Vakardiena iezīmējās ar drūmu lappusi vēsturē – visu pasauli pāršalca ziņa, ka Krievijas armija iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas. Proti, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus.
Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem, vēsta plašsaziņas līdzekļi.
Arī daudziem mūspuses iedzīvotājiem ir radinieki Ukrainā, tādēļ viņi neslēpj pārdzīvojumu un satraucas par tur notiekošo. Sarunās ar “Ziemeļlatviju” vairāki Valkas novada iedzīvotāji, kuriem piederīgie dzīvo Ukrainā, atklāja, ka šajās dienās viņiem telefoni “kūp”, viens par otru apvaicājas, arī mūsējie, kuriem saknes Ukrainā, savā starpā sazinās un dalās ar informāciju. Daži no viņiem nevēlējās publiski atklāt viedokli, bet uzsvēra, ka Ukrainas tautai tā ir liela nelaime, ka to grūti saprast tiem, kas ar tādu situāciju nav saskārušies un neko tādu nav piedzīvojuši.
Par karadarbības sākšanos Mihails Spastjuks no Valkas uzzināja ceturtdienas rītā. “Traki, ko tur daudz teikt. Pa dienu esmu darbā, kad būšu mājās, zvanīšu savējiem un apjautāšos, kas tur notiek. Visi esam satraukti, jo tas ir šausmīgi, ka mūsdienās notiek karš,” stāsta Mihails, kuram Ukrainā – Kijevā un Karpatos – dzīvo brālis, kā arī brālēni, māsīcas un citi radinieki.
Viņš uzsver, ka to, kas notiek tagad, nemaz nevar salīdzināt ar situāciju, kas tur risinājās pirms vairākiem gadiem. “Tas, kas notiek tagad, nav prātam aptverami. Kā nu nepārdzīvosi. Katrs vēlamies, lai miers valda pasaulē. Uz Ukrainu pie savējiem braucam katru gadu ciemos. Dievs dod to visu tautai pārdzīvot,” viņš izteicās.
Arī Reiņiku ģimenei Ukrainā ir radinieki, un viņi pauž līdzīgu satraukumu. “Ukrainā dzīvo mamma, tētis, brāļi, māsas un citi radinieki. Ar viņiem sazināmies regulāri, galvenokārt izmantojot “WhatsApp”. Viņi dzīvo Aizkarpatu apgabalā, kas ir vairāk nekā 200 kilometru no Ļvovas. Kurās pilsētās pašlaik noris karadarbība, mēs īsti nezinām,” atzīst Anna Reiņika un uzsver, ka radinieki dzīvo lielā neziņā un bažās par notiekošo, jo kuru katru brīdi situācija var mainīties un šķietami drošs reģions var kļūt par apdraudētu, jo tas jau skar visu valsti un visu ukraiņu sabiedrību kopumā.
Jāteic, ka mums izdevās sazināties arī ar cilvēkiem Ukrainā, kuri apgalvoja, ka viņu pilsētā situācija ir mierīga, un mierināja sevi ar domu, ka viņiem nekādas lielās briesmas nedraud. Vai tiešām tā viņi arī domā, grūti spriest, jo iepriekšējā laikrakstā mums bija saruna ar pētniecisko žurnālisti, kura apliecināja – informatīvajā telpā valda haoss un cilvēki Ukrainā nesaprot, kam ticēt, kam ne.
Esam saņēmuši ziņu no Ukrainas atbalsta grupas. Tur teikts: “Putina rīcībai nav attaisnojuma, kopš šī rīta Ukrainā katru mirkli mirst nevainīgi iedzīvotāji un valsts patrioti, kas aizstāv savu zemi no okupantu spēkiem. Mums, latviešiem, ir jābūt vienotiem ar ukraiņiem un jāizrāda solidaritāte. Mēs, “Ukrainas atbalsta grupa”, aicinām visus uz nepārtrauktu protesta akciju iepretim Krievijas vēstniecībai vai izrādot solidaritāti sociālajos tīklos, ja jūs nedzīvojat Rīgā. Nav konkrēta laika – viss atkarīgs no mūsu pašu iespējām un varēšanas. Putins grib atjaunot Krieviju vecajās PSRS robežās, tas, visticamāk, ir tikai sākums, bet mums ir jāpanāk, lai tās ir Putina režīma beigas! Mums vienreiz jābeidz dzīvot bailēs, lolojot tukšas cerības attiecībā uz Putina režīma “godaprāta”. Tāpēc atbalstām ukraiņus un paši sevi! Uz tikšanos protestā.”
Savu nostāju pauž amatpersonas, valsts un pašvaldību iestādes, sabiedriskās organizācijas ar paziņojumiem un aicinājumiem. Latvijas dievnamos notiek dievkalpojumi – aizlūgumi par mieru Eiropā, Ukrainā, par karadarbībā kritušajiem. Vakar tāds notika arī Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Mūsu tautiešu vidū netrūkst tādu, kuri ir gatavi līdzdarboties radušās krīzes situācijā un palīdzēt kaut kādā veidā ar savu devumu, piemēram, finansiāli ziedojumu veidā. “Ukrainai ir nepieciešams atbalsts! Mēs nedrīkstam un negribam bezspēcīgi noskatīties uz nežēlīgu un bezjēdzīgu uzbrukumu Ukrainai. Katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tētiem, kuriem uzbrūk Krievijas armija. Šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu. Mēs vēl nezinām, kāda palīdzība būs visnepieciešamākā, bet kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus lietosim tur, kur tas būs visvairāk vajadzīgs,” teikts portālā Ziedot.lv, kur jau izveidots ziedojumu konts, lai atbalstītu tos, kam tas nepieciešams.
Aprakstā ir teikts, ka visa saziedotā nauda 100% apmērā nonāks paredzētajam mērķim – palīdzībai, ko kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām lietos tur, kur tas būs visvairāk vajadzīgs.
Reklāma