Lietu otrreizēja aprite Latvijā uzņem apgriezienus

Eiropas Parlaments vēlas panākt to, ka Eiropas Savienība (ES) līdz 2050. gadam izveido aprites ekonomiku, lai tādējādi samazinātu atkritumu daudzumu un padarītu produktus ilgtspējīgākus.

Latvija kā ES dalībvalsts no šī procesa nav izolēta. Arī Latvijas sabiedrība sadzīvē un ražošanā pakāpeniski izjutīs, kā tiek īstenoti pasākumi no Eiropas Komisijas 2022. gada martā ierosinātā kopuma, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku.

Latvijas iedzīvotāju interese tikai aug

Priekšlikumi ietver ilgtspējīgu ražojumu veicināšanu, patērētāju pilnvarošanu pārejai uz zaļo ekonomiku, būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu un ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu stratēģiju.

Latvijas uzņēmumiem jāgatavojas vēl stingrākām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot elektronisko un pārtikas atkritumu samazināšanai, un katra jauna prasību kārta varētu palielināt galaproduktu cenas, kas var ietekmēt to pieejamību, intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Reinis Poz­ņaks, kurš darbojas arī EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Taču viņš uzsver, ka tas ir svarīgu mērķu dēļ, – aprites ekonomikas regulas sniedz būtisku ieguvumu iedzīvotājiem, veicinot ilgtspējīgu produktu izmantošanu, samazinot atkritumu apjomu un uzlabojot resursu efektivitāti.

Eiropas Parlaments vēlas, lai eiropieši pārietu uz aprites ekonomiku, tādējādi efektīvāk izmantojot izejvielas un mazinot atkritumu kalnus, – Eiropas Savienībā ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, tos rada galvenokārt mājsaimniecības. Un, ja cilvēce turpinās izmantot resursus tāpat kā tagad, tad līdz 2050. gadam mums būs vajadzīgi triju zemesložu resursi.

Latvijā piešķirt lietām otru dzīvi aicina organizācija “Zero Waste Latvija” (ZWL), – ZW ir bezatkritumu kustība, kas aicina sabiedrību atkritumus ieraudzīt kā izmantojamus resursus. Organizācija secina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par dažādiem aprites risinājumiem aug, otrreizējā aprite uzņem apgriezienus un potenciāls attīstībai ir milzīgs.

Palīgā nāk digitālā lietu aprites platforma

“Zero Waste Latvija” lietu aprites platforma lietovelreiz.lv nostrādājusi savu pirmo gadu, un gada laikā lietovelreiz.lv ir apkopotas vairāk nekā 1300 vietas, kur iedzīvotāji dažādos Latvijas reģionos var atrast vietas un pakalpojumus, kas aizstāj jaunu lietu iegādi un veicina aprites ekonomiku. Digitālajā kartē redzams, ka pagaidām lielākā šo vietu koncentrācija ir Rīgā un Pierīgā.

“Arī Smiltenē un Valkā ir dažādu arodu meistari, bet jāatzīst, ka līdz visiem vēl neesam varējuši aizklauvēties un informēt, ka viņi ar mūsu starpniecību var pareklamēt savu uzņēmējdarbību. Meistari, kuri remontē, piemēram, apavus, apģērbus un sadzīves tehniku, var arī paši ar mums sazināties un pieteikties lietovelreiz.lv kartē. Šī karte mūsdienās ir digitāla vizītkarte, digitāls katalogs,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” skaidro Evija Ozola-Ozoliņa, “Lieto vēlreiz” projekta vadītāja.

Digitālās platformas www.lietovelreiz.lv mērķis ir mudināt sabiedrību iesaistīties aprites ekonomikā, sniedzot gan izglītojošu, gan arī praktisku informāciju par alternatīvām jaunu preču iegādei. Platformas izveidotāji uzsver, ka Latvijā sadzīves atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai tā nenotiktu arī turpmāk, viens no risinājumiem ir otrās dzīves došana lietām, neļaujot tām nonākt atkritumu plūsmā.

Platformā “Lieto vēlreiz” var atrast gan dažāda veida ekipējumu, piemēram, hobijiem, sportam, gan arī koprades darbnīcas, inovāciju laboratorijas, gan dažādu lietu apmaiņas punktus un pat praktiskas nodarbības. Gan Rīgā, gan reģionos iedzīvotāji var aizņemties, apmainīties, paņemt bez maksas vai atrast, kur saremontēt dažādas ikdienas lietas, kā arī iemācīties jaunas prasmes vai pat radīt sev nepieciešamo.

“Aptauja, kas pēc ZWL pasūtījuma tika veikta 2023. gada nogalē, norādīja uz ievērojamo tirgus potenciālu un iespēju uzņēmumiem un organizācijām attīstīt nomas un aprites ekonomikas pakalpojumus Latvijā. Šādu tendenci pirmajā platformas darbības gadā arī esam novērojuši: rodas arvien jaunas idejas, jauni piedāvājumi, un arī vairāk piekritēju jau vecām, labām un pārbaudītām lietām, piemēram, lietu atdošanai vai maiņai,” secina Evija Ozola-Ozoliņa.

Piemēram, milzīga interese pirmajā gadā bijusi par būvmateriālu un remonta lietu apmaiņu. Visvairāk iedzīvotāji apmainās ar materiāliem iekšējai apdarei un siltumizolācijai.

Tā ir latvieša praktiskā daba

Īstenojot projektu “Lieto vēlreiz”, novērots, ka uzrāvienu piedzīvo arī koprades telpu koncepts. Kopprades telpas jeb darbnīcas ir ļoti dažādas, bet tās visas vieno koprade, instrumenti un telpa, kur ir iespēja iztestēt un piekļūt dažādām iekārtām un instrumentiem, kā arī nodot vai iegūt zināšanas vai nu bez maksas, vai par simbolisku maksu. Koprades telpās var atrast ne tikai iekārtas, bet arī mentorus un domubiedrus jaunu prasmju iegūšanai un ideju realizēšanai.

Pavasarī liela iedzīvotāju interese bija vērojama par dārza lietu maiņu. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju mīlestību pret dārzu un dažādiem āra hobijiem, šī un arī citu lietu maiņa noteikti kļūs arvien populārāka, cer Evija Ozola-Ozoliņa.

“Lietu aprite vai aprites ekonomika skan smalki, bet būtībā ir “latvieša praktiskā” daba. Mēs esam ļaudis, kuri māk izmantot resursus un izdomāt praktiskus risinājumus, un, protams, vēlamies arī celt savu rocību, ietaupot. Jaunais elements ir atbrīvošanās no krāšanas un lietu kaudzēm mājās. Kam to vajag, ja tik daudzas lietas var ērti aizņemties vai dabūt bez maksas?” uzsver projekta “Lieto vēlreiz” vadītāja.

“Nākamais solis, kas būtu nepieciešams aprites ekonomikas veicināšanā, ir dažādi motivējoši valsts politikas rīki, kas, piemēram, padarītu lietu atkārtotu lietošanu un labošanu finansiāli izdevīgu un vēl labu, lietojamu lietu brutālu izmešanu – dārgu. Iedzīvotāji labprāt darītu vairāk, bet tam ir nepieciešama motivācija,” uzskata Anna Doškina, biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja.

Kas ir aprites ekonomika?

Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls.

Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, tā materiālus pēc iespējas cenšas atgriezt ekonomikā. Tos var lietderīgi izmantot atkal un atkal, tādējādi radot papildu vērtību.

Avots: Eiropas Parlaments

“Ziemeļlatvija” vaicā

Kādi ir jaunākie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) rīcības plāni aprites ekonomikas ieviešanā Eiropas Savienības dalībvalstīs?

Vai šobrīd EP notiek sarunas šo plānu pārskatīt, domājot par ES tirgu un ņemot vērā Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un viņa izvirzītos mērķus ASV politikā un ekonomikā?

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte:

– Uz videi draudzīgu saimniekošanu un aprites ekonomikas principu ievērošanu jāturpina virzīties, vienlaikus jāņem vērā arī realitāte, ekonomiskā situācija un tas, ka tepat blakus mūsu robežām norisinās brutāls karš. Lai gan ir iespējams, ka Klimata likumā nosprausto mērķu sasniegšana varētu būt tuvāko gadu laikā jāpārskata vai pat jāatliek uz kādu laiku, ņemot vērā globālos notikumus, tomēr ir vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, videi draudzīgās saimniekošanas ekonomikas tempi pieaug, vides un gaisa kvalitāte uzlabojas, jo saimniekojam tīrāk.

Uzskatu, ka jāpalielina finansējums pētniecībai un inovācijām, kas veicinātu efektīvāku un videi draudzīgāku saimniekošanu, inovatīvu risinājumu attīstībā aprites ekonomikā. Latvijā un mūsu uzņēmumiem tam ir potenciāls, tādējādi arī tiks veikts ieguldījums mūsu pašu cilvēkos, Latvijas uzņēmumu attīstībā.
Eiropas Parlamentā šobrīd prioritāte ir Eiropas drošība, ārējo robežu aizsardzība, atbalsts Ukrainai, militārās rūpniecības veicināšana uz vietas – Eiropā. Protams, arī ekonomikas attīstība videi draudzīgākā veidā. Tai jābūt balstītai uz esošo resursu atkārtotu izmantošanu, nevis uz jaunu un milzīgu resursu iesaisti. Pie tā arī strādāju Eiropas Parlamentā – ir izdevies panākt izmaiņas likumos, kuru mērķis ir pārtikas, tekstila un iepakojumu atkritumu samazināšana, kā arī sadzīves iekārtu remontēšana, kas stājās spēkā jau šovasar. Šie ir zaļā kursa mērķi, kas iet roku rokā ar ekonomikas attīstību. Eiropas Parlamentā strādāju Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā, kura ir viena no vadošajām EP komitejām aprites ekonomikas ieviešanā. Turpināsim darbu pie tādiem jautājumiem, kā produktu drošība un ES iekšēja tirgus noteikumu saskaņošana un vienkāršošana, savukārt Rūpniecības un enerģētikas komitejā – pie atbalsta pētniecībai un inovācijām, jo tieši tās ir aprites ekonomikas izaugsmes pamatā. Jau tagad redzu, ka notiek jaudīgas inovācijas, lai ražotu atkārtoti pārstrādājamus produktus, aizstājot fosilās izejvielas ar, piemēram, koksnes pārstrādes atlikumiem.

Ikviens no mums varam ikdienā veikt pārdomātākas un videi draudzīgākas izvēles. Latvijā netrūkst cilvēku, kuri ar savu darbu un dzīvesveidu ir lieliski piemēroti, lai uz to motivētu arī pārējos.
ES līmenī šobrīd nav plāna pārskatīt aprites ekonomikas plānus. Attiecībā uz ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, zināms, ka Tramps nav paredzams partneris, taču viņa politika var nest gan zināmu labumu, gan atsevišķos jautājumos attiecības varētu kļūt sarežģītākas. Saistībā ar aprites ekonomikas ieviešanu jāatzīst, ka Trampa Republikāņu partija ir stingri pret ASV atbalstīto globālo priekšlikumu ierobežot plastmasas ražošanu saistībā ar notiekošajām sarunām par globālo plastmasas līgumu. Trampa nākšana pie varas varētu sagraut ES cerības uz amerikāņu atbalstu pēdējā sarunu kārtā, kas bija plānota vēl šogad.

Reinis Pozņaks, Eiropas Parlamenta deputāts:

– Eiropas Parlaments ciešā sadarbībā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju (IMCO), kurā piedalos, šobrīd izstrādā jaunu rezolūciju “Tiesiskais regulējums digitālajai un ilgtspējīgai pārejai.” Šī iniciatīva varētu kalpot par pamatu trešajam Aprites ekonomikas rīcības plānam. Rezolūcija, visticamāk, aptvers vairākus 2020. gada otrā aprites ekonomikas plāna (CEAP 2) galvenos aspektus. Tostarp tā ir plastmasa, ilgtspējīgi produkti (piemēram, ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulējums, pieņemts 2024. gada jūnijā, un Direktīva par tiesībām uz remontu, pieņemta 2024. gada jūlijā), tekstils (ES stratēģija ilgtspējīgam un aprites tekstilam), e-atkritumu samazināšana, iepakojums, baterijas un transportlīdzekļi, būvniecības sektors. Latvijas kontekstā īpaša nozīme ir iniciatīvām, kas veicina ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu un izturīgu, pārstrādājamu produktu ražošanu.
Aprites ekonomikas regulas sniedz būtisku ieguvumu iedzīvotājiem, veicinot ilgtspējīgu produktu izmantošanu, samazinot atkritumu apjomu un uzlabojot resursu efektivitāti. Šīs regulas palīdz aizsargāt vidi un veicina ilgtspējīgu patēriņu, kas ilgtermiņā samazina izmaksas un piesārņojumu, kā arī pagarina produktu kalpošanas ilgumu. Taču šie pasākumi var arī palielināt produktu izmaksas, tādējādi ietekmējot to pieejamību. Mazajiem uzņēmumiem varētu būt izaicinājumi pielāgoties jaunajiem standartiem, kas savukārt varētu ierobežot patērētāju izvēli. Lai nodrošinātu, ka regulas sniedz labumu visiem iedzīvotājiem, ir svarīgi līdzsvarot vides mērķus ar ekonomiskajiem apsvērumiem, rūpējoties, lai netiktu radīts pārmērīgs finansiāls slogs.
Pašreizējās ES regulas uzliek stingrākas prasības produktu dizainam un iepakojumam, uzsverot izturību un pārstrādājamību. Latvijas uzņēmumiem jāgatavojas vēl stingrākām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot elektronisko un pārtikas atkritumu samazināšanai. Aprites ekonomikas regulējuma mērķis ir virzīties ar līdzsvarotu attīstību, maksimāli palielinot ieguvumus iedzīvotājiem un samazinot izmaksas gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Katra jauna prasību kārta varētu palielināt galaproduktu cenas, kas var ietekmēt to pieejamību.
Ņemot vērā Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un to, ka, visticamāk, ASV ekonomiskā izolācija kļūs lielāka, Eiropas Savienībai ir arvien svarīgāk stiprināt savus iekšējā tirgus mehānismus. Eiropas Parlaments aktīvi apspriež aprites ekonomikas mērķu paplašināšanu, lai mazinātu atkarību no ASV resursiem, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu un bateriju ražošanai nepieciešamajiem materiāliem. Šī prioritāte ir svarīga, jo ASV iespējamā izolācija varētu izjaukt globālās piegādes ķēdes. ES būs nepieciešams būtiski stiprināt sadarbību ar citām valstīm un veicināt inovācijas aprites ekonomikā. Parlaments uzsver alternatīvu piegādes ķēžu un reģionālās sadarbības nozīmīgumu, lai uzturētu stabilitāti un drošību ES tirgū. Personīgi ceru, ka pasaule turpinās virzīties uz atvērtu tirgu un brīvu globālo tirdzniecību, kas sniedz ieguvumus visiem. Savstarpēji saistīta globālā ekonomika veicina izaugsmi, inovācijas un kopīgo izaicinājumu risināšanu, tostarp globālās sasilšanas apkarošanu.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.