Netiekot savlaicīgi pie speciālistiem vai izmeklējumiem, pacienti “gāž apkārt” slimnīcu uzņemšanas nodaļas

Veselības aprūpē Latvijā dažādu iemeslu dēļ ir izveidojusies situācija, kad daudziem pacientiem slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir sasniedzamākais glābiņš. Pēc palīdzības šajās nodaļās vēršas arvien vairāk cilvēku, daudzi ierodas paši, nevis tiek atvesti ar “ātro palīdzību”.

Savu lomu nospēlē arī tas, ka pacientam situācijā, kad pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem ambulatorajos veselības centros jāgaida rindā mēnešiem ilgi, slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir iespējams ātri tikt pie izmeklējumiem, saņemt diagnozi un ārstēties kādā no slimnīcas nodaļām vai tikt nosūtītam atpakaļ pie ģimenes ārsta.

“Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” pēta, kādēļ šāda situācija slimnīcu uzņemšanas nodaļās veidojas un kāds risinājums ir vajadzīgs, lai šīs nodaļas nekļūtu par “pudeles kaklu” veselības aprūpē samilzušajām problēmām un pacienti nenonāktu situācijas ķīlnieku lomās.

Uzņemšanas nodaļās veidojas rindas, mediķi pārslogoti

Šogad pavasarī Vidzemes slimnīcas pārstāvji paziņojumā medijiem vērsa uzmanību uz faktu, ka 60 procenti pacientu, kuri viena mēneša laikā meklējuši palīdzību šīs ārstniecības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, bija ārstējami ambulatori un tikai 37% bija nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

Vidzemes slimnīca Valmierā ir reģionāla daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, tā nodrošina ne tikai diennakts medicīnisko palīdzību 240 000 Vidzemes reģiona iedzīvotāju, bet arī piedāvā kvalitatīvus, inovatīvus un pieejamus medicīnas pakalpojumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

“Ziemeļlatvijai” sniegtajā intervijā Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norāda, ka slimnīcas uzņemšanas nodaļas noslodze pēdējo gadu laikā palielinās, – ja kādreiz diennaktī tā uzņēma aptuveni 50 līdz 60 pacientu diennaktī, tad pēdējā gada laikā – vidēji 80, reizēm pat 100 diennaktī. Apmēram ceturto daļu pacientu atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, pārējie ierodas paši. Lielais pacientu pieplūdums ietekmē uzņemšanas nodaļas mediķus, viņi pārstrādājas, nogurst.

“Mūsu slimnīcai pirmā prioritāte ir neatliekamās palīdzības sniegšana, mēs mobilizējam resursus tur. Tad ir plānveida stacionārā palīdzība un ambulatorā palīdzība. Slimnīcu uzņemšanas nodaļas nav paredzētas tādu funkciju veikšanai, kas saistītas ar to, ka cilvēki nevar tikt pie speciālistiem, tās strādā pēc pavisam citiem principiem. Taču tendence pēdējā laikā ir tāda, ka arvien vairāk pacientu dodas uz uzņemšanas nodaļām. Protams, mēs saprotam, ka cilvēki uztraucas par savu veselības stāvokli un vēlas pārliecināties, vai dzīvībai nedraud briesmas, bet bieži pēdējā laikā novērojam, ka pacienti slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā vēršas ar maznozīmīgām sūdzībām vai ambulatori ārstējamām slimībām. Jāņem vērā, ka šī iemesla dēļ pacientiem tur var ilgi nākties gaidīt, jo primārā apskate, protams, tiks sniegta tiem, kam tas ir vitāli nepieciešams,” brīdina Uģis Muskovs.

Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļa strādā 24/7 režīmā. Tur dežurē tādi speciālisti kā, piemēram, traumatologs ortopēds, ķirurgs, internists, neirologs, pediatrs, neonatologs (speciālists, kurš ārstē jaundzimušos bērnus).

Vidzemes slimnīcai ir arī steidzamās medicīniskās palīdzības punkts Valkā, taču tas atvērts tikai dienā un tur nav pieejami diagnostiskie izmeklējumi. “Valkā pacientu plūsma ir salīdzinoši maza, un mums jau ir izaicinājums piesaistīt speciālistus Valmierā. Valkā sniedzam to, ar ko var palīdzēt ārsts terapeits, kā arī veikt, piemēram, pārsiešanu un tamlīdzīgi, lai cilvēkam ar mazu problēmu nav jābrauc uz Valmieru vai Valgu, Igauniju,” skaidro Uģis Muskovs.

Diemžēl Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļā Valmierā pēdējā laikā veidojas garas gaidīšanas rindas. Ņemot vērā arvien pieaugošo pacientu pieplūdumu, Vidzemes slimnīca aicina pacientus komunicēt un konsultēties ar saviem ģimenes ārstiem, kopā izvērtēt savu veselības stāvokli un apsvērt, vai tiešām ir nepieciešams vērsties šajā nodaļā. Svarīgi arī atcerēties, ka aizdomu gadījumā par kādu saslimšanu, ja nav radušies dzīvībai bīstami apstākļi, vispirms ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Dzīvībai kritiskā gadījumā jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir jāsauc, ja: cilvēks ir bezsamaņā, ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes. Svarīgi atcerēties – ja nepieciešama ārsta palīdzība, kas nav saistīta ar veselības vai dzīvības apdraudējumu, vispirms ir jāsazinās ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju telefoniski, norāda Vid­zemes slimnīca.

Ir arī iespēja jebkurā diennakts laikā izmantot ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 pakalpojumus. Tas ir medicīnisko padomu tālrunis ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskus padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, piemēram, ja ir saaukstēšanās, drudzis, vemšana, caureja, muguras sāpes, sāpes ausīs, kaklā, brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi, sastiepumi, hroniskas slimības saasinājumi un tamlīdzīgi. Darba dienās tālruņa darba laiks ir no pulksten 17 līdz pulksten 8, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Iespējas, kā saņemt medicīnisko palīdzību, ir, bet reizēm varbūt dažādu apstākļu dēļ netiek pilnvērtīgi izmantotas, atzīst Uģis Muskovs.

Vairāk naudas nepalīdzēs, ja nebūs, kas strādā

SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētājs saredz vairākas problēmas, kas perspektīvā var novest pie tā, ka spiediens uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām pieaugs un cilvēki arvien vairāk būs spiesti doties uz turieni. Tā ir ambulatorajā sektorā strādājošo ārstu speciālistu un ģimenes ārstu pieejamības problēma reģionos (akūts speciālistu trūkums) un nepietiekamās kvotas medicīnā valsts līmenī. Proti, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestāde sniedz līguma ar Nacionālo veselības dienestu piešķirtā finansējuma (kvotas) ietvaros. Par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem pacients maksā tikai pacienta iemaksu, taču, tā kā valsts līdzekļi ir ierobežoti un ja pacientu skaits ir lielāks, viņi tiek pierakstīti uz nākamo mēnesi, un rezultātā veidojas gaidīšanas rinda uz pakalpojumu.

Abas problēmas ir jārisina kopā, proti, ar finansējumu vien neko nevarēs panākt, ja nebūs speciālistu, kuri strādā, uzsver Uģis Muskovs.

“Mūsu (Vidzemes slimnīcas – redakcijas piezīme) darbu ļoti iespaido ģimenes ārstu un ambulatorā sektora speciālistu pieejamība un darba kvalitāte. Veselības aprūpē kopumā speciālistu problēma ir fundamentāla. Tā pastāv jau ilgāku laiku un ar katru gadu saasinās. Mūsu slimnīcai ir atsevišķi izaicinājumi, piemēram, traumatoloģijā, ginekoloģijā, neiroloģijā, taču problēma ir gandrīz visās specialitātēs, jo personāls noveco. Vidzemes slimnīcā strādā diezgan daudz ārstu rezidentu, bet paaudžu nomaiņai ar to tik tikko pietiek. Medicīna attīstās, parādās jaunas iespējas, kā ārstēt slimības, speciālistu ir vajadzīgs vairāk, lai kvalitatīvāk varētu palīdzēt pacientiem. Diemžēl gaisma tuneļa galā ir ļoti vārga, jo Latvijā tiek sagatavots daudz mazāk ārstu, nekā ir nepieciešams. Arī ārstu motivācija mainās. Mēs pēdējā laikā ļoti to jūtam jauniešu attieksmē. Viņi vairāk novērtē savu brīvo laiku, vēlas būt kopā ar ģimeni un atpūsties, un nealkst darbā pavadīt visu dzīvi. Vēl ir tāds aspekts kā privātā medicīna, daudzi ārsti aiziet strādāt uz privāto sektoru,” stāsta Uģis Muskovs.

Tikpat liela problēma ir valsts finansējums veselības aprūpei. Latvijā veselības aprūpes izdevumi ir palielinājušies, tomēr aizvien ir vieni no mazākajiem Eiropas Savienībā, turklāt papildu piešķirto naudu “noēd” inflācija, un reāli naudas vairāk it kā ir, bet kaut kas vairāk par to nesanāk.

Tomēr tā ir priecīga ziņa, ja veselības aprūpē parādās līdzekļi. Tā ir iespēja, jo, ja nav līdzekļu, tad atliek maksas pakalpojumi un pagarinās rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Arī Vidzemes slimnīcā ir rindas uz izmeklējumiem, uz vieniem – mēnesi, citiem – pusgadu, uz doplerogrāfiju jeb galvas un kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju un ehokardiogrāfiju (sirds izmeklējumu ar ultraskaņu) – jau līdz gada beigām, bet tas ir saistīts arī ar speciālistu pieejamību. Uzņemšanas nodaļai kvotu nav, jo neatliekamajai palīdzībai tās nevar prognozēt, taču tur kvotas tērējas uz diagnostiku. Tas ir savienoto trauku princips, kas ietekmē ambulatoro sektoru, jo, nosūtot pacientus uz izmeklējumiem no uzņemšanas, uz plānveida rindu varēsim pierakstīt mazāk ambulatoro pacientu,” skaidro Uģis Muskovs.

Glābiņš – arī 24/7 režīmā strādājošie traumpunkti

“Latvijas Avīzes” žurnāliste Māra Libeka savā pētījumā noskaidrojusi, ka arī lielākās valsts ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā daudzi pacienti (vairāk nekā trešdaļa) ierodas paši, nevis tiek atvesti ar “ātro palīdzību”. Iemesls ir arī tas, ka nereti vizīte pie ģimenes ārstiem Rīgā ieilgst nedēļas garumā un pat ilgāk.

“Latvijas Avīzes” sastaptais rīdzinieks Vladimirs, kuram ir pamatīgas problēmas slimo kāju dēļ, žurnālistei savukārt stāsta, ka janvārī pierakstījies pie neirologa un tikai pēc pusgada ticis vizītē, bet neirologs viņam ieteicis doties uz Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Šīs slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk ne tikai tādi cilvēki, kuri ilgstoši nav tikuši pie vajadzīgā ambulatorā speciālista garo rindu dēļ vai arī tādi, kuriem šurp ieteicis nākt ģimenes ārsts, bet arī cilvēki, kuriem NMPD ir atteicis izsaukumu, nesaskatot dzīvības briesmas, un pat tādi, kuri samelo par savu veselības stāvokli, lai tikai varētu iestāties slimnīcā un veikt izmeklējumus, kas ambulatori nav bijuši pieejami, izpētījusi “Latvijas Avīze”.

“Latvijas Avīzes” uzrunātie mediķi lēš, ka apmēram 70% jautājumu, ar kuriem pacienti vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, var atrisināt ģimenes ārstu praksēs, bet, tiklīdz ir jādod nosūtījums uz noteiktu izmeklējumu vai pie speciālista, tad ir runa par mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā.

Mediķu skatījumā situāciju varētu uzlabot tas, ja pacientiem būtu pieejams kāds variants, kur viņš var vērsties un saņemt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, ja, piemēram, visas dienas garumā juties normāli, bet piektdienas vakarā vai brīvdienās, kad ģimenes ārsta prakse ir slēgta, veselība pasliktinās. Proti, primārajai aprūpei vajadzētu būt pieejamai 24/7 režīmā dežūrdienesta modelī.

Šo funkciju faktiski jau pilda ārstniecības iestāžu steidzamās medicīniskās palīdzības punkti tajās pilsētās, kur tādi ir, piemēram, Smiltenē.

Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” steidzamās medicīniskās palīdzības punkts jeb traumpunkts ir atvērts visu diennakti un visas septiņas dienas nedēļā (24/7), tur pacientus pieņem dežurējošais ārsts un vispārējās aprūpes māsa.

Taču pacienti tur pilnu servisu (tādus diagnostiskos izmeklējumus un dažādu speciālistu konsultācijas, kā, piemēram, Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļā) nesaņems, jo traumpunkta darbības profils ir ierobežots.

“Mūsu steidzamās medicīniskās palīdzības punktam diagnostikas puse ir ierobežota, ko nevar salīdzināt, piemēram, ar Vidzemes slimnīcu, kurai jānodrošina neatliekamā palīdzība un kur nodaļā dežurē speciālistu komanda, kas spēj sniegt daudz plašākas veselības aprūpes iespējas. Mēs savā traumpunktā varam nodrošināt ambulatoras vai nelielas ķirurģiskas manipulācijas, piemēram, sašūt nelielu brūci rokā, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, konstatēt, vai pacientam ir jābrauc uz slimnīcu vai arī viņš tālāk var ārstēties ģimenes ārsta uzraudzībā,” stāsta Linda Beitika, SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” Medicīniskās aprūpes nodaļas vadītāja.

Kaut arī SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu apjoms ir ierobežots, piemēram, nav iespējas veikt rentgena izmeklējumus ārpus blakus esošās Smiltenes poliklīnikas darba laika, smiltenieši un apkārtnes iedzīvotāji tik un tā ir priecīgi par to, ka viņiem ir tāds traumpunkts, kur meklēt pirmo palīdzību sīkas traumas vai akūtas saslimšanas gadījumā. Piemēram, tagad, vasaras sezonā, pēc palīdzības vēršas pacienti, kuri guvuši traumas, braucot ar velosipēdu vai citādi aktīvi atpūšoties.

Taujāta, vai pacienti, vēršoties traumpunktā, neapiet savu ģimenes ārstu, pie kura ir pieraksts un uz karstām pēdām tā nemaz uz pieņemšanu klāt netiek, Linda Beitika to nenoliedz, taču neatzīst to par labu praksi, piemēram, hronisku saslimšanu gadījumā.

“Ja ir trauma vai slimības saasinājums, vai ģimenes ārsts nav pieejams, tad steidzamās medicīniskās palīdzības punkts ir īstā vieta, kur vērsties pēc palīdzības. Taču nebūtu pareizi to darīt ar hronisku, ielaistu kaiti. Šādos gadījumos Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ir sarežģīti nodrošināt korektu ārstēšanas terapiju, jo ārstam ir jāzina anamnēze (slimības sākums un attīstības gaita – redakcijas piezīme) un terapija, kādu pacients līdz šim saņēmis. Tāpat bieži vien ir vajadzīgs veikt laboratoriskās analīzes, lai precīzāk izprastu slimības saasinājuma iemeslus. Ģimenes ārsts tomēr ir primārais speciālists, pie kura vērsties veselības aprūpes profilakses gadījumos,” uzsver Linda Beitika.

Pacientu pieplūdumu traumpunktā tāpēc, ka cilvēkiem ir problēmas saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” būtiski neizjūt un nevērtē kā tai aktuālu problēmu. Piemēram, šīs iestādes poliklīnikā Smiltenē šobrīd strikti tiek vērtēti valsts finansējuma apjomi, kas piešķirti esošajam periodam. Būtisks pieaugums ir ķirurga pakalpojuma pieprasījumam, kas straujāk veido kvotas izpildi, un tas nozīmē, ka lielai daļai pacientu ķirurga konsultācijas vai ķirurģiski nepieciešamas manipulācijas būs pieejamas kā maksas pakalpojums, taču SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” jau domā, kā šo jautājumu atrisināt.

Savas veselības glābšana – katra paša rokās

Ko darīt veselības aprūpes jomā Latvijā kopumā, lai pacienti par savu veselību varētu domāt plānveidā un saņemt palīdzību savlaicīgi, par glābēju neizmantojot slimnīcu uzņemšanas nodaļas?

Šovasar, 5. jūnijā, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) speciālisti tikās ar Latvijas Slimnīcu biedrību, lai pārrunātu jautājumus par slimnīcu veikto darba apjomu šī gada pirmajā ceturksnī, nodrošinot ārstniecību Latvijas iedzīvotājiem.

NVD direktors Āris Kasparāns akcentēja, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildu 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Savukārt plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro (tarifu pārskatīšana, diagnostisko izmeklējumu paplašināšana, psihiskās veselības un onkoloģijas joma, darba samaksas palielinājums u.c.). Neskatoties uz to, dati liecina, ka slimnīcu veiktais darba apjoms gada pirmajā ceturksnī ir lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits turpina augt gadu no gada. Tādēļ kopējais pakalpojumu pieprasījums pārsniedz veselības nozarei pieejamo resursu un bez papildu finansējuma ieplānotā plānveida pakalpojumu darba apjoms būtu piesardzīgi kontrolējams, lai ārstniecības iestādes var turpināt funkcionēšanu bez apdraudējuma neatliekamajai palīdzībai, savā paziņojumā masu medijiem vēsta Veselības ministrija (VM).

VM arī informē – lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu noslodzi, šogad ir veikta virkne uzlabojumu: novirzīts papildu finansējums ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai, uzlabota kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem, kā arī palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.

VM arī aicina iedzīvotājus sekot līdzi savam veselības stāvoklim, kā arī veikt profilaktiskās pārbaudes un hronisku saslimšanu gadījumos lietot nozīmētos medikamentus.

Profilaksei un veselīgam dzīvesveidam ir liela nozīme, uzsver Smiltenes novada Grundzāles ambulances ārsta palīdze Māra Ziemiņa – mediķe ar lielu pieredzi un zināšanām. Latvijas veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākajā pasākumā “Gada balva medicīnā” viņa ir titula “Gada ārsta palīgs 2023” ieguvēja.

Par to, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļas tiek pārslogotas, Māra Ziemiņa nebrīnās. “Vidzemes slimnīca apkalpo lielu reģionu ar lielu iedzīvotāju skaitu. Cilvēkiem jāgaida garās rindās pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Pacients, nevarot sagaidīt savu kārtu, saasinājuma gadījumā brauc uz uzņemšanas nodaļu, cerībā, ka viņam tur palīdzēs. Vajag vairāk speciālistu, vairāk kvotu,” secina Māra Ziemiņa.

Mediķe uzsver, ka cilvēkiem arī pašiem jārūpējas par savu veselību un jāiegulda tajā, lai samazinātu risku nonākt slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Ir jāievēro veselīgs dzīvesveids – tas nozīmē veselīgu uzturu ar samazinātu saldumu patēriņu, lai neveidotos liekais svars, fiziskas aktivitātes, atteikšanos no alkohola un smēķēšanas. Ir jāievēro ģimenes ārsta ieteikumi, regulāri jālieto ģimenes ārsta nozīmētie medikamenti hronisku saslimšanu gadījumā.

***

Uzziņai

Papildu miljoni slimnīcu uzņemšanas nodaļām

Ministru kabineta šī gada 30. aprīļa rīkojumā par 25,665 miljonu eiro pārdali no valsts budžeta, “lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcu uzņemšanas nodaļās no 2024. gada 1. maija”, Veselības ministrija anotācijā raksta:

“Vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi, nav jāstacionē vai NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem, vidēji 48,8% pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tiek stacionēti, bet 51,2% tiek novirzīti ambulatorai ārstēšanai.

Pieaug arī pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu savlaicīgu nepieejamību. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.

Pacientam ierodoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās (NMPUN), speciālisti novērtē pacienta veselības stāvokli. Tomēr ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023. gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23,5%. [..] Observācijas gultās pacients atrodas ne ilgāk kā 24 stundas.”

No minētajiem 25,6 miljoniem eiro 15 miljoni paredzēti, “lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu”, bet 3,2 miljoni – “lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju)”.

Avots: Ministru kabineta rīkojums

APTAJUA: https://poll.app.do/vai-esat-izjutusi-problemas-versoties-pec-palidzibas-pie

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.