīs saprot mēģinājumus brīvajā laikā, jo uz brīvās skatuves nometnē nevar kāpt nesagatavojies.

“Dzīvot notīs nozīmē burtiski katru dienu izdzīvot kādu stāstu, kas ir uzrakstīts ar notīm vai arī ietērpts skanošos vārdos. Tas nozīmē iejusties dziesmā tik ļoti, ka pat neapzināti dungo līdzi iemācītā skaņdarba vai dziesmas melodiju.

Tas nozīmē vēlēties pavadīt laiku, klausoties nakts koncertu vai piedalīties tajā, nevis skatīties “Tik-Toku” vai atpūsties. Tas nozīmē koncentrēties un domāt par mūziku – vai paspēs pāršķirt nošu lapu laikā, lai nepārtrūkst instrumenta spēle, vai neiedziedās nepareizo noti neīstajā ritmā, vai pamanīs visas diriģenta kustības. Dzīvot notīs nozīmē arī gūt prieku un gandarījumu par to, ko dara. Nav labākas sajūtas par ovācijām, ko saņem no skatītājiem pēc koncertā izskanējušas dziesmas, nav lielāka prieka, ja ir izdevies nospēlēt savu partiju tekoši un izjusti. Un ja to visu var darīt kopā ar draugiem saprotošu pedagogu uzraudzībā, tad vītolēnam pozitīvas emocijas un vēlme atgriezties nometnē ir garantēta,” paudusi skolotāja Dace Lazdiņa-Ivanova, viņa arī viena no čaklajām bitītēm komandā, kura strādāja pie tā, lai nometne un Vītolsvētki izdotos uz visiem simts procentiem.

Starp nometnes dalībniekiem bija arī gaujieniete Liliāna Bernarte. ““Vītolēnos” bija ļoti forši. Tur ieguvu jaunus draugus. Man patika visas aktivitātes – gan tās, ko darījām brīvajā laikā, gan mēģinājumi un gatavošanās koncertiem. Katra diena sākās ar rīta rosmi, kas mudināja ātrāk piecelties un saglabāt možu garu visas dienas gaitā,” stāsta Liliāna, kurai nometnes brīvajā laikā paticis spēlēt galda futbolu, kā arī īpaši saviļņojošs mirklis ir bijis lielais koncerts, kas izskanēja aizvadītās sestdienas vakarā.

Iespaidos par Gaujienā pavadīto laiku dalās arī citi. “Kā jau katru gadu, šogad nebija izņēmums būt daļai no “Vītolēnu” ģimenes, sākot ar pirmajiem mēģinājumiem, grupu darbiem, pārgājienu uz ezeru, nakts trasīti, muzeja apmeklējumiem, brīvo skatuvi, nakts koncertu un vēl visu pārējo. Šīs emocijas var sajust, tikai un vienīgi esot šajā piedzīvojumā. Tikai visi kopā mēs šo visu paveicām. Pozitīvā atmosfēra, draudzīgās sejas, smiekli un jauni piedzīvojumi – šīs lietas “Vītolēnos” ir neaprakstāmas, ko nevar sajust nekur citur. Iedvesmojamies viens no otra un ejam uz priekšu. Dienas skrēja viena pēc otras, neaptverot, kad karogs tiek nolaists un apkārt asaru peļķes. Uz tikšanos nākamajā gadā,” pauda nometnes darbiniece, bijusī dalībniece Ance Grauda.

“Gaujieniešiem ir paveicies, ka varam šeit dzīvot un ik dienas lepoties ar savu piederību šai vietai. Mēs ejam pa tām pašām taciņām, pa kurām ir staigājis Jāzeps Vītols, un viņa gars nekur nav pazudis. “Vītolēnu” nosaukums ir radīts no Vītola, mēs esam Vītola darba turpinātāji, mēs turpinām mīlēt mūziku, atcerēties viņu kā komponistu. Kad Jāzepam Vītolam vaicāja, kā viņš dzīvo, viņš atbildēja – dzīvoju zaļi, tādēļ arī “Vītolēnu” krāsa ir zaļa, un mēs arī dzīvojam zaļi,” uzsvēra I. Dāve.

No vītolēniem izskan paldies vārdi visai radošajai komandai – biedrības “Vītolēni” vadītājai un svētku koordinatorei Inetai Riepniecei, nometnes vadītājai Ilzei Dāvei, Vītolsvētku mākslinieciskajam vadītājam Matīsam Pēterim Circenim, režisorei Zinaidai Bērzai, Gaujienas Tautas nama vadītājai Laimai Poševai, Jāzepa Vītola muzeja “Anniņas” vadītājai Sanitai Sproģei, Gaujienas pagasta pārvaldes vadītājai Ingunai Avotai un pārējiem.