Ministre augstu vērtē reģionālo mediju lomu

10. aprīlī Smiltenes novadā vizītē ieradās viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa, lai sarunās ar novada pašvaldības vadību, speciālistiem un deputātiem pārrunātu aktuālos reģionālās attīstības jautājumus, vietvaras vajadzības, kā arī izaicinājumus un attīstības iespējas novadā.

Ministre viesojās arī Smiltenes vidusskolā, kur 11. klases skolēniem pastāstīja par VARAM darbības galvenajiem virzieniem, iecerēm digitālajā attīstībā un mākslīgā intelekta iespējām, bet vizītes noslēgumā apmeklēja kokapstrādes uzņēmuma SIA “LV Timber” ražotni Smiltenē, Limbažu ielā.

Izmantojot iespēju, ar VARAM ministri Ingu Bērziņu Smiltenē tikās arī “Ziemeļlatvija” un, ņemot vērā, ka viena no VARAM darbības jomām ir pašvaldības, lūdza ministres komentāru par nesenu atgadījumu Valkas novadā.

Pārsteidz Valkas novada vadības attieksme pret “Ziemeļlatviju”

Jau rakstījām, ka ar mērķi informēt vietējo sabiedrību par apstiprināto Valkas novada pašvaldības 2025. gada budžetu, īstenošanā esošajiem un plānotajiem projektiem, kā arī pašvaldības nākotnes iecerēm, Valkas novada pašvaldības vadība un speciālisti aprīļa sākumā klātienē tikās ar sava novada pagastu un pilsētas iedzīvotājiem.

4. aprīlī šāda sanāksme notika Kārķos, pēc kuras “Ziemeļlatvija” saņēma vairākus zvanus no kārķēniešiem. Iedzīvotāji stāstīja par to, ka Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Gita Avote un Valkas novada Pagastu apvienības pārvaldes jaunais vadītājs Edijs Eisaks “Ziemeļlatviju” esot nodēvējuši par dzelteno presi, kas sagroza faktus. Kārķēnieši pauž izbrīnu, vai pašvaldības amatpersonas ko tādu var atļauties teikt, jo “Ziemeļlatvija”, informējot par aktualitātēm, pauž dažādus viedokļus.

“Uz manu jautājumu, vai ziņa, kas bija rakstīta “Ziemeļlatvijā” par Pēteri (bijušo pagastu apvienības pārvaldnieku Pēteri Pētersonu – redakcijas piezīme) ir nepatiesa, Gita Avote atbildēja, – “tā ir dzeltenā prese, es tādu nelasu”,” stāsta Kārķu pagasta iedzīvotājs Ivars Ābele.

To “Ziemeļlatvijai” apliecina vairāki sanāksmē klātesošie kārķēnieši, arī Solvita Cābule. “To, ka “Ziemeļlatvija” ir dzeltenā prese, teica Gita Avote, un Eisaks viņai piekrita. To dzirdēja visi sanāksmē klātesošie iedzīvotāji. Šo jautājumu mēs, iedzīvotāji, pēc tam pārrunājām un uzskatām, ka vadītājai ko tādu nav ētiski teikt,” stāsta Solvita Cābule.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gitu Avoti un vaicāja, vai viņa sanāksmē Kārķos nodēvējusi “Ziemeļlatviju” par dzelteno presi. Pašvaldības vadītāja to noliedza.

“To neteicu es, to teica mūsu jaunais pagastu pārvaldnieks (Valkas novada Pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Edijs Eisaks). Tiešām tāds teikums no viņa puses izskanēja,” tālruņa sarunā teic Gita Avote.

To “Ziemeļlatvijai” apliecina Edijs Eisaks. “Laikraksts publicē informāciju, ka tiek pieņemts cilvēks bez pieredzes pašvaldības darbā un citu kandidātu ar stāžu pašvaldības darbā nepieņem, nepavaicājot pašam kandidātam, proti, man. Tas parāda to, ka laikraksts lobē konkrētus cilvēkus,” savu motivāciju, kāpēc “Ziemeļlatviju” salīdzinājis ar dzelteno presi, atklāj Edijs Eisaks.

Ministre uzskata: pret mediju vērsties nedrīkst

“Ziemeļlatvija” šajā sakarā lūdza VARAM ministres Ingas Bērziņas komentāru, vai pašvaldību amatpersonas drīkst publiski nievājoši izteikties par medijiem, tādējādi graujot to prestižu sabiedrības acīs, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka “Ziemeļlatvija” ir atvērta visiem viedokļiem un nekad nav bijusi viena cilvēka rupors.

Lūk, VARAM ministres Ingas Bērziņas komentārs. “Es ļoti augstu vērtēju reģionālo mediju darbu, zinu, ka mūsdienās tas nav vienkārši izdarāms, tai skaitā no savas Kuldīgas pieredzes, kur mums bija sadarbība ar “Kurzemnieku” (Inga Bērziņa bija ilggadēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja – redakcijas piezīme). Mums arī, protams, bijušas situācijas, kad pašvaldībai varbūt nav paticis tas, ko raksta vietējais medijs, bet tas nenozīmē, ka kaut kādā veidā drīkst vērsties pret pašu mediju, jo medijam ir jābūt brīvam. Jābūt iespējai brīvi paust savu viedokli, un jebkāda spiediena izdarīšana uz mediju nav pieņemama. Es pati esmu centusies, ja kāda ziņa nav bijusi tik patīkama, spēt objektīvi uz to paskatīties. Tas ir ļoti būtiski. Mums ir jābūt brīvai žurnālistikai. Mēs gribam dzīvot demokrātiskā valstī, un viens no demokrātijas pamatprincipiem ir iespēja brīvi izteikties un paust savu viedokli. Mums ir jāspēj pieņemt arī citādu viedokli, jāspēj pieņemt arī kritiku. Manā ieskatā ļoti būtiski ir reģionālie mediji, kas ir uz vietas, tuvāk cilvēkiem. Ja ir vietējais medijs, tas liecina par vietējo dzīvotspēju, vietējo asinsriti,” uzsver VARAM ministre Inga Bērziņa.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” VARAM ministre arī piebilst, ka regulāri dodas reģionālajās vizītēs, lai runātu ar vietējiem cilvēkiem un novadu pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, uzzinātu, kādas ir viņu vajadzības, un attiecīgi varētu pareizāk un gudrāk pieņemt lēmumus par reģionālo attīstību un jomām, kas skar pašvaldības.

“Ļoti priecājamies un lepojamies ar to, ko dara pašvaldība Smiltenes novadā. Ir jūtama rūpe par iedzīvotājiem, izglītību, kultūru. Pašvaldībās vajadzību ir ļoti daudz, bet priecē, ka pašvaldības spēj sabalansēt un rast risinājumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, rūpētos par praktiskām lietām, ceļu un ielu tīklu, kārtību, drošību un tamlīdzīgi. Smiltenes novada pašvaldībai attiecībā uz budžeta jautājumiem, kas pašvaldībām ir izaicinoši, veicas ļoti labi, tās rīcība ir ļoti atbildīga,” secina Inga Bērziņa.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.