Mājdzīvnieku sterilizācija aktualizējas pavasarī

Atbildīgs saimnieks rūpējas par dzīvnieku veselību un, neraugoties uz pakalpojuma izmaksām,  kaķus sterilizē. Kaķu aktīvākajā meklēšanās laikā – pavasara sezonā – cilvēki daudz vairāk interesējas par dzīvnieku sterilizāciju, norāda Smiltenes tehnikuma veterinārās mazo dzīvnieku klīnikas vadītāja Līga Mačule.

Klīnikā ik dienas diviem līdz četriem kaķiem tiek veikta sterilizācijas operācija. Tas ir vairāk par kādiem 30 procentiem nekā gada griezumā citos mēnešos. “Tas ir līdzīgi kā citus gadus. Vairāk par šo pakalpojumu mājdzīvnieku saimnieki sāk interesēties tieši februārī, martā  un aprīlī,” stāsta L. Mačule.

Tautā gan pieņemts sterilizāciju attiecināt uz sieviešu kārtas dzīvniekiem, bet kastrāciju – uz vīriešu. Patiesībā veterinārmedicīnā ar sterilizētu dzīvnieku saprot jebkura dzimuma četrkājaino pārstāvi, kurš vairs nav spējīgs radīt pēcnācējus.  

Mainās mājdzīvnieku uzmanība

Kaķu saimnieki zina, ka kaķenēm meklēšanās vairāk pamanāma pēc izmaiņām uzvedībā – pārmērīga mīlināšanās, tieksme pieglausties, skaļa un īpaša ņaudēšana, kaķenes meklēšanās laikā izdala īpašas smaržvielas, kas pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus.

Sterilizācija pasargā no dažādām infekcijas slimībām. Sterilizējot kaķenes, ir iespēja izvairīties ne tikai no nevēlamas meklēšanās pazīmju parādīšanās un līdz ar to arī nekontrolētas vairošanās un kaķu koloniju izveides, bet arī no dzemdes infekcijām, kā arī samazināt risku saslimt ar piena dziedzeru audzējiem. Piometras (strutu sakrāšanās dzemdē) ir ļoti sastopamas, un gandrīz vienmēr vienīgā ārstēšanas metode ir steidzama ķirurģiska operācija. Piena dziedzeru audzēji bez ārstēšanas ātri aug un rada metastāzes. Jāatzīst, ka tieši hormonālo pretmeklēšanās tablešu vai injekciju lietošana ir tā, kas izraisa audzēju veidošanos reproduktīvajos orgānos. Savukārt kastrēts vīriešu kārtas dzīvnieks ir mierīgāks, uzticamāks, vairāk laika pavada mājās.

Tiem, kas ved savus kaķus uz sterilizāciju, ir dažādi apsvērumi, kāpēc viņi to dara. Ja cilvēks zina, ka kaķēniem nebūs saimnieku, tad labāk problēmu risināt laikus. Turklāt pa­tversmes pavasarī ir pilnas ar maziem kaķēniem. “Kaķu skaita pieauguma ierobežošana ir tikai viens no iemesliem šādas operācijas veikšanai, vēl būtiskāka ir mīluļa veselība. Ir jāapzinās, ka sterilizācija neizslēdz citu problēmu rašanos, bet gan samazina iespēju saslimt ar reproduktīvo orgānu saslimšanām un traumām, ko gūst savstarpējās dzīvnieku cīņās, teritorijas un ietekmju dalīšanā. Ir atšķirība, vai kaķis ikdienā dzīvo viens vai tomēr viņam ir saskarsme ar citiem sugas brāļiem. Otrajā variantā pastāv daudz vairāk risku dzīvnieka veselībai,” uzsver veterinārārste, pie kuras vēršas saimnieki ar saviem mīluļiem ne tikai no pilsētas, bet arī no apkārtējiem pagastiem, tostarp Virešu, Grundzāles, Smiltenes un citiem. “Operācija tomēr ir ķirurģiska manipulācija, tāpēc to visdrošāk ir veikt specializētā veterinārajā klīnikā. Un dzīvnieku saimnieki to labi zina,” papildina L. Mačule.

Taujāta par daudzreiz dzirdētu pieņēmumu, ka kaķenei veselības labad noteikti vajag piedzīvot pirmos kaķēnus, vetārste atbild, ka nesliecas ne uz vienu, ne otru pusi un neņemas spriest, cik pamatots ir šāds uzskats. “Nav tādu pētījumu, kur būtu viennozīmīgi teikts, ka tā ir jādara un tad kaķenei turpmāk nebūs nekādu problēmu. Jāsaprot, ka mūsdienu pasaule un apkārtējā vide ir tik mainīga, turklāt katrs gadījums ir individuāls, tāpēc es neņemos apgalvot, ka tas noteikti būtu jādara. Tas vairāk būtu jāvērtē no katra saimnieka  dzīves uztveres un iespējām,” viņa saka.

Riski ir minimāli

Dzīvniekus sterilizēt var visa gada garumā, taču mazāk vēlama tā ir meklēšanās laikā. Kā min veterinārārste, runči nomierinās nedēļas divu laikā pēc kastrēšanas, bet kaķenēm problēma tiek atrisināta uzreiz (pēc operācijas tās nemeklēsies un nevarēs apaugļoties).

Veterinārmedicīnā diagnostika nereti ir dārgāka nekā profilaktiskie pasākumi. Daudzi saimnieki baidās vest dzīvnieku, jo satraucas par narkozes panesamību savam četrkājainajam draugam. L. Mačule mierina un uzsver, ka bažām nav pamata. Iespējamo blakņu procents ir salīdzinoši zems. “Veterinārmedicīna, gluži tāpat kā medicīna, nepārtraukti attīstās. Arī narkozes vairs nav tādas, kādas tās bija pirms gadiem piecpadsmit, viennozīmīgi ir drošākas un atbilstošākas lietošanā. Ja tā var teikt, tiek speciāli pielāgotas, balstoties uz dzīvnieku svara un vecuma rādītājiem un tamlīdzīgi. Turklāt tas nozīmē, ka arī atlabšanas process ir krietni vien vieglāks. Veselam dzīvniekam riski ir minimāli, tāpēc pirms narkozes lielākoties nav nepieciešams veikt kādus citus izmeklējumus vai analīzes, piemēram, asins ainas vai dzīvnieka sirdsdarbības izmeklējumus. To iesaka darīt gadījumos, kad dzīvniekam ir kādi riska faktori vai ja saimnieks ir novērojis kādas izmaiņas, piemēram, samazināta slodzes izturība,” norāda veterinārajā klīnikā.

Pēc sterilizācijas kaķis kļūst mazkustīgāks un var iedzīvoties liekā svara problēmās. Lai pasargātu dzīvnieku no aptaukošanās, saimniekiem pēc sterilizācijas procedūras jāpiedomā par dzīvnieka ēdināšanas paradumiem. Varbūt tikai mājās dzīvojošiem kaķiem apsvērt iespējas barību likt nevis bļodiņā, bet barības bumbās vai speciālās barības puzlēs. Pēc sterilizācijas iesakām dot ēdienu, kas nav trekns. “Tā var būt un tā var arī nebūt, ka dzīvnieki pieņemas svarā. To viennozīmīgi nevar pateikt, jo ir virkne blakus faktoru, kas jāņem vērā. Risks pastāv, taču lielākā daļa dzīvnieku nekādas izmaiņas nepiedzīvo. Tas skaidrojams ar dzīvnieka ģenētiku, kā arī ar ikdienas paradumiem un aktivitātēm. Ir liela atšķirība, vai kaķis visu dienu pavada telpā vai var izskrieties ārā un tamlīdzīgi,” papildina L. Mačule.

Pēc labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja ir sterilizēts. Veterinārārste teic, ka būtu vēlama kaklasiksniņa, ja dzīvnieks tiek laists ārā, jo tad labi var atpazīt, ka kaķis nav bezsaimnieka. Tāpēc sterilizētiem dzīvniekiem būtu vēlama šāda atpazīšanas zīme, jo uz ielas jau neviens nevar pateikt – kaķis ir sterilizēts vai nav. Piemēram, pilsētās netrūkst arī klaiņojošu dzīvnieku, un vienīgais veids, kā to ierobežot, ir dzīvnieku sterilizācija.

Ja cilvēkam, kurš vēl nav ticis pie četrkājainā drauga, ir vēlme turēt kaķi, ir vērts iegriezties patversmē, jo tur visi dzīvnieki pirms nonākšanas pie jaunā saimnieka tiek sterilizēti un saimniekam vairs nav par to jābēdā. Turklāt dzīvnieku patversmē nereti nonāk arī šķirnes kaķi un miermīlīgi istabas mīluļi.