Lauksaimnieki: Vai solītais atbalsts slēpjas aiz birokrātiskiem šķēršļiem?

Kā zināms, līdz ar jauno plānošanas periodu – kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2023.–2027. gadam – ir jaunas prasības tiešmaksājumu saņemšanā. Lauksaimnieki saskārušies ne vien ar birokrātiskiem šķēršļiem un kavētiem maksājumiem, bet atsevišķās pozīcijās arī mazāku atbalstu, nekā tas sākotnēji ticis solīts.

Zemnieki pauduši, ka solītais valsts atbalsts lielākoties palicis tikai solījums vai slēpjas aiz birokrātiskiem šķēršļiem. Kā zināms, lauksaimniekiem bija jāizpilda papildu ar klimatu un vides aizsardzību saistītas darbības, lai saņemtu arī ekoshēmu atbalstu. Turklāt aizvadītajā gadā spriedzi daļai lauksaimnieku radījuši laikus neizmaksātie atbalsta tiešmaksājumi un jaunās likmes, kas šo atbalstu daudziem samazinājušas. Arī ilgstošais un ekstrēmais sausums, kas valsti piemeklēja aizvadītajā gadā no aprīļa līdz jūnijam, radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, īpaši ganāmo mājlopu audzēšanā un piena lopkopībā.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore Kristīne Ilgaža “Ziemeļlatvijai” skaidro: “No 2023. gada stājās spējā jaunā plānošanas perioda prasības, tās pilnībā atšķiras no iepriekšējām. Tas ir liels izaicinājums gan lauksaimniekiem, gan arī Lauku atbalsta dienestam kā maksājumu aģentūrai, lai tās ieviestu. Iepriekšējā periodā kopā platību maksājumos bija 36 dažādas atbalsta likmes (maksājumi, ko varēja saņemt lauksaimnieki), piemēram, vienotais platību maksājumus, zaļināšanas maksājums un citi, bet šobrīd tās ir jau 62 likmes, starp kurām arī, piemēram, ekoshēmas. Lauksaimniekiem bija jāvērtē un jāplāno saimniekošana, lai varētu veikt izvēli, kuriem atbalsta maksājumiem pieteikties, jāiesniedz dažāda veida informācija. Lauku atbalsta dienestam jāveic daudz vairāk pārbaužu un jāievieš apjomīgi, sarežģīti IT risinājumi, lai varētu veikt maksājumus.”

Viņa norāda, ja salīdzina Latviju ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad Latvijā maksājumus pēc jaunās kārtības sāka izmaksāt ļoti ātri, līdzīgi kā iepriekš – jau oktobrī maksāja ISIP un bioloģiskās lauksaimniecības avansus. “Decembra sākumā maksājām saistīto maksājumu par slaucamajām govīm, kas svarīgi piensaimniecības nozarei, arī ISIP gala maksājumu un daudzus no saistītajiem atbalstiem. Šī gada sākumā maksājām pirmās ekoshēmas atbalstu. Janvārī maksājam arī citu ekoshēmu maksājumus, saistītā atbalsta maksājumus un citus,” paskaidro K. Ilgaža.

Rezultātā daļa lauksaimnieku ir nonākuši krīzes situācijā, attopoties uz pārdomu sliekšņa – turpināt vilkt vezumu uz saviem pleciem vai atmest visam ar roku. “Ziemeļlatvija” ir uzklausījusi vairāku lauksaimnieki pieredzi, taču ne visi par to ir gatavi runāt publiski.

Par kopējo situāciju lauksaimniecībā bažīgs ir Smiltenes novada Apes pagasta zemnieku saimniecības “Zīļi” saimnieks Aigars Bremze, kurš ilgus gadus nodarbojas ar piena lopkopību. “Birokrātija ir neiedomāja, jaunas prasības un noteikumi. Zemniekam ar to jātiek galā, lai tur vai kas. Mēs esam atkarīgi no šīm subsīdijām. Citus gadus vienmēr visus maksājumus saņēmām līdz jaunajam gadam. Zinājām, kas ir zaļināšanas maksājums, rēķinājāmies ar konkrētu atbalsta summu. Tagad visu laiku kaut ko sadala, pārdala nez kādās vairākas ekoshēmās, – lauzi nu galvu, kad, kas tiek plānots, cik varētu saņemt un vai vispār saņemsi kādu atbalstu. Arī pašus pirmos maksājumus aizvadītajā gadā visiem reizē neizmaksāja. Pēc kā to skatījās un vērtēja, man grūti spriest,” stāsta lopkopis.

Viņš atgādina, ka zemniekiem jau tā pērnais gads bijis visnotaļ smags, ko caurvija ļoti skarbi laikapstākļi – ilgais sausuma periods, nepieredzēti stiprās salnas, kā arī vētras radītie postījumi un vasaras lielgraudu krusa. Zemnieki, kas pieteikušies ārkārtas atbalstam, par to saņēmuši niecīgu atbalstu, kas līdzvērtīgs pusrullim siena. “Piensaimniekiem pagājušais gads bija ļoti smags. Protams, laikapstākļu dēļ krīzi piemeklēja arī citas nozares. Protams, pieteicāmies arī ārkārtas atbalstam. Saistībā ar piena cenu kritumu, sākot no pērnā gada janvāra līdz pat novembrim, strādājām ar mīnus zīmi. Šo maksājumu viena daļa lauksaimnieku sāka saņemt pirms kādas nedēļas. Tas, ko zemnieks saņem no solītā, ir asaras. Piesakoties ārkārtas atbalstam piena lopkopībā, apkopojums par savu saimniecību bija jāiesniedz līdz 1. decembrim. Praktiski tie bija divu gadu rādītāji, pēc kuriem attiecīgi tika izvērtēts, vai saimniecība kvalificējas šim atbalsta vai nekvalificējas. Mūsu ģimenes saimniecība kvalificējās šīm prasībām. Tajā brīdī tika solīti 87 eiro par katru lopu vienību, bet saņēmām nepilnus divdesmit eiro par liellopu vienību. Tas ir tik, cik melns aiz naga. Tāda tā reālā situācija. Kā lauksaimnieks, ražotājs jūtos nenovērtēts, nevienu citu gadu tik slikti nav gājis kā pērn,” saka A. Bremze un neslēpj, ka, lai kaut cik varētu savilkt galus kopā, veikt kārtējo rēķinu apmaksu, nupat nācies brāķēt lopus un vest tos uz kautuvi. “Katru nedēļu kāda saimniecība likvidējas vai samazina lopu skaitu, lai varētu izdzīvot. Lopu uzpircējs nupat stāstīja, ka Madonas pusē mašīnā viena saimniecība sakrāva vairāk kā trīsdesmit piena govis, pāriešot uz gaļas liellopu audzēšanu, jo darbs ir neiedomājami smags, izmaksas piena lopkopībā ir ļoti lielas,” viņš papildina.

“Daudz kritikas šobrīd ir par ārkārtas atbalsta maksājumu par liellopiem. Šis maksājums tika veikts no ES piešķirtā ārkārtas atbalsta summas. Summa ir tik liela, cik tā ir. Šos aptuveni 3,8 miljonus eiro izmaksājām visiem tiem saimniekiem, kuri pieteicās atbalstam un atbilda tā saņemšanas nosacījumiem. Pieteikumu bija daudz, līdz ar to, arī kopējo summu sadalot uz visiem, būtiski nokritās likme, ko maksājām par katru nosacīto liellopu vienību,” norāda K. Ilgaža.

Viņa pauž, ka no platību maksājumiem katram ir noteikta minimālā, maksimālā un plānotā likme. Nedrīkst maksāt vairāk par maksimālo likmi un arī mazāk par minimālo likmi. Kad tiek saņemti pieteikumi platību maksājumiem, tad var veikt aprēķinu un secināt, cik liela ir katra maksājuma likme. “Saprotam, ka lauksaimnieki vēlētos, lai visos maksājumos var izmaksāt maksimālo likmi, bet ne vienmēr tas ir iespējams, ņemot vērā pieteikumu skaitu. Tiek veikta arī sarežģīta finansējuma pārdale starp atbalsta pasākumiem. Viens piemērs: iepriekšējā nedēļā veicām sestās ekoshēmas atbalsta maksājumu, bet ne pilnībā, bet vēl veiksim pārrēķinu un piemaksāsim atlikušo iespējamo šīs ekoshēmas atbalstu, kad būs izvērtēti visi pieteikumi. Kamēr visi pieteikumi lielā mērā nav administrēti, nevar pateikt gala skaitļus naudas pārdalei starp dažādiem atbalsta veidiem. Aprēķini ir sarežģīti. Protams, ir maksājumi, kur ir noteikta likme, piemēram, mazo lauksaimnieku maksājums 500 eiro apmērā,” informē K. Ilgaža.

Ir gadījumi, kad konkrētiem lauksaimniekiem nākas gaidīt uz maksājumu ilgāk, piemēram, nākas prasīt papildu informāciju, jo ne visi dati ir norādīti lauksaimnieka pieteikumā. Iemesli var būt vēl arī citi. Ir maksājumi, ko nevar izmaksāt ātrāk kā tikai šī gada sākumā.

Tikmēr A. Bremze seko līdzi aktuālajām norisēm Latvijā un ārvalstīs. Viņš uzskata, ka latviešiem ir ko pamācīties no citu valstu piemēra, tostarp lietuviešu zemniekiem, kuri ir gatavi pastāvēt par savām interesēm. Publiskajā telpā izskanējis, ka vairākas Eiropas valstis pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis, kas joprojām negrasās norimt. Protesti turpinās Francijā, Polijā un citviet. Pierimuši tie ir Lietuvā un Vācijā, taču par iziešanu ielās domā lauksaimnieki vēl vairākās valstīs. Lauksaimnieku protesti vairākas dienas turpinājušies mums kaimiņos esošajā Lietuvā. Tagad tie gan pierimuši.

“Mums nebūt nav labāka situācija, tāpēc vajadzētu rīkoties. Mūsu kaimiņi visnotaļ ir karstasinīgāki. Zinu droši, ka šie protesti nav tik miermīlīgi, kā tas izskan medijos. Zemnieki ne tikai dodas ar traktoriem uz galvaspilsētām, bloķējot ielas, bet lej vircu uz zīmīgām ēkām. Esmu dzirdējis, ka arī Latvijā drīzumā briest plašāka zemnieku protesta akcija, bet cik būs tādu, kas tai saņemsies un būs gatavi iet un darīt, nevis tikai runāt,” akcentē lauksaimnieks un uzsver, ka ir svarīgi pievērst uzmanību sarežģītajai situācijai, sabiedrības sašķeltībai, būtiskām atšķirībām starp pilsētām un laukiem.

Līdzīgu viedokli pauž arī citi lauksaimnieki, skaidrojot, ka kritisko situāciju lauksaimniecībā ir radījis vairāku apstākļu kopums, tostarp ražošanai svarīgo resursu, izejvielu un lopbarības cenas ievērojamais kāpums vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenas samazināšanos.

“Protams, zemnieki bija pieraduši, ka atbalstu parasti izmaksā līdz 31. decembrim, taču tagad tas notiek pamazām, atsevišķi maksājumi tiek sadalīti un gala maksājumu izmaksas termiņi ir izstiepti vēl vairāku mēnešu garumā šajā gadā. Lauksaimnieku organizācijas ir gatavas rīkoties, un arī pie mums briest zemnieku nemieri. Tāda plašāka protesta akcija varētu norisināties īsi pirms pavasara darbiem. Nesteidzināsim notikumus. Akciju organizē biedrība “Zemnieku saeima”, pašlaik notiek saskaņošanas un organizatoriska rakstura darbi. Jau iepriekš izskanējis, ka Zemkopības ministrija nav uzklausījusi jau vasarā paustās lauksaimnieku bažas un nav radījusi atbalsta instrumentus krīzes pārvarēšanai. Ir vesela virkne citu argumentu, kas veicina to, lai arī mūsu zemnieki tiktu uzklausīti, nevis samierinātos tikai ar solījumiem. Neapskaužamā situācijā praktiski ir nonākušas visas lauksaimniecības nozares,” uzsver Dace Neiberga, SIA Firma “Pasāža” valdes priekšsēdētāja, arī Latvijas graudaudzētāju kooperatīva VAKS priekšsēdētāja vietniece.

Savukārt LAD cer, ka 2024. gadā, kas būs otrais gads, kad platību maksājumus veiks pēc jaunajiem nosacījumiem, būs nedaudz vieglāk visiem, jo arī IT sistēmas būs gatavākas, nosacījumi būs jau iepazīti labāk. Ikviens lauksaimnieks aicināts neskaidrību gadījumā sazināties ar LAD un izrunāt visu, var zvanīt darbdienās no pulksten 8 līdz 20 pa tālruni 67095000 vai doties klātienē uz klientu apkalpošanas centriem.

Viedoklis

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte:

– Pirmais kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas ieviešanas gads ir bijis gana sarežģīts, ņemot vērā izmainītās prasības lauksaimniekiem, vides un klimata mērķus, kā arī pašmāju birokrātiskās kļūdas, kas būtu steidzami jālabo un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. KLP reforma ar ES desmit mēroga mērķiem tapa pirms pēdējo gadu lielajiem izaicinājumiem un krīzēm – “Covid-19” pandēmijas, Krievijas agresijas kara Ukrainā un aizvien izteiktākām izmaiņām klimatā. Šīs krīzes viena otru pastiprina, dziļina un neizbēgami negatīvi ietekmē lauksaimnieku konkurētspēju, produktivitāti un iespējas ražot kvalitatīvu pārtiku. Tā rezultātā spriedze lauksaimnieku vidū pieaug visur Eiropā, pieaugot prasībām un konkurencei, mainoties tirgus situācijai. Nav pareizi, ka lauksaimnieki darītu vairāk ar mazāku atbalstu. Mēs, Eiropas Tautas partiju grupa Eiropas Parlamentā, mudinām Eiropas Komisiju īstenot nepieciešamos risinājumus, lai aizsargātu Eiropas ražotājus no neierobežota importa nelabvēlīgajām sekām un tādējādi uzturētu Ukrainai nepieciešamo atbalstu.

Katra valsts ir izstrādājusi uz savām teritoriālām vajadzībām balstītu Stratēģisko plānu reformai, ņemot vērā ES mēroga mērķus, sadarbojoties ar savām lauksaimnieku organizācijām un saskaņojot to ar Eiropas Komisiju. Šobrīd ir stipri pāragri vērtēt, kā Latvija izskatās uz kopējā ES fona, dati par lauksaimnieku rezultātiem būs 2025. gadā vai vēlāk.

Sadarbība un saziņa ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām noris visu laiku. Galvenokārt par šobrīd aktuālajiem likumdošanas priekšlikumiem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu vai augu aizsardzības līdzekļiem, vai arī saistībā ar kādām tematiskām konferencēm un pasākumiem.

Ļoti nopietns darbs tika paveikts KLP reformas izstrādē mana iepriekšējā mandāta noslēgumā, kad darbojos Lauksaimniecības komitejā. Tas bija darbs, lai reforma varētu stāties spēkā 2023. gadā ar pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem un finansiālo atbalstu Latvijas lauksaimniekiem. Šobrīd politikas ieviešana praksē ir galvenokārt dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārziņā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.