Nākotnē iegūt autovadītāja tiesības kļūs sarežģītāk

Autovadītāja tiesību iegūšana jau tuvākajā nākotnē kļūs sarežģītāka. Reaģējot uz dramatisko situāciju saistībā ar traģisko avāriju skaita pieaugumu Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) mainīs pašreizējos teorijas eksāmena jautājumus, jo konstatēts, ka jaunie vadītāji tos pirms eksāmena vienkārši iekaļ.

Arī braukšana ar “baltajām” tiesībām nebūs tik vienkārša, plānotas izmaiņas likumos, lai braucēja blakussēdētāju jeb skolotāju reģistrētu. “Baltās” tiesības B kategorijā var iegūt no 16 gadiem.

Valsts policija atbalsta

Padziļinātāku jauno braucēju apmācību atbalsta arī Valsts policija.

“Viennozīmīgi atbalstām, ka teorētisko un praktisko daļu nepieciešams papildināt ar atsevišķiem elementiem, piemēram, apdzīšanas manevru veikšana ārpus apdzīvotām vietām,” saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.

Svarīga ir cilvēku apziņa

Braukšanas instruktors gulbenietis Vilnis Zvirgzdiņš atzīst, ka ir cilvēki, kuri nemaz nezina ceļu satiksmes noteikumus. “Nelasa to grāmatu, vienkārši “dzen” testus, pieļauju, ka bez saprašanas tos arī iekaļ,” saka V. Zvirgzdiņš.

Viņaprāt, lai dramatisku gadījumu būtu mazāk, svarīga ir cilvēku apziņa. “Riskē, un visvairāk vasarā arī notiek šādi negadījumi. Pārgalvība, neaprēķināšana, paspēs vai nepaspēs. Riskēt nekad nevajag! Kā kādreiz teica: tevi gaida mājās!” uzsver braukšanas instruktors.

Audzēkņu attieksme, esot pie stūres un piedaloties ceļu satiksmē, ir atšķirīga. “Ir, kas tiešām uzmanās, un ir pat, ka par daudz bailīgi, bet ir tādi, kas, tikko sākuši braukt un braukuši ir vien dažas stundas, vai nejūt ātrumu vai kā, bet skrien, nesas. Es vaicāju, kur steidzas, jo ir jādara pareizi, nevis ātri, un tad man bieži vien ir arī jāiejaucas, jābremzē. Cilvēki ir tik dažādi, katram sava pieeja vajadzīga, bet es jau nevaru otram sakārtot galvu, ja viņš ir steidzīgais un nervozais,” saka V. Zvirgzdiņš.

Savukārt tie, kas ierodas uz braukšanas nodarbībām ar priekšzināšanām, ir iemācīti braukt diezgan nepareizi. “Viņi noskatās, kā brauc tētis vai brālis, vai kāds cits, kas ir mācījis braukt, un brauc nepareizi,” saka V. Zvirgzdiņš.

Viņš arī atzīst, ka pašam būtu bail kādu mācīt braukt, ja nav otru pedāļu. “Varu jau teikt, lai bremzē, bet izdarīt jau neko nevaru, un tad var gadīties, ka sabojā gan sev, gan kādam citam dzīvi. Tāpēc pie stūres – ar lielu atbildību!” uzsver braukšanas instruktors.

Pārgalvīga un agresīva braukšana

Arī “Gulbenes auto-moto” autoskolas pasniedzējs Andris Leišavnieks norāda: “Pie stūres – tā ir ļoti liela atbildība, bet diemžēl daudzi to neapzinās.”

A. Leišavnieks uzskata, ka traģiskajā avārijā, kurā bojā gāja trīs cilvēki (25. jūnijā uz Liepājas šosejas – redakcijas piebilde), tā ir bijusi vairāku transportlīdzekļu apdzīšana lielā ātrumā, neizvērtējot situāciju.

“Vai to var uzskatīt par nesagatavotu vadītāju? Tā ir pārgalvīga braukšana, agresīva braukšana. Otrs gadījums: divi līķi – māte un sešpadsmitgadīgs puika. Vai to var uzskatīt par noteikumu nezināšanu? Jā, pie tiem, kas individuāli apmāca, būtu jāpiestrādā. Jāizanalizē, vai kurš katrs var mācīt braukt. “Baltās” tiesības ir no 16 gadiem. Ja vadītāja stāžs ir trīs gadi, jau var otru apmācīt. Kā skaita stāžu? Skaita no brīža, kad iegūta vadītāja apliecība, bet to jau nepārbauda, vai tas cilvēks reāli ir braucis vai nav braucis. Un nevajadzētu braukt uzreiz uz ceļa ar savu personisko mašīnu, kur varbūt blakus sēž cilvēks, kurš pats ir ļoti maz braucis. Arī prasība par trīs gadu iemaņām. Kas tas ir trīs gadi!? Un gadījumā, ja jāiejaucas vadībā, nav jau pedāļu. Sākumā cilvēkam vajag pabraukt ar mācību mašīnu, kur blakus sēž profesionāls instruktors, kuram ir dubultā vadība, un tad papildus pamācīties ar savu mašīnu. Otrs – no svaiga māla var samīcīt to, ko tu veido, tas paliek, bet, ja jau ir gatavs produkts, tad nevar pārtaisīt. Reizēm savējie jaunos iemāca braukt nepareizi, un tad autoskolas instruktoram ir jāpieliek milzīgs darbs, lai pārmācītu. Piekrītu tam, ka prasībām jābūt stingrākām attiecībā uz tiem, kas nodarbojas ar individuālo apmācību. Vajadzētu pārbaudīt, vai cilvēks ir reāli braucis, kaut vai testiņu ceļu satiksmes noteikumos, lai pārbaudītu viņa zināšanas, vai pats zina un atceras noteikumus, jo, lai mācītu otru, pašam ir jāzina,” uzsver A. Leišavnieks.

Teorija jāapgūst kārtīgi

Savukārt, kas attiecas uz teorētisko testu iekalšanu, A. Leišavnieks uzskata, ka tā daļēji ir CSDD vaina.

“Šajā demonstrācijas programmā viņi rāda vienus un tos pašus jautājumus, un tiešām tos iekaļ. Varēja mainīt jautājumus, dot lielāku jautājumu apjomu, lai cilvēks nepaspētu iekalt. Ja visu laiku mainītos jautājumi, viņš vienkārši nepaspētu iekalt un būtu spiests padomāt, pirms atbild. Ko var teikt par apmācību? Teorijas stundu skaits, uzskatu, nav īsti normāls, ja ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi man ir jāiemāca divās dienās. Tas nav pietiekami. Es personīgi atkāpjos no modulārās apmācības un par zīmēm stāstu vairāk, jo jaunajam vadītājam ir jāzina zīmes,” uzsver A. Leišavnieks un piebilst, ka teorētisko apmācību var apgūt arī attālināti. “Un cik tāda ir vērtīga? Noteikumu grāmatiņas nepērk, jo viss ir internetā. Ja pārlasa, tad labi, bet citi pat nepārlasa, tikai iekaļ testu,” saka A. Leišavnieks.

Inita Savicka