Mēru muižā apskatāma dižkoku gleznu izstāde

Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā apskatāma mākslinieces, mākslas izstāžu kuratores, Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas vadītājas Guntas Brakovskas gleznu izstāde “Dižozols lauka vidū”. Tajā var atpazīt Latvijas dižākos ozolus, kas savu spozmi un varenumu atklāj dažādos gadalaikos.

Smiltenes novadpētniecības muzeja parkā Mēros šobrīd dižojas divi dižozoli: viens ārā – parka teritorijā lepni lūkojas pāri laukiem, pāri Mēru muižas augstajam jumtam, otrs apskatāms telpās, atainots mākslinieces G. Brakovskas gleznā.

“Lai kļūtu par dižu, jānodzīvo ilgs mūžs un jābūt savas dzīves un telpas centrā – bez tuvu stāvošiem kaimiņiem, kādi ir mežā. Savukārt parks šādu atbalstošu telpu dabā rada, gluži tāpat kā lauks. Lauka vidū savdabīgi vientuļš Mēru dižozols ir otrs – Guntas Brakovskas gleznā, gleznots pavasarī, ar zemāko zaru apsalušiem pumpuriem, kas atplauks vēlāk. Glezna ir izstādes “Dižozols lauka vidū” centrā Smiltenes novadpētniecības muzeja izstāžu zālē Mēru muižas Lielajā salonā kopā ar citām gleznām, kuru stāsts ir par dižiem kokiem Latvijā,” par izstādi stāsta Vita Blate, Smiltenes novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Viņa akcentē, ka tieši šī izstāde kļuva par iedvesmas avotu muzejam sarīkot Dižkoku dienu, kurā Mēru dižozolu no jauna pārmērīja dižkoku atklājējs un glābējs, dabas pētnieks Guntis Eniņš. Pie ozola sanākušajiem ar kokļu skandēšanu un spēka dziesmām īpašu atmosfēru radīja tradīciju kopas “Griezes” dalībnieces, tā kopā godinot gan ozola spēku, gan tēvzemes telpu, kurā dzīvojam. Vēlāk klātesošie pulcējās muzeja telpās, lai klausītos Andreja Svilāna lekciju “Dižkoki Latvijas dabā un kultūrā”, mākslinieces Guntas Brakovskas stāstu par dižkokiem gleznās un Gunta Eniņa pieredzi par dižkoku glābšanu Latvijas novados un pilsētās.

Muzeja darbinieces aicina aplūkot šos dižos mūsu dabas un kultūras lieciniekus mākslinieces Guntas Brakovskas redzējumā un otas vilcienos. Te blakus nostājušies Mēru dižozols un Kvēpenes dižozols, arī Ķeipenes dižozols, Svitenes dižozols un Doles salas dižā kļava. Dižkoki mākslinieces gleznās ieguvuši īpašu auru, kas brīžiem šķiet apdvesta ar mītisku spēku un pavisam smalku mirdzējumu.

“Varenie, diženie Latvijas koki ir nozīmīga tēma manā daiļradē. Stāvot simtgadīgo ozolu, liepu, kļavu un citu dižkoku pakājē, elpa aizraujas no dabas varenības, kas redzama šajos brīnumkokos. Īpaši ir šo koku vārdi – Sējas dižozols, Mēru dižozols, Tiltiņu – Aļļu dižā priede, Kaņepju dižozols un citi. Šie brīnišķīgie koki auguši gan mūsu priekšteču saudzēti, gan spītīgi izdzīvojuši cilvēku kaitnieciskās darbības dēļ, karos sašauti, zibens spērienu sakropļoti, slimību nomākti,” stāsta G. Brakovska.

Dižkoku portretēšanai viņa pievērsusies, leģendārā dižkoku atbrīvotāja un sargātāja Gunta Eniņa pamudināta. “Lai gan kokus, mežus, senus muižu parkus zīmēju, gleznoju jau agrāk. Taču tieši Guntis Eniņš mani uzaicināja piedalīties dižkoku apsekošanas ekspedīcijās, stāstīja dižkoku biogrāfijas. Šo braucienu iespaidā radās gleznas. Esmu uzgleznojusi Kaņepju dižozolu, Sīmanēnu svētozolu, Doles salas dižo kļavu, Herdera ozolus Rīgā, Tiltiņu – Aļļu priedi un daudzus citus dižkokus, zīmējusi Rīgas ginku, Zaubes dižozolu,” pamato G. Brakovska.

Viņa atminas, ka pērn 20. maijā bija ieradusies Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā uz izstādes “Ukrainas uzvarai” atklāšanu, tad arī pirmoreiz mūžā ieraudzījusi Latvijas un Baltijas viskuplāko ozolu – Mēru dižozolu. “Togad vēlā pavasara un bargo salnu dēļ Mēru dižozola plaukstošās lapiņas bija apsalušas. Taču varenais skaistulis lepni slēja savus spēcīgos zarus pret sauli. Tādu es viņu arī attēloju gleznā “Mēru dižozols maijā”,” saka māksliniece.

2020. gadā kopā ar gleznotāju Laini Kainaizi ar izstādi “Koki. Dižkoki” izstādījāmies Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet 2022. gadā ar izstādi “G. Brakovska un L. Kainaize glezno dižkoku portretus” izstādījāmies Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu zālē.

Bez šīs izstādes Smiltenes novadpētniecības muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties arī ar izstādi “Pētera Pētersona sapņi un laiks”. Tā tapusi, pieminot izcilā režisora, dramaturga, tulkotāja un sabiedriskā darbinieka, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja (1992–1998) Pētera Pētersona 100. jubileju. 2023. gadā Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Pētera Pētersona meitu tulkotāju, sabiedriski politisko darbinieci Kārinu Pētersoni izveidoja izstādi “Pētera Pētersona sapņi un laiks”.

Abas izstādes muzejā apskatāmas līdz 20. jūlijam.