Mazpulcēni pārdod izaudzēto

Turpinās ražas laiks, un jau oktobra pirmajā pusē lielākajos “Maxima” veikalos klienti varēs iegādāties ļoti īpašu pētersīļa sakni, ko audzējuši jaunie lauksaimnieki no “Latvijas Mazpulkiem”. Kopumā projektā iesaistījās 42 mazpulcēni, pārstāvot Latvijas reģionus, tostarp Valkas novadu.

Valkas novada mazpulcēni katru gadu izstrādā biznesa projektu. Sadarbojoties ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi”, šogad viņi audzēja sakņu pētersīļus, kas jau drīzumā tiks vesti uz lielveikalu tīklu “Maxima”, – šis īpašais sakņaugs būs pieejams pircējiem “Maxima XX” un “Maxima XXX” veikala formātos.

Ik pavasari skolēni saņem sēkliņas, audzē saknes, lai rudenī tās nonāktu veikalu plauktos. Šogad mazpulcēni audzēja pētersīļu saknes, bet vēl pirms ražas novākšanas jauno zemnieku seminārā kopā ar speciālistiem analizēja kļūdas un saņēma ieteikumus, kā izaudzēto veiksmīgāk novākt un safasēt.

Projektā iesaistījās 239. Kārķu mazpulka un 687. Ērģemes mazpulka dalībnieki, kuri turpina fasēt ievākto ražu, lai tuvākajā laikā produkcija varētu ceļot uz Rīgu.

“Biznesa projektam sakņu pētersīļus audzēja vairāki mazpulcēni. Ļoti liels atbalsts ir no ģimenēm. Nereti dārzu apkopšanā, ražas novākšanā iesaistās visi – gan vecāki, gan brāļi un māsas. Jāteic, ka arī visiem pārējiem tika izstrādāti ļoti interesanti un vērtīgi pētījumi. Viņiem vienmēr ir izvēle, kam pievērsties – biznesa projektam vai citu tēmu projektu pētījumiem. Maijā ar katru bērnu vienojamies par pētījuma tēmu, ko viņi pēta vairāku mēnešu garumā un tad rudens skatē sniedz ieskatu arī pārējiem, kā ir veicies. Pētījumu idejas ir ļoti dažādas, tās atkarīgas no pašu bērnu interesēm. Kādam ir tēma “Klimats manā šķīvī”, kur mazpulcēns pēta, kādi produkti un no kurienes nonāk mūsu veikalu plauktos un ko liekam galdā. Vēl kādam ir pētījums ar nosaukumu “Mani redīsi”. Tie ir tikai pāris piemēri. Ir projekti, ko mazpulcēni veic grupās,” stāsta Ilze Pētersone, kurai no 2018. gada uzticēta Kārķu mazpulka vadība.

Jāmin, ka pētersīļu sēklas pavasarī nonāca arī 367. Vijciema mazpulka un 11. Valkas mazpulka dalībnieku rīcībā, taču ne visi tos audzējuši biznesa projektam, bet izvēlējušies tikai pētījumam, – kādam tās nemaz neizdīga vai arī raža ir neliela, tāpēc paliks vien pašpatēriņam. “Kā galvenā kultūra, kurai šogad ir pievērsta lielākā uzmanība, bija sakņu pētersīļi. Valkas mazpulkā gan neviens neaudzēja tos biznesa projektam, tikai kā pētījumu ar nelielu skaitu sēklu. Kaut kas arī izauga, bet viss paliek pētījuma projektam, pašu realizēšanai, ne pārdošanai,” norāda Valkas mazpulka vadītāja Viktorija Maļukova.

Mazpulcēni ir radoši

I. Pētersone piebilst, ka, piemēram, martā Kārķu mazpulcēni iesaistījās pasākumā “Projektu nakts”, rīkojot hakatonu, lai kopīgi strādātu pie projekta idejas “Ziedo un skrien”.

Proti, diennakts garumā jaunieši savstarpēji iepazinās, ar dažādu metodiku palīdzību strādāja pie sava projekta idejas – apzināja projekta nepieciešamību, mērķauditoriju, ietekmi, publicitāti, kā arī īstenojamās aktivitātes. Nākamās dienas rītā jaunieši prezentēja savas projekta idejas un aizstāvēja tās, jo balva pirmajām trīs vietām bija 100 eiro projekta īstenošanai. To ieguva arī Kārķu mazpulks. “Un šovasar pagasta svētkos to realizējām, organizējot labdarības akciju, kuras laikā tika vākti ziedojumi, lai palīdzētu kādam ukraiņu puisim, kurš šeit dzīvoja, kā arī dzīvnieku patversmei,” papildina Kārķu mazpulka vadītāja.

Viņa priecājas, ka mazpulks turpina darboties gan Kārķos, gan Ērģemē. “Lai gan Kārķu skola jau vairākus gadus kā likvidēta, taču mazpulks darbojas. Kārķu mazpulkā ir trīspadsmit dalībnieki. Mazpulcēni piedalās pagasta talkās, labdarības pasākumos, projektos. Mazpulcēniem visvairāk patīk doties vienam pie otra aplūkot un darboties mazpulcēnu saimniecībās. Viņiem patīk arī sanākt kopā un darboties virtuvē, pagatavojot ko garšīgu arī no tā, kas katram izaudzis dārzā. Ir bērni, kuri labprāt dodas uz mazpulcēnu nometnēm. Gada griezumā ir daudz pasākumu, kuros aktīvi piedalāmies,” papildina I. Pētersone.

Bez darba nebūtu rezultāta

Bērni ir ieinteresēti nopelnīt naudiņu par padarīto darbu. Tāda jau ir biznesa ideja, ja esi strādājis, tad vari savu produkciju realizēt un iegūt par to samaksu. Tā ir laba motivācija strādāt.

Kate Elīza Kandavniece Kārķu mazpulkā darbojas jau septīto gadu. Intensīvais darbs pie pētersīļu ražas novākšanas ir bijis aizvadītās nedēļas nogalē. “Man bija iesētas divas vagas, ja nemaldos, aptuveni 26 metru garumā. Līdz šim sakņu pētersīļus nebiju audzējusi. Manā skatījumā, raža ir diezgan laba. Es neteiktu, ka audzēt sakņu pētersīļus bija grūti. Daudz darba prasīja laistīšana un ravēšana. Maijā un jūnijā, kad uznāca lielais sausums, dārzeņu laistīšana bija galvenais uzdevums. Ja nelaistītu, droši vien nekas arī nebūtu izaudzis,” secina Kate un dara zināmu, ka no viņas ģimenes dārza uz pārdošanu, visticamāk, aizceļos ap 140 kilogramiem pētersīļu sakņu. Šogad mazdārziņā viņiem padevusies arī arbūzu raža, un šobrīd priecē arī bagātīga ķirbju raža.

Taujāta, kas viņu saista mazpulcēnu kustībā, meitene stāsta, ka tas ir dažādu interešu loks un iespēja pilnveidoties, uzzināt ko jaunu. “Mazpulkos man ļoti patīk kopības sajūta. Arī dodoties uz dažādiem pasākumiem vai nometnēm, ir ļoti laba sajūta satikt tos, kurus jau pazīsti un vari saukt par saviem draugiem. Manā izpratnē, ir ļoti pozitīvi, ka mēs šeit esam sapulcējušies ar dažādām interesēm, kur varam parunāt par pilnīgi citām lietām, uzzināt ko jaunu. Kādam varbūt patīk lasīt grāmatas, citam nepatīk. Kādam vairāk patīk kaut ko audzēt, bet citam labāk gatavot ēst vai vispār pavisam kas cits, piemēram, aizraušanās ar programmēšanu. Salīdzinājumam, ja iestājies volejbola pulciņā, tad visu laiku jārunā galvenokārt par volejbolu vien,” izsakās Kate.

Audzējot pētersīļu saknes, viņa par šo dārzeni uzzinājusi daudz. To var saukt par burkāna un pas­tinaka radinieku, arī pēc formas tas līdzinās tiem, taču smarža ir tik spēcīga un atšķirīga. Pētersīļu sakni var lietot, lai ēdienam piešķirtu patīkamo pētersīļu aromātu, turklāt saknei aromāts ir daudz noturīgāks kā lapām un termiskās apstrādes laikā neizgaist. Pētersīļu sakne ļoti labi papildinās jebkuras dārzeņu zupas vai sautējuma garšu, kā arī ieteicama krēmzupās, jo maisījumā ar burkāniem, seleriju un ķirbi dod neatkārtojamu garšas un aromātu buķeti. To var lietot arī svaigajos salātos ar burkānu un kāpostu, samaisot ar krējumu vai eļļu. “Mēs ģimenē esam iemācījušies no pētersīļu saknēm pagatavot biezputras, lietojam kā garšaugu citos ēdienos, kā arī cepam uz pannas,” viņa saka.

Veicina izpratni par uzņēmējdarbību

Nupat 3. oktobrī Valkas novada bērnu un jauniešu centrā “Mice” uz novada rudens darbu skati pulcējās mazpulku dalībnieki un viņu vadītājas no Valkas, Kārķiem, Ērģemes un Vijciema. Mazpulcēni prezentēja savus darbus, pastāstot, kā veicies projektu izstrādē, kāda jauna pieredze gūta.

Tikmēr jau pavisam drīz – 8. oktobrī – daži no mūsējiem dosies uz mazpulcēnu jeb jauno lauksaimnieku ražas atklāšanu Rīgā, kur veikalā “Maxima” (t/c “Akropole”) norisināsies pasākums par godu mazpulcēnu izaudzētā nonākšanai veikalu plauktos.

Šis projekts ir ne tikai ieguldījums bērnu prasmju attīstībā, bet arī zināšanu un izpratnes veicināšanā par uzņēmējdarbības pamatprincipiem, parādot praktisku ceļu, kā dārzenis nonāk no lauka līdz veikalu plauktiem.

“Esam priecīgi par gaidāmo “Latvijas Mazpulku” ražu un iespēju to piedāvāt “Maxima” veikalu klientiem. Pētersīļa sakne sabiedrībā ir salīdzinoši mazpazīstama, un mazpulcēni līdz šim šādu dārzeni nav audzējuši, bet vēlējāmies izmēģināt ko jaunu. Lai gan iesēt pētersīļa sakni ar rokām, nevis darot to ar tehniku, ir liels izaicinājums, jo sēkliņas ir maziņas un, ja vienuviet sasētas vairākas, tad pārpiķēt vairs nav iespējams – atliek tikai retināšana, jo piķētās saknes sadalās un izaug žuburainas, tomēr nenobijāmies no izaicinājuma. Audzēšanas laikā saskārāmies ar laikapstākļu izaicinājumiem, piemēram, pārlieku sausais pavasaris un vasaras lietusgāzes, kas kopumā ietekmēja ražas apjomu, bet arī tā ir mācība par šo nozari,” plašsaziņas līdzekļiem paudusi “Latvijas Mazpulku” padomes priekšsēdētāja Linda Medne.

APTAUJA: https://poll.app.do/mazpulku-kustiba-latvija-izveidojusies-pirms-95-gadiem-kas

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.