Meistarklasē atklāj ukraiņu tradicionālā ēdiena noslēpumus

18. martā apritēja divi gadi, kopš Apē dzīvo Olga Šreidere ar dēlu Ruslanu. Pēc kara sākšanās Ukrainā tagad viņu mājas ir Apē. Viņi ir priecīgi, ka nokļuvuši tieši šeit, jo īsā laikā izdevies iejusties un iekļauties vietējā kopienā. Viens no Olgas talantiem ir kulinārija. Lai pastāstītu par ukraiņu virtuvi un ar to iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus, aizvadītajā svētdienā Apes Kultūras centra virtuvē Olgas vadībā norisinājās vareņiku – ukraiņu tradicionālā ēdiena – gatavošanas un degustēšanas meistarklase.

Ēst gatavošanas meistarklases ir iecienītas, šajā reizē bija pieteikušies piecpadsmit dalībnieki. “Meistarklases norise sakrita ar Masļeņicas nedēļas noslēgumu, kas ir slāvu tautu svētki, kuros vairāk piedomā, ko likt galdā. Tradicionāli mums tajos ir iecienīti vareņiki un siera plācenīši. Vareņikus gatavoju diezgan bieži, jo īpaši, kad dzīvoju Ukrainā. Priecājos, ka cilvēkiem ir interese iemācīties ko jaunu. Centos visu procesu parādīt pa maziem solīšiem, nesteidzoties, lai visi var tikt līdzi. Man ļoti patika atmosfēra, tāda kopīga maltītes gatavošana. Labprāt dalos pieredzē un esmu gandarīta, ka tas kādam noderēs. Liels paldies visiem, kas ieradās. Pateicos Apes Kultūras centra vadītājai Ilvai Sārei par sadarbību, iespēju šeit vadīt ēst gatavošanas meistarklasi,” stāsta Olga un atklāj, ka šī nav bijusi pirmā ēdienu gatavošanas meistarklase, aizvadītajā gadā viņai jau bijusi iespēja novadīt līdzīgas meistarklases.

Olga ir saimnieciska, viņai patīk rosīties virtuvē. “Katrai saimniecei mēdz būt sava iecienītākā vareņiku pagatavošanas recepte, es pieturos pie klasiskā varianta. Tur vajadzīgs puslitrs kefīra, sešas glāzes miltu, divas ēdamkarotes saulespuķu eļļas, tējkarote sāls. Mīklu kārtīgi samīca, izrullē apmēram trīs milimetru biezā kārtā un ar glāzi izspiež aplīšus. Tad jau sākas interesantākā daļa, kur katrs var variēt pēc savas gaumes, jo pildīšanas iespējas ir dažāda. Var pildīt ar skābētiem kāpostiem, biezpienu ar olu, kartupeļiem un ceptu malto gaļu, ko papildina ar dillēm. Derēs arī kartupeļi ar maltām vistas aknām. Saldākam variantam var pildīt ar jebkādām ogām, pievienojot cukuru un nedaudz cietes. Citi pildīšanai izmanto ievārījumu. Kad vareņiki ir sapildīti, tos liek sālītā, verdošā ūdenī uz piecām līdz septiņām minūtēm. Tradicionāli pasniedz ar skābo krējumu,” ar vareņiku recepti dalās Olga.

Olga ar dēlu ir no Dņipro pilsētas, dzimtenē palicis vīrs, radinieki un draugi. Pateicoties interneta un telefona iespējām, mēģina sazināties gandrīz katru dienu, bet dzīvē nav tikušies jau divus gadus. Viņa neslēpj skumjas un rūgtumu par to, kas turpina notikt Ukrainā, bet sirdī cer, ka pienāks diena, kad viss būs labi.

Ar dzīvošanu Apē viņa ir apmierināta. Olga ir pateicīga, ka var strādāt vietējā uzņēmumā, ir iekārtojusies savā dzīvoklī, nokārtojusi auto vadīšanas apliecību, iegādājusies automašīnu. “Šeit ir jauki, atsaucīgi cilvēki, jūtamies pieņemti, un tas ir galvenais. Man ir palaimējies, ka varu te dzīvot un strādāt, dēls apmeklēt skolu, šobrīd mācās 4. klasē. Visu dzīvi esmu dzīvojusi lielā pilsētā, tāpēc vienmēr esmu sapņojusi, ka varētu dzīvot tādā lauku vidē, kur apkārt ir dabas skaistums, mežs, miers, klusums, taču ne tādā veidā, kā mēs šeit nokļuvām. Gribas to piedzīvot ar visu savu ģimeni kopā,” pamato Olga.

Kā atzina meistarklases dalībnieki, apgūt vareņiku pagatavošanas recepti nav bijis grūti, jo daļa dalībnieku jau sāka apspriest, ar kādiem pildījumiem mēģinās tos pagatavot mājās. Vareņiki garšoja visiem – kādam labāk ar kāpostu pildījumu, citam ar biezpienu.