Mēmam būt izdevīgāk

Kad reģionālie mediji tikās ar VARAM ministri Ingu Bērziņu, viens no sarunas tematiem bija – kā ministrija var ietekmēt pašvaldības, kad deputāti un dome rīkojas pretēji iedzīvotāju vairākuma interesēm, kad pieņemtie lēmumi drīzāk bremzē novada attīstību utt. Ministre atbildēja, ka, protams, klaju pārkāpumu gadījumos kā, piemēram, Rēzeknē, valsts iejaucas, bet demokrātiskā sabiedrībā visu regulē ar vēlēšanām. Nepatīk, kā saimnieko tagadējie, ej un ievēli citus. It kā pareizi, bet realitātē ne tik vienkārši. Ko mēs zinām par tiem, ko ievēlam? Jā, redzam viņu lēmumus un to sekas. Bet tas ir vairākuma lēmums. Bet kādas idejas katrs no deputātiem atbalsta, kāds ir katra pienesums novada attīstībā, paliek neatbildēts.

Nupat sociālajos tīklos tika apspriesta 18. janvāra Valkas pašvaldības ārkārtas domes sēde. Ieraksta autorei šķiet, ka domes sēde sagatavota pavirši, viņa arī skatoties nav guvusi pārliecību, ka vajadzīgais skaits deputātu vispār piedalās, jo zālē sēž tikai pāris lēmēju, bet, kas ir pie ekrāniem attālināti, nav redzams. To lasot, iedomājos, cik labi, ka ir cilvēki, kas seko līdzi, ko un kā lemj mūsu deputāti. Cilvēks vēro, un viņam top savs viedoklis. Uz vēlēšanām viņš dosies ar savu pārliecību. Mums katram ir iespēja vērot domes sēdes. Un tagad pasakiet, cik no jums kaut reizi ir tām pieslēgušies? Maz. Varbūt tāpēc nevienam Valkas pašvaldībā nav ienācis prātā, ka tehniski jāsakārto ierakstu kvalitāte, lai cilvēks nez cik minūtes apjukumā nevērotu melnu ekrānu, bet tur būtu kaut vai ziņojums – sēde sāksies pēc pāris minūtēs, esi pacietīgs!

Mēs, redakcijā strādājošie, sekojam līdzi pašvaldībā notiekošajam, jo tas ir mūsu darbs. Bet uz vēlēšanām būs jādodas ikvienam, kuram rūp, kas vada novadu. Jā, protams, pašvaldību vēlēšanas vēl aiz kalniem (2025. gadā), bet ministrei taisnība, tā ir mūsu iespēja un arī atbildība. Vai jūs tagad zināt, ko domā un dara tie, par kuriem balsojāt? Nevis vadošie, bet katrs. Vai esat pamanījuši, ka allaž ir tādi mēmie deputāti. Pie visām varām. Mēs viņus ievēlam un tad – klusums. Nevienā sēdē viņi neizsakās, nevienu aktivitāti no viņu puses neredzam un nejūtam. Balsojošās rokas. Reiz viens deputāts intervijā piebilda, ka izteikt savu viedokli ir neizdevīgi, jo tas var atspēlēties. Un tāpēc mēs iebalsojam cilvēkus, kura viedokli pat nezinām, bet kuru rokām tiek paveikts tas, ko vadošie iecerējuši. Un tad brīnāmies…