Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Mums ar to ir jālepojas!

Pirms divdesmit gadiem – 2004. gada 1. maijā ‒ Latviju uzņēma Eiropas Savienībā. Referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības valstu saimei “par” balsoja 66,97 procenti Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju. Manuprāt, to, ka paši balsojām, derētu atcerēties tiem, kuri gaužas ‒ viss ir slikti, Latvijai atkal ir jauns kaklakungs, tāpēc neesam brīva valsts. Godīgi teikšu, dzirdot šīs runas, kļūstu dusmīga un nesavaldīga. Latvijas izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā un būt daļai no Eiropas demokrātisko valstu saimes – ir nesis daudz ieguvumu, taču ir prasījis un prasīs daudz mūsu pašu darba un spēka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šonedēļ klajā nācis pētījums “Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi”, kas, balstoties uz aktuāliem datiem un analīzi, turpina vērtēt Latvijas sasniegto, esot Eiropas Savienībā. Viena no pētījuma autorēm, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Žanete Ozoliņa uzsvērusi, ka, atzīmējot Latvijas dalības Eiropa Savienībā divdesmit gadus, ir vērts aizdomāties, ka ir izaugusi paaudze, kura dzimusi Eiropas Savienībā, kura apzinās sevi kā daļu no Eiropas pilsoņu kopienas, kuriem izglītības iegūšana, profesionālā izaugsme un darba iespējas ir cieši saistītas ar tādiem dzīves principiem kā brīvība, tiesiskums un solidaritāte.

Tā arī ir, jo divdesmitgadnieku paaudze, pie kuras pieskaitāmi arī mani bērni, domā daudz atšķirīgāk nekā es tad, kad man bija divdesmit. Varam dusmoties un teikt, kad mēs augām, tad gan tā nebija. Tikai tas nelīdzēs. Jaunā paaudze piedzimusi brīvā Latvijā, viņiem nav pieredzes, kā ir dzīvot bez vārda brīvības, bez iespējas brīvi ceļot pa pasauli, bez iespējas studēt ārvalstīs. Manai paaudzei ir šī smagā bagāža, un es spēju novērtēt visus ieguvumus, ko sniedz Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Jaunajiem tas šķiet pašsaprotami.

Man ir svarīgi, ka, dzīvojot Latvijas – Igaunijas pierobežā, katru dienu brīvi varu doties uz kaimiņpilsētu Valgu, pat nepamanot, ka esmu šķērsojusi robežu. Strādājot laikraksta redakcijā, mums nav jābīstas no cenzūras, rakstu rediģēšanas vai kādiem citiem aizliegumiem, vien likuma normām. Katram no mums ir savi priekšstati par ieguvumiem, dzīvojot kā brīvam un pilntiesīgam Eiropas Savienības pilsonim. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka Latvija nav nekas mazs un pakļaujams veidojums, bet gan Eiropas Savienības dalībvalsts. Mums ar to ir jālepojas!

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.