Laikapstākļi ļauj sākt ražas novākšanu agrāk nekā parasti

Dienvidigaunijas laukos šogad kombainus varēja pamanīt agri, jau pirms dažām nedēļām. Lauksaimnieki, izmantojiet sauso un saulaino laiku, centās paspēt darbus pirms lietavām, informē “Lõuna-Eesti Postimees” redaktors Jāns Raps.

Šogad ražas novākšana Igaunijas dienvidos sākās vienu līdz pusotru nedēļu agrāk nekā parasti. Kamēr ziemas miežus parasti novāc jūlija vidū vai nedaudz vēlāk, daļai zemnieku tagad tie jau ir izžuvuši. Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka arī kvieši ir gatavi novākšanai un Dienvidigaunijā agrīnās šķirnes jau tiek vāktas.

Pēc laikraksta aptaujāto lauksaimnieku domām, vēl ir pāragri novērtēt ražu, jo tās novākšana ir sākuma stadijā. Tomēr šogad varētu sagaidīt lielāku ražu nekā pērn. “Pēc agrīnajām šķirnēm var teikt, ka atsevišķos reģionos situācija ir labāka nekā pagājušajā gadā, bet, piemēram, Veru un Pelvas apriņķa austrumu daļā nokrišņu bijis maz un raža būs, visticamāk, līdzīgi kā pagājušajā gadā. Taču vēlīnās šķirnes situāciju var uzlabot,” spriež lauksaimnieks Hanness Prits.

Šogad, pēc viņa teiktā, sals nodarījis postījumus ziemāju labībai, īpaši rapsim un dažkārt arī miežiem. Arī maija sausums bija pārāk ilgs. Vietās, kur lija īstajā laikā ‒ maijā un jūnija sākumā ‒ un augsnes ir auglīgākas, var cerēt arī uz labāku ražu. “Tāpēc, piemēram, ziemas miežu raža var pieaugt no četrām līdz astoņām tonnām uz hektāru, kas ir liels diapazons,” viņš skaidroja.

Savukārt Valgas novada zemnieku saimniecības “Vastse Mustakes” īpašnieks Reinis Rozenbergs ar kombainu vēl nav ticis uz lauka.

“Pirmā būs agro ziemas kviešu novākšana, ko plānoju paveikt šonedēļ.”

R. Rozenbergs spriež, ka maija aukstums, kas šogad bija ap 8 grādiem, atstājis iespaidu uz ražību. Kad temperatūra bija piemērota augu augšanai, zemē nebija pietiekami daudz mitruma.

R. Rozenbergs pagājušā gada ražu uzskata par visu laiku sliktāko, šogad situācija rādās daudz labāka. “Kad pagājušajā gadā taisījām tvertni, mēs dabūjām divus ruļļus siena uz hektāru pastāvīgajiem zālājiem. Šogad ir 17 ruļļi kultivēto zālāju. Tā kā pēdējā laikā laikapstākļi zemniekam bijuši sarežģīti, tas liek aizdomāties, ko varētu darīt citādi.”

Lauksaimnieki atzīst, ka pēdējos gados ziemas rapsis ir kļuvis par vienu no problemātiskākajām kultūrām, kuras audzēšana ir dārga un, ja raža nav laba vai netiek novākta, zemniekiem ir grūti kompensēt finansiālos zaudējumus. Pērn Igaunijā ar pašmāju rapšu sēklām nepietika, tās bija jāieved.