Nav labuma bez ļaunuma

Rudenīgais vējš skumji dzenā zemē nomestos papīrus. Pāraugusi zāle un netīrīta mājas priekša. Izdrupusi un aprakstīta fasāde. Pašlaik tāds – ne visai estētisks ‒ skats paveras pie poļu uzņēmēju nopirktā īpašuma Valkā, Ausekļa ielā 4. Starp citu, Valkas novada pašvaldība taču ir pieņēmusi noteikumus, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārūpējas par savu īpašumu. Saprotams, kur Polija un kur Valka, bet tad vismaz lai nolīgst kādu, kurš šo darbu paveic. Tas mans ieteikums, citādi te darbs būtu pašvaldības policijai. 

Taču man patiešām ir žēl, ka šajā vietā nebūs ģimenes izklaides centra, gan bez nīstās spēļu elles. Klausoties aizvadītajā ceturtdienā notiekošo ārkārtas domes sēdi, redzēju SIA “LVBet” prezentāciju. Man patika, kā izskatītos šis centrs. Taču ne velti latvieši teic – nav labuma bez ļaunuma. Šo teicienu var attiecināt arī uz šo ieceri. Saprotams, nav pašvaldības izsniegtās atļaujas spēļu zālei, tāpēc diezin vai būs izklaides centrs. Neticu, ka šie investori atsauksies vietējā opozīcijas deputāta Gunta Alberga aicinājumam izveidot šo centru. Rakstot par šo lietu, aizdomājos par šīs sabiedriskās ēkas likteni. 

Valkā sāku dzīvot kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Kas tas bija par prieku apmeklēt vienu no tolaik Latvijā labākajiem kinoteātriem. Savu skolas laiku pavadīju Cēsīs, kur bija divi kinoteātri. Vienā no tiem ‒ “Vidzemē” ‒ bija pat smalka kafejnīca ar garšīgām kūkām un saldējuma kokteili. Valkas kinoteātrī kafejnīcas nebija, toties varēja, sēžot ērtos krēslos, noskatīties labas filmas. Man bija izdevība pabūt arī telpās, kur bija milzīgās kino rādīšanas iekārtas. Tolaik man tas likās tikpat nesaprotami kā kosmoss. 

Mainījās laiki, un šī ēka nokļuva tagadējā pašvaldības priekšsēdētāja Kraukļa īpašumā. Lai gan kino rādīšana bija jau kļuvusi par nerentablu nodarbi, jo tad bija sākusies videomagnetafonu ēra, tomēr šad tad vēl bija kino izrādes. Pat slaveno “Titāniku” izrādīja, un abās reizēs zāle bija pārpildīta. Šajā ēkā bija arī kafejnīca “Vivo”. Tad parādījās veikali, “Kodak” foto salons. Ja tā padomā, kas tur tikai nav bijis. Tagad ēka stāv tukša un pagaidām izskatās – nevienam nevajadzīga. Es kā valcēniete tiešām negribētu, lai šis nams pārvērstos par ērmu. Taču nu tas tagad nav atkarīgs ne no mums, ne pašvaldības, tikai no īpašniekiem. Dzīvosim redzēsim, kas notiks tālāk.