Ziemellatvija.lv
Viens no jautājumiem, kas satrauc jaunās mammas pirmajās dienas pēc dzemdībām ir “vai man pietiek piena?”. Bērns tiek bieži svērts un sieviešu krūtis pārbaudītas, lai pārliecinātos, ka piens ir “atnācis”, pirms jaunā ģimene ir gatava doties mājās. Tas tieši vai netieši rada bažas par to vai bērns ir paēdis un vai labi pieņemas svarā.
Lai arī topošās māmiņas rūpīgi gatavojas un izglītojas mazulīša ienākšanai ģimenē, kā arī pieejamās informācijas apjoms ir tik liels kā nekad, diemžēl bieži nākas saskarties ar neziņu, neizpratni un dezinformāciju par jautājumiem, kas saistīti ar zīdīšanu. Daudzi jaunie vecāki nav pietiekami informēti par nozīmīgiem faktiem, kas bieži ietekmē tik svarīgus ar bērna veselību un attīstību saistītus lēmumus nākotnē. Piemēram, pirmpiena funkcijas, nozīme un vērtība; mātes piena daudzuma un sastāva izmaiņas, kā arī bērna kuņģa izmērs pirmajās dienās pēc dzemdībām; mazuļa svara dinamika – vai, cik un kāpēc kristies svarā jaundzimušajam ir dabiska norma?
Jauno māmiņu bažas, pirmpiena funkcijas
Zīdīšanas konsultantu praksē viens no biežākiem cēloņiem vizītēm – “man ir maz piena, ko lai dara?”. Nereti sievietes satrauc bērniņa raudāšana, kā arī tas, ka krūtis uzreiz pēc dzemdībām vēl nešķiet tik pilnas, kas rada neziņu un nemieru par to, vai pieniņa ir pietiekami un jaundzimušais būs paēdis.
Tas, ko daudzas jaunās māmiņas un, ar nožēlu jāatzīst, arī daļa personāla dzemdību iestādēs nezina, ir fakts, ka laktoģenēzes 3.posms jeb baltais piens, kādu mēs to pazīstam un esam pieraduši redzēt, normā parādās 2.-3. dienā pēc dzemdībām, ja tās noritējušas dabiski, bez iejaukšanās un sarežģījumiem, un tā apjoms pieaug pakāpeniski. Sarežģījumu vai iejaukšanās gadījumā, piemēram, pēc ķeizargrieziena piens var parādīties vēlāk – arī ap 5. dienu. Līdz tam sievietes krūtīs tiek ražots tik ļoti vērtīgais pirmpiens jeb jaunpiens.
Pirmpiena funkcija nav primāri saistīta ar uzturu, bet gan ar imūnsistēmas darbību. Tas satur antivielas (sekretorais IgA), laktoferīnu (vērtīgu proteīnu ar aizsargfunkciju, ko šobrīd aktīvi pēta medicīnas zinātnē), leikocītus kā arī augšanas faktorus. Laktozes tajā ir samērā maz, salīdzinot ar pienu, kura pamatfunkcija kā reiz arī būs nodrošināt visu uztura un attīstības vajadzībām. Pirmpiens palīdz izvadīt pirmo kaku mekoniju un tam ir nozīmīga loma zarnu mikrobioma attīstībā. Tas satur apmēram 5 miljonus dzīvo šūnu uz 1 ml. Nobriedušajā jeb baltajā mātes pienā šis skaitlis desmitkārtīgi samazināsies.
Jāņem vērā arī tas, ka mazulis nepiedzimst izsalcis un viņa kuņģa izmērs ir ļoti neliels, tāpēc kārtīga ēšana sākas nedaudz vēlāk. Tieši šajā posmā jaunās māmiņas var saņemt komentārus par piena nepietiekamību un piebarojuma ar mākslīgu piena maisījumu nepieciešamību, kam nereti tomēr nav medicīniska pamatojuma.
Ieskatam vidējais mātes piena daudzums attiecībā pret zīdaiņa kuņģa izmēru pirmajās dzīves dienās:
- pirmajās 24 stundās pēc dzemdībām vidēji tiek saražoti 37 ml pirmpiena, kamēr zīdainīša kuņģa izmērs ir tikai 7 ml;
- trešajā jaundzimušā dienā 24 stundu periodā vidēji tiek saražoti 408 ml mātes piena un mazulīša kuņģa ietilpība pieaug līdz 27 ml uz barošanas reizi;
- piektajā mazulīša dzīves dienā kopējais diennaktī saražotais piena daudzums pieaug pat līdz 705 ml, bet mazuļa kuņģa izmērs palielinās līdz 57 ml uz barošanas reizi.
Protams, ir ļoti būtiski vērot mazuļa svara dinamiku, zīšanas efektivitāti, to, cik daudz bērns nokārtojas, kā arī mazuļa krūts satvērienu zīžot, lai pārliecinātos, vai viss noris normas robežās. Tomēr pirmajās dienās pēc dzemdībām māmiņas ir emocionāli jūtīgas un viegli ietekmējamas, tādēļ šajā posmā stresu un steigu būtu labi aizvietot ar pacietību un uzticēšanos dabiskajiem procesiem sievietes organismā, atbalstot normālo laktācijas procesu.
Laktoģenēzes posmi un zelta vērtais pirmpiens
Mātes piena attīstības posmi ir: pirmpiens, pārejas piens un nobriedušais jeb baltais piens. Pirmpiens, kas tiek dēvēts arī par zelta pienu, ir unikāls un īpaši pielāgots jaundzimušā vajadzībām. Tas ir dzeltenīgs, biezs sekrēts, kas parādās jau vairākus mēnešus pirms (tā sekrēcija sievietes organismā sākas jau apmēram ap 16 grūtniecības nedēļu) un vairākas dienas pēc dzemdībām. Tā daudzums ir neliels, taču tas ir tieši tas un tieši tik daudz, cik jaundzimušajam nepieciešams.
Pirmpienā esošais sekretorais imunoglobulīns A (IgA) ir galvenais imūnglobulīns jeb antiviela cilvēka pienā un nozīmīgākais faktors, kas nodrošina aizsardzību pret patogēno mikrofloru pirmajās dienās. Pirmajās 24 stundās sekretorā IgA līmenis ir 15-40 reizes lielāks nekā jebkurā citā laktācijas posmā, ko daba īpaši paredzējusi, lai aizsargātu mazo cilvēku, ienākot pilnīgi svešā vidē. Sākotnēji jaundzimušā zarnas ir caurlaidīgas. Sekretorais IgA pārklāj zarnas, noslēdzot potenciālo patogēnu iekļūšanas vietas. Tāpat pirmpienā ir ļoti koncentrēti augšanas faktori, kas veicina zarnu šūnu noslēgšanos.
Mātes piena oligosaharīdi ir strukturāli daudzveidīgi ogļhidrāti, kas darbojas vairākos veidos: 1) kā prebiotikas, kas kalpo par barību “labajām” baktērijām, lai palīdzētu veidot veselīgu mikrobiomu; 2) tie kalpo kā mānekļu receptori, kas neļauj patogēniem (vīrusiem, baktērijām, parazītiem) piestiprināties zīdaiņa gļotādas virsmām; 3) kopā ar “labajām” baktērijām, tie piedalās sialskābes ražošanā, kas ir būtiska barības viela smadzeņu attīstībai.
Piena olbaltumvielas sastāv no: 1) sūkalām – šķidras, vieglāk sagremojamas un 2) kazeīna – cietāks, grūtāk sagremojams. Tā kā pirmpienā ir liels daudzums sūkalu, kas ir tik viegli sagremojamas, tam ir vēdera izeju veicinoša iedarbība, palīdzot jaundzimušajam izvadīt mekoniju jeb pirmo kaku, kas savukārt izvada bilirubīnu.
Aptuveni pirmo 3 dienu laikā pēc dzemdībām pirmpiens pakāpeniski pārtop pārejas un pēc tam nobriedušajā pienā. Ja baltais piens tomēr neparādās 3-4 dienā pēc dzemdībām, tad pirmais, ko būtu vērts pārbaudīt – vai placenta ir līdz galam atdalījusies, jo pretējā gadījumā hormons progesterons turpina savu darbu – aizkavēt piena ražošanu. Progesterons ir tas, kas aiztur piena izdalīšanos, kamēr placenta ir piestiprināta dzemdei. Kad placenta atdalās, sievietes organismā sākas hormonu kaskāde, kas ļoti strauji “palaiž” daudzus mehānismus, tai skaitā baltā piena ražošanu.
Interesanti, ka kamēr vienās valstīs pirmpiens netiek līdz galam novērtēts, citās pastāv antenatālā jeb pirmsdzemdību piena savākšanas prakse, atslaucot pirmpienu un to uzglabājot dzemdību iestādē līdz dzemdībām, lai tas būtu pieejams, ja rodas tāda nepieciešamība.
Jaundzimušā svara zudums – normāls un dabisks process
Vēl viens aspekts, kas nepilnīgas izpratnes dēļ bieži satrauc jaunos vecākus, ir mazuļa svara zudums pirmajās dienās. Taču svara kritums līdz 7% no dzimšanas masas ir normāls fizioloģisks process, jo izdalās mekonijs, pirmā čura, kā arī, pielāgojoties jaunajai videi, sākās patstāvīgi vielmaiņas procesi, kas prasa papildus enerģijas patēriņu.
Sākot ar 3-4 dzīves dienu bērniņa svars sāk atjaunoties. Lielākoties dzimšanas svaru izdodas atgūt līdz 14. dzīves dienai. Matemātiski tas izskatās šādi: ja bērns piedzimis ar svaru 3,5 kg, viņš var zaudēt 10% jeb 350 g, ko divu nedēļu laikā būtu jāatgūst. Ja tā nenotiek, tad gan nepieciešama iejaukšanās profesionāļiem izskatot galvenokārt dzīšanas efektivitāti, bet neizslēdzot arī citus faktorus.
Jūlija Vanka, SIA Eko Mammas
Reklāma