Mazinātas iespējas maldināt pircēju – jānorāda preču ražotājvalsts

Aprīļa beigās Saeima trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu pārtikas preču cenu zīmēs norādīt to ražotājvalsti. Par pārtikas produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā tiks piemērots brīdinājums vai ievērojams naudassods: fiziskajai personai līdz 250 eiro, savukārt juridiskajai personai līdz 1000 eiro. Kārtību, kādā tiek identificēta ražošanas valsts, noformētas un izvietotas cenu zīmes, kā arī izņēmumus norāžu izvietošanai, noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra, tomēr Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācija (LAPNA) aicina septembri negaidīt un ražošanas valsti uz preču zīmēm norādīt jau tagad.

“Mēs aicinām tirgotājus būt atbildīgiem un godprātīgiem. Šis ir viens no veidiem kā mēs varam atbalstīt savus Latvijas ražotājus – jo precīzāk un redzamāk norādīsim, ka šis ir vietējais produkts, jo vairāk palīdzēsim valsts ekonomikai. Nav jāgaida noteikts datums, lai ievērotu labo praksi, cienītu savu pircēju un vietējos ražotājus. No tā ir atkarīga mūsu visu kā sabiedrības kopējā labklājība ilgtermiņā. Lai izvērtētu preces izcelsmi, dažkārt jāņem talkā kritiskā domāšana – ir produkti, kurus, piemēram, Latvijā ziemā nav iespējams izaudzēt nevienā siltumnīcā neatkarīgi no tā, kas norādīts uz etiķetes, kas jau uzskatāms par atklātu krāpšanu,” norāda LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti iepriekš sprieda, ka grozījumi ļaus pircējiem viegli un ērti uzzināt, kur ražots konkrētais produkts, kā arī mazinās iespējas maldināt pircēju par pārtikas preces izcelsmi. Tāpat tādā veidā ar cenu zīmes norādi būs iespējams vieglāk identificēt agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – ražoto produkciju, lai pircējs tos neiegādātos nejauši. Izcelsmes valsts uz preču zīmes arī ļautu pircējam atšķirt vietējos produktus no citu valstu produktiem, kuri tiek veidoti pēc līdzīga dizaina. Turklāt jāņem vērā atšķirība starp produktu izcelsmes valsti un produktu ražošanas valsti – šī nianse precīzi jānosaka topošajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Priekšlikums, kas paredz vairot patērētāju informētību par produktu, saņēma vairākuma deputātu atbalstu – par tiem balsoja 70, bet pret – tikai 15.

Pētījumu aģentūras “SKDS” aptaujas* rezultāti liecina, ka pārtikas ģeogrāfiskajai izcelsmei uzmanību pievērš daudz lielāks Latvijas iedzīvotāju skaits, nekā tiek uzskatīts. Tostarp aptaujā secināts, ka 82% pircēju dotu priekšroku Latvijas precei, ja cena būtu līdzvērtīga, bet 44% izvēlas Latvijas preci arī tad, ja tā ir dārgāka. Vienlaikus SKDS aptauja liecina, ka 70-80% pircēju ir pārliecināti, ka zina izcelsmes valsti produktiem, kuri veikalu plauktos ir nesen un to iepakojums asociējas ar Latvijas preci, lai gan patieso izcelsmi zina vien 5% pircēju. Informācija daudzos gadījumos ir maldinoša un nedod pircējiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli, tādā veidā radot arī tiešus zaudējumus Latvijas uzņēmējiem un valsts budžetam. SKDS aptaujas rezultāti arī liecina, ka 60% aptaujāto uzskata, ka valstī būtu jāievieš īpašs marķējums, lai veikalu plauktos Latvijas produkti būtu vieglāk atpazīstami.

Lai mudinātu tirgotājus norādīt preču izcelsmes valsti, jo īpaši būtisks ir sabiedrības pieprasījums – gan interesējoties, gan pieņemot pārdomātus lēmumus – izvēloties preces ar skaidri zināmu ražotājvalsti, kā arī atbalstot vietējos pārtikas produktu ražotājus. Nozīmīgs ir tirgotāju godprātīgs atbalsts – informācija bieži vien meklējama sīkiem burtiņiem uz etiķetēm, un tādējādi šobrīd nav patērētājam draudzīga.

*Aptauja pēc Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) pasūtījuma veikta 2023. gada septembrī. Tajā aptaujāti 1005 respondenti.

Jānis Gaigals, LAPNA Valdes priekšsēdētājs