Neatkārtosim citu kļūdas!

Pasaules un arī latviešu literatūrā netrūkst darbu par vecāku un bērnu attiecībām, kas nereti piedzīvo dažādus ārēju apstākļu pārbaudījumus. Lasītājs, izlasījis šādus sacerējumus, aizdomājas, kurš labais, kurš sliktais, emocionāli nostājas viena vai otra pusē  un aizmirst. Tomēr dzīvē gadās arī notikumi, kas tuvi literatūrā aprakstītajiem.

Personīgi pazīstu kādu cilvēku, kas pret savu gribu ierauts šādu notikumu virpulī, un, kaut situācija nav literāra, to aprakstīšu literārā žanrā.

Reiz kāda māte viena pati bija spiesta uzaudzināt vairākas meitas. Tā nu apstākļi iegrozījās, kaut pati labprātāk būtu izvēlējusies to darīt veselā ģimenē. Māte nepadevās, gluži pretēji, nolēma sev un citiem pierādīt, ka arī vientuļa māte var tikt galā ar daudzbērnu ģimenes galvas pienākumiem – pati savām rokām iekopa vēl kolhoza iedalīto zemi, pati savām rokām uzbūvēja lielu māju, kur pašai un meitām dzīvot, lai katrai ir sava istaba un visas būtu kopā. Viena pati visas meitas izskoloja, atbalstīja un motivēja ceļā uz augstāko izglītību. Teju neticams stāsts, bet tomēr tā ir apbrīna un cieņu raisoša patiesība.

Tik tālu viss šķiet kā pasakā. Tomēr katrā literatūras vai dramaturģijas darbā agrāk vai vēlāk parādās negatīvais tēls. Arī šajā stāstā.

Tā nu viena no māsām, kas kādu laiku dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, lai dzēstu savus kredītus, pēc tam, kad māti piemeklējušas veselības likstas, pabāž tai testamentu, kurā visa kustama un nekustama manta jānovēl ir tieši šai vienai. Kāpēc? Jo citām nekas nepienākas tāpēc, ka tās ne tā dzīvo, ne to darbu strādā, ne tos vīrus apņēmušas un vispār ir zemākas šķiras. Turklāt māte līdz papīra parakstīšanas brīdim nevienai citai no māsām neko nedrīkst atklāt. Tomēr ļaunie tēli, vai tā ir literatūra vai dzīve, agrāk vai vēlāk saņem pelnīto.

Šī stāsta noslēgums vēl nav uzrakstīts un, visticamāk, tajā būs vēl meksikāņu seriāliem raksturīgi pavērsieni, tomēr – kāpēc visu šo rakstu? Literatūra ir laba ar to, ka ar savu piemēru ļauj mums mācīties, izdarīt secinājumus, nepieļaut citu kļūdas. Lai šis stāsts ļauj mums saprast, ka cilvēku attiecībās svarīgākais ir nevis nauda, bet paši cilvēki. Naudu un mantu kapā nepaņemsi, bet tad, kad visa pasaule sagriezīsies kājām gaisā, vienīgie cilvēki, kas tevi atbalstīs, būs tava ģimene, tavi tuvākie cilvēki. Mīlēsim, saudzēsim viens otru un rūpēsimies viens par otru! Un neatkārtosim citu kļūdas!