“Ļaunā” malka

Šobrīd ļaužu domas pamatoti aizņem saspīlētā ģeopolitiskā situācija, Ukrainas, ASV, Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, taču pa vidu visiem šiem notikumiem uzpeld arī cita, nebūt ne patīkama informācija, vismaz tiem, kuri savos mājokļos apkurei izmanto malku.

Lai sasildītos, cilvēki jau sensenā pagātnē un līdz šim ir dedzinājuši koksni, dūmi nonākuši atmosfērā, un planēta tāpēc nav aizgājusi bojā. Zinātnieki norāda, ka globālajai sasilšanai ir citi, būtiskāki iemesli.

Vairāki plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja, ka Briseles gaiteņos tomēr atkal sākusi virmot ideja atteikties no malkas izmantošanas apkurē. Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu ekodizaina ietvaros pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību. Pret to iebildušas Čehija un citas Austrumeiropas valstis, līdz ar to šis priekšlikums šobrīd ir apturēts. Te jāpaskaidro, kas ir ekodizains EK traktējumā, – produkts tā izstrādes procesā tiek pielāgots vides apsvērumiem ar mērķi radīt preces ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā. Ražotājiem Eiropas Savienībā (ES) jau tagad ir jāievēro ekodizaina noteikumi attiecībā uz precēm, kas saistītas ar energopatēriņu, piemēram, sildītājiem, ledusskapjiem, putekļu sūcējiem vai datoriem. Tagad kārta ir pienākusi “ļaunajām” malkas krāsnīm.

“Ziemeļlatvija” saņēmusi mūsu klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa viedokli, kurā ministrs uzsver, – veidojot tālāko pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, viņš iestāsies par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām. Daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām ES dalībvalstīm panākusi to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam. Latvija iestāsies par mūsu iedzīvotāju tiesībām arī turpmāk izmantot malku, kas ir viens no ilgtspējīgiem resursiem Latvijā, norāda ministrs.

Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs. Ja ne, tad ko, – man mājās jau esošais malkas apkures katls būtu jānomaina pret siltumsūkni, kuru darbina elektrība? Un vai ES visas ar to saistītās izmaksas man simtprocentīgi segs no saviem fondiem? Jā, ir Latvijā programma, kas sniedz iespēju saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas, tai skaitā siltumsūkņus, līdz 2029. gada 31. decembrim, taču tur ir noteikts maksimālais atbalsta apmērs. Nākamais jautājums ir par to, kāda apkure ir lētāka – malkas vai elektrību patērējoša? Un vēl, – mans malkas apkures katls darbojas uz pašteci, ja ir pārrāvums elektrības padevē, siltumu manā mājoklī tas neietekmē. Arī šāds apsvērums ir ļoti būtisks, ņemot vērā, cik jutīga ir enerģētikas joma ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Es neesmu no pārspīlēta zaļā kursa atbalstītājiem. Ideja par malkas apkures aizliegšanu parāda, ka skepsei ir iemesls.