LEADER pieejas palīdz ieviest pozitīvas pārmaiņas lauku teritorijās

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir tikai viena no politikas jomām, kas skar lauku apvidus un cenšas atbalstīt to attīstību papildu kohēzijas, izglītības, sociālajai un citai politikai ES līmenī. Tomēr tieši KLP ir vistiešāk saistīta ar lauku apvidiem.

KLP galvenais mērķis joprojām saglabājas pārtikas ražošana, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un dabas resursu apsaimniekošanu, sniedzot ieguldījumu Zaļā kursa mērķu izpildē, kā arī atbalstot lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību, uzņēmējdarbību, inovāciju izstrādi un ieviešanu, kā tas ir paredzēts apstiprinātajā Latvijas KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP).

Atbalsts lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai KLP SP ietvaros tiek sniegts, ieviešot LEADER pieeju. Šīm aktivitātēm tiek atvēlēti 58,5 miljoni eiro, kas ir 7 % no kopējā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma.

LEADER franču valodā nozīmē – saistītas darbības lauku ekonomikas attīstībai. Šīs pieejas īstenošanai arī Latvijā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros tiek plānoti finanšu resursi, kas ļauj realizēt lielākus un mazākus projektus lauku un pilsētu (kas iekļaujas šajā pieejā) teritorijās, kas nepieciešami iedzīvotāju aktivitāšu dažādošanai, pakalpojumu attīstībai, vides sakārtošanai un uzņēmējdarbības organizēšanai.

Latvijas teritorijā patlaban ir 33 vietējās rīcības grupas (vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un aktīvu lauku iedzīvotāju partnerība, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par teritorijas attīstības jautājumiem vietējā līmenī). LEADER instruments ES uzsākts 1991. gadā kā eksperimentāla iniciatīva, lai uzlabotu lauku attīstības potenciālu.

Apgūts finansējums vairāk nekā divu miljonu apmērā

LEADER projektiem piesakās iedzīvotāji, kuriem rūp teritorijas attīstība.

“LEADER ir viens no būtiskākajiem instrumentiem dzīves kvalitātes uzlabošanai sabiedriskajā jomā un atbalsta instruments mazajiem ne-lauksaimniecības uzņēmumiem. Vienlaikus jāievēro, ka ne tikai LEADER, bet arī citu ES fondu sniegtās atbalsta iespējas pieprasa patiesu, aktīvu un ilgspēlējošu vietējo kopienu iesaisti, kas mūsu mainīgajos dzīves apstākļos un atšķirīgajos dzīves līmeņos ne vienmēr ir panākama,” stāsta biedrības “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” administratīvā vadītāja Linda Krūmiņa.

Biedrības “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” biedri ir Valkas, Valmieras un Smiltenes novadu pašvaldības, kā arī nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un iedzīvotāji no 16 šo pašvaldību administratīvajām teritorijām, tostarp Grundzāles, Gaujienas, Virešu, Zvārtavas, Valkas, Ērģemes un Vijciema pagastiem un Valkas pilsētas.

Biedrības galvenais mērķis ir teritorijas ilgtspējīga attīstība, iedzīvotāju dzīves un vides kvalitātes uzlabošana. Šai risināmajai problēmai nav administratīvu robežu, tāpēc kopīga darbība pašvaldību līmenī ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums.

Iepriekšējā projektu īstenošanas periodā, laikā no 2016. līdz 2023. gadam, ir notikušas deviņas projektu konkursa kārtas, partnerības teritorijā ir īstenoti 150 dažādi projekti, apgūts publiskais finansējums vairāk nekā divi miljoni eiro.

Šo gadu griezumā var redzēt, ka visvairāk projektu īstenots Valkas un Strenču pilsētās. Aktīvākie pagasti pēc īstenoto projektu skaita – Valkas, Ērģemes, Kauguru, Vijciema un Grundzāles. Visvairāk piesaistīts ES finansējums Strenčos, Ērģemes pagastā, Kauguru pagastā, Valkā, Grundzāles pagastā, Vijciema pagastā un Valkas pagastā.

Aktīvākie uzņēmēji (ar īstenotiem trīs projektiem) LEADER programmā: SIA “Bergervilla” (Vijciema pag.), SIA “STALMEX” (Valkas pag.), SIA “LIGUMSS WOODNEX” (Ērģemes pag.), Ilze Leicāne (Ērģemes pag.). Aktīvākās biedrības (divi projekti): Valkas ģimnāzijas vecāku biedrība, biedrība “Atbalsts Valkai”, biedrība “Grundzāle 2010”.

“Ne velti viens no LEADER pie­ejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kas nozīmē, ka iniciatori šīm aktivitātēm ir vietējie iedzīvotāji, kuriem rūp teritorijas attīstība, infrastruktūras uzlabošana vai kādas inovatīvas uzņēmējdarbības idejas īstenošana. Pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, lauksaimnieki – visi aktīvie cilvēki kopā īsteno pārmaiņas. Grūti kādu izcelt, ir bijis daudz praktisku projektu, piemēram, malkas skaldīšanas iekārtu iegāde, pašvaldības sakārto publiskās infrastruktūras objektus, iegādājas aprīkojumu sabiedriskajām aktivitātēm un tā tālāk,” stāsta administratīvās vadītājas asistente Dagnija Ūdre. Viņa min vairākus interesantāko projektu piemērus, starp tiem arī Gaujas namiņus Strenčos (SIA “Rūdolfa dzirnavas”) un Smiltenes novadā īstenoto projektu “Strūves ģeodēziskā loka punkta Palzmar atjaunošana”, par kuru vairākkārt esam rakstījuši arī laikrakstā “Ziemeļlatvija”.

Jaunajā periodā turpinās projektu vērtēšana

Jaunajā projektu īstenošanas periodā jau norisinājušās divas LEADER projektu konkursa kārtas (uzņēmējdarbības projektiem un sabiedriskā labuma projektiem), šobrīd norisinās trešā kārta – uzņēmējdarbības projektiem, kas noslēdzas šajā nedēļā 19. decembrī. “Lauku atbalsta dienests vēl turpina iesniegto projektu vērtēšanu. Pirmajās divās projektu konkursa kārtās ir bijusi salīdzinoši zema uzņēmēju aktivitāte. Otrajā kārtā uz sabiedriskā labuma projektu pieteikumiem īpaši aktīva bija Valkas novada pašvaldība,” laikrakstam skaidro biedrībā.

L. Krūmiņa atzīmē, ka šajā periodā biedrības stratēģijā iestrādātas jaunas rīcības, kā arī pieejami jauni projektu īstenošanas risinājumi, piemēram, “Lauku biļete” uzņēmējdarbības uzsākšanai lauku teritorijā, atbalsts viedo ciemu iniciatīvām un jauniešu iniciatīvām, tāpēc atliek sekot līdzi LEADER pasākumiem un nepalaist garām iespēju īstenot kādu savu ieceri, jo vairumā gadījumu finansējums tiek izmantots atspērienam, radot iedvesmojošu, vietējai teritorijai nozīmīgu un ilgtspējīgu rezultātu.

Konferencē atskatās uz paveikto

Par LEADER devumu Latvijas reģioniem varēja uzzināt arī iedvesmas konferencē “20 gadi Latvijā: LEADER devums Latvijas attīstībai”, kurai 20. novembrī ikvienam bija iespēja sekot līdzi arī tiešsaistē. Konferencē izskanēja, ka LEADER pieeja ir unikāla ar to, ka tā dod iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt savas teritorijas attīstības virzienus, piedaloties vajadzību izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā. Šī pieeja balstās uz vietējo rīcības grupu (VRG) aktīvu darbu un iedzīvotāju iesaisti, kas ir būtisks priekšnosacījums dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu lauku teritoriju attīstībai.

Konferencē tika atzīmēts, ka VRG administratīvo vadītāju un komandu kapacitāte ir nozīmīgs faktors LEADER iniciatīvas veiksmei. Šie cilvēki ir savas vietas patrioti, kas ar degsmi strādā, lai dotu ieguldījumu savas teritorijas attīstībai.

Prezentācijā tika izcelti galvenie LEADER ieguvumi, tie ir: iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunus produktus un pakalpojumus; pakalpojumu pieejamības uzlabošana pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai; kultūras un dabas mantojuma saglabāšana, sekmējot ilgtspējīgu attīstību; veido piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju un vairo iespējas lauku teritorijā (īpaši jauniešiem); zināšanu un pieredzes apmaiņas iespējas, kas iedvesmo un paplašina redzesloku.

Turklāt laikā no 2014. līdz 2022. gadam organizētie pasākumi aktivizēja vairāk nekā 24 000 dalībnieku, tai skaitā NVO, uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, apliecinot to nozīmīgumu ne vien vietējā, bet arī nacionālā līmenī.

Viedoklis

Vilis Krištopans, Eiropas Parlamenta deputāts, lauksaimniecības komiteja:

– Eiropas Savienība nodrošina finansējumu virknei projektu un pro­grammu. Par atbalsta iespējām lauku teritorijām, protams, tiek runāts gadu no gada. Kā lauksaimniekiem, tā pārējo nozaru pārstāvjiem viennozīmīgi iesaku izmantot iespējas un pieteikties šādiem projektiem. Ja kaut kur kaut kas no atvēlētā finansiālā seguma paliek pāri, tad tas ir ļoti slikti un nozīmē, ka kāds kaut ko nevēlas darīt vai izvirzītās prasības nav pa spēkam.

Pats svarīgākais, ka ir iespējas. Lauku uzņēmējiem noteikti drošāk jādodas uz priekšu, jāraksta projektu pieteikumi un galu galā jāsadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kur viss Eiropas finansējums arī tiek dalīts, un LEADER pasākumi ir tikai viena no iespējām, kā apgūt šo finansējumu. LEADER ir nodrošināts nepārtraukts ES atbalsts, tā ir kļuvusi par svarīgu lauku attīstības politikas elementu, kas tiek augstu vērtēts visā Eiropā.

Arī nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas organizācijas var saņemt Eiropas Savienības finansējumu, ja to darbības jomas skar noteiktus Eiropas Savienības rīcībpolitikas virzienus, un, kā mēs praksē redzam, šādas iespējas tiek izmantotas gan Latvijā, gan visā Eiropā.

Ir skaidrs, ka lauku uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozarē priekšā gaidāms daudz izmaiņu, arī jau nākamajā gadā. Komitejā diskutēsim arī par klimata pārmaiņām Eiropā, kas joprojām ir diskutabls jautājums, par kuru dažādām pusēm domas dalās. Es biju klāt noklausīšanās brīdī, kad jaunais lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens no Luksemburgas pauda savu redzējumu. Pēc viņa paustā, tas, uz ko jāvirza lauku attīstības lauksaimniecības politika, vispirms ir jāvienkāršo birokrātija, daudz lielāka nozīme un vērība ir jāpievērš jaunajiem lauksaimniekiem. Es tam pilnīgi piekrītu, jo tā ir ne tikai problēma, ar ko saskaramies Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, ka sarūk jauniešu interese turpināt vecāku iesākto lauksaimniecības biznesu un paaudžu pēctecība laukos kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

Ar kādiem paņēmieniem, kādā veidā izdosies to īstenot, šobrīd vēl skaidrības nav, jo jāņem vērā, ka jaunā sasaukuma Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komiteja ir izveidota tikai šī gada novembrī un kopīgi risināmo jautājumu loks ir plašs.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.