Inga Karpova
“Latvija ir manas mājas un dzimtene. Tā vienmēr būs mana vieta, kur esmu piedzimusi,” teic Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 4.b klases skolniece Mare Andrējeva-Empele. Savukārt viņas draudzene Zanda Birkava pārliecinoši saka: “Es Latviju nekad nepametīšu. Ja arī būs izdevība mācīties vai strādāt citā valstī, vienmēr atgriezīšos mājās.”
Aizvadītās piektdienas pēcpusdienā Valkas novada Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Zane Sīmane aicināja interesentus piedalīties patriotisko rotu gatavošanas radošajā darbnīcā. Z. Sīmane stāsta, ka pieteikušies bija vairāki cilvēki, bet tāpēc, ka jau pēc stundas sākās Lāčplēša dienai veltītais lāpu gājiens, daudzi izvēlējās doties gājienā.
Z. Sīmane slavē, ka Zanda un Mare ir visaktīvākās rokdarbu pasākumu apmeklētājas. Lai meitenēm būtu vieglāk darboties, jau pirms nodarbības bibliotēkas darbiniece bija darinājusi trīs rotu paraugus. Darbodamās ar adatu un diegu, abas meitenes zina stāstīt, ka 11. novembrī Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena.
“Lāčplēsis ir Latvijas varonis. Viņš cīnījās ar Melno bruņinieku,” skaidro Zanda un Mare. Interesējoties, vai meitenes kopā ar ģimeni atzīmē šos svētkus, Mare atklāj, ka tētis logos ieliek degošas svecītes.
“Mans tētis ir zemessargs, un es kopā ar viņu iešu lāpu gājienā. Domāju, ka daudzi mani skolas biedri gājienā neies, jo vecāku nav mājās. Skolā teica, ka mēs nevaram vieni paši iet šajā gājienā bez pieaugušajiem,” tā Zanda. Abas skolnieces stāsta, ka arī skolā šajā svētku laikā daudz tiek stāstīts par Latvijas vēsturi un šīm nozīmīgajām Valsts svētku dienām – 11. un 18. novembri.
“Skolotājas mums stāsta, ko nozīmē patriotisms, un to, ka mums – Latvijas tautai – ir jāpalīdz un jāatbalsta ukraiņu tauta. Paralēlklasē mācās meitene no Ukrainas, kura bija spiesta pamest savas mājas. Tas ir labi, ka mēs atbalstām ukraiņus un dodam pajumti. Tādā veidā mēs glābjam viņu dzīvības. Mums ir arī basketbola treneris no Ukrainas. Viņu sauc Artjoms. Bērni ar ukraiņu meiteni sazinās krievu valodā un izturas draudzīgi. Mums ir jāmācās krievu valoda, jo valoda nav pie vainas, ka Krievija iebruka Ukrainā. Mums gan labāk padodas angļu valoda, jo krievu valodu tikko tikai sākām mācīties,” stāsta abas draudzenes. Uz jautājumu, vai meitenes spēj iedomāties, ka dažu stundu laikā ir jāsavāc savas mantas un jāpamet mājas, Zanda atzīst, ka viņa nekad negribētu pamest savas mājas.
“Man mājās ir daudz dzīvnieku, un kā mēs viņus visus varēsim ielikt mašīnā? Mums ir vistas, teliņš, zosis, trusis, suns un kaķis,” skaita Zanda. Viņa novēl, lai Latvijā vienmēr būtu miers un nekas neapdraudētu cilvēku drošību.
Runājot par 18. novembra svētku svinēšanu, Mare stāsta, ka šajos svētkos tiekot apciemotas abas vecmāmiņas.
“Mēs – bērni – svētkos mielojamies ar to, ko pagatavojušas vecmāmiņas. Īsti latvieši svin savas Latvijas dzimšanas dienu,” ir pārliecināta Mare. Savukārt Zanda stāsta: “Mums ome pagatavo svētku vakariņas. Svētkos ēdam pašu gatavoto biezpiena kūku, kas man ir vismīļākā. Svinot šos svētkus, mēs izrādām cieņu Latvijai,” uzskata Zanda. Interesējos, kādi pēc Zandas un Mares ieskatiem ir īsti latvieši.
“Īsti latvieši cenšas saglabāt savas tautas tradīcijas. Latvieši ir lieli dziedātāji, tautas deju dejotāji un savas zemes apceļotāji. Daudzi latvieši ir labi cilvēki, bet ir daži arī slikti. Viņi posta to, ko citi paveikuši,” pārdomās dalās Mare un Zanda. Klausoties meiteņu stāstītajā, Z. Sīmane atzīst, ka ir svarīgi pieaugušajiem ar bērniem runāt par patriotismu un Latvijas vēsturi. Viņa šonedēļ ir uzaicināta uz Valkas pirmsskolas izglītības iestādes grupu “Sienāzīši”.
“Nodarbībā runāsim par Latviju un tās dzimšanas dienu,” stāsta Z. Sīmane. Viņa pirms atgriešanās Valkā astoņus gadus dzīvoja un strādāja Anglijā.
“Tas bija krietni par ilgu. Man pietrūka Latvijas, jo dzīvoju vietā, kur biju vienīgā latviete. Man nebija, ar ko parunāt latviski. Tikai caur telefona video zvaniem dzirdēju latviešu valodu. Pavisam drīz man sāka pietrūkt māju sajūtas. Dzīvojot Anglijā, kopā ar meitiņu centāmies saglabāt latviskumu. Mājās svinējām latviešu svētkus, logos iededzām svecītes. Pirmajos gados angļi brīnījās, kāpēc es to daru. Stāstīju viņiem mūsu valsts svētku nozīmi un svinēšanas tradīcijas. Viņiem tas šķita interesanti, jo angļiem nav tādu svētku. Jā, māju man pietrūka. Lai kur arī mēs nebūtu, mājas ir šeit – Latvijā,” atzīst valcēniete. Viņa ir gandarīta, ka bērni labprāt apmeklē bibliotēku un tur notiekošās nodarbības. Daudziem bērniem, kuri dzīvo ārpus Valkas, pēc stundām jāgaida skolēnu autobuss. Lai brīvo laiku nepavadītu, klīstot pa ielām, bērni labprāt izmanto bibliotēkas piedāvātās iespējas.
“Bērni nāk spēlēt spēles. Savukārt nodarbības apmeklē interesenti, kuriem patīk māksla un nodarboties ar rokdarbiem,” novērojusi Z. Sīmane.
Kamēr notiek rotu darināšana, Bērnu literatūras nodaļas rotaļstūrītī darbojas četrus gadus vecā Janīna. Meitu uz bibliotēku atvedusi Valkas pagasta iedzīvotāja Aiva Savaļniece.
“Meita paspēlēsies, apskatīsies grāmatas. Droši vien, ka paņems kādu grāmatu līdzi uz mājām. Janīnai te patīk, jo var paspēlēties ar jaunām mantām. Mājās savējās jau apnikušas. Mēs bērnudārzu neapmeklējam, tāpēc ir labi, ka meitai te ir iespēja satikties arī ar citiem bērniem. Vasarā apmeklējām nodarbības mazajiem “Mazo Pūčulēnu skolu”. Bērns bija priecīgs,” stāsta Janīnas mamma.
Reklāma