Lai paskatītos no augšas

Ja ir vēlme izbaudīt skatu no augšas, visvieglāk to var izdarīt, uzkāpjot kādā skatu tornī. Mūsu novads nevar lepoties ar dižiem torņiem, bet tepat kaimiņos to ir pietiekami daudz. Alūksnes novada tūrisma centrs piedāvā pierobežas skatu torņu tūri – gan Latvijas, gan Igaunijas pusē. Ir iespēja uzkāpt sešos torņos: Alūksnes, Kornetu, Dēliņkalna, Paganamā skatu tornī, Reuges “Ligzdas kokā” un, protams, ne tikai Igaunijas, bet visas Baltijas augstākajā vietā – Lielajā Munameģī. Esmu bijusi trijos no šiem skatu torņiem, pārējie vēl mani gaida.

Kurš gan nav dzirdējis pieminam Munameģi!

Viena leģenda vēsta, ka Kalevipoegs (Kaleva dēls) reiz pēc gara ceļa nolēmis atgulties, bet pagalvis bijis par zemu. Viņš sarausis smiltis ar rokām no abām pusēm – tā esot tapis Lielais Munameģis, jo Kalevipoegs taču bija milzis.

Otra leģenda vēsta, ka jau 1812.gadā krievu virsnieks licis karavīriem uzcelt Munameģī torni, bet šis tornis bijis tik augsts, ka samulsinājis jūrā peldošos kuģus, tāpēc to likuši tomēr nojaukt. 1870. gadā vietējais Hānjas krodzinieks esot uzcēlis 8 metrus augstu torni, lai piesaistītu apmeklētājus savam krogam. Tad koki pārauguši torni un vietējie iedzīvotāji nolēmuši uzcelt augstāku torni – jau 12 metrus augstu. 1825. gadā trīs mēnešu laikā uzcēla jau 17 metrus augstu torni un iekārtoja apkārtni. Taču arī šis koka tornis atkal kļuva par zemu. Tad nolēma celt 25,7 metrus augstu dzelzsbetona torni, ko plānoja atklāt 1939. gadā. Torņa celtniecībai tika izmantoti: 36 000 ķieģeļu, 120 kubikmetri lauka akmeņu, 265 kubikmetri grants, 75 kubikmetri krama oļu, kurus izgatavoja uz vietas, 80 tonnas cementa un 110 kubikmetri ūdens, kurus arī nācās uzstiep augšā uz kalnu. Svinīgo atklāšanu tomēr atcēla, jo tobrīd Igaunijā un Eiropā bija saspringta politiskā situācija. Par laimi, tornis karā īpaši necieta, 1955.gadā veikta torņa restaurācija, 1960. gadā tas tika modernizēts un tika arī iekopta apkārtne.

1998. gadā Hānjas pagasta vadība izteica ierosinājumu, ka torni vajag renovēt. 1999.–2000.gadā arhitekts Tomass Reins sastādīja renovācijas projektu. 2003. gadā tika realizēts torņa ūdensapgādes projekts. No 2004. gada augusta līdz 2005. gada jūlijam tika veikti galvenie darbi uz Lielā Munameģa, lai mēs to varētu apmeklēt tādu, kāds tas ir tagad. Tornis tika atjaunots, tika uzbūvēts lifts un stikla kafejnīca apakšā (šobrīd kafejnīcā notiek remontdarbi), tāpat tika atjaunoti gājēju celiņi un dienesta ceļš, uzstādīts ārējais apgaismojums. 2005. gada 24. jūlijā renovētais skatu tornis “Lielais Munameģis” tika svinīgi atklāts. Tagad no Munameģa skatu torņa varot redzēt līdz pat 50 kilometru attālumā, tā virsotne ir 346,7 metrus virs jūras līmeņa, pats tornis ir 29,1 metru augsts.

Interesanti, ka tulkojumā no igauņu valodas Suur Munamägi nozīmē Lielais Olu kalns. “Vikipēdijā” rakstīts, ka nosaukums izriet no kalna formas salīdzināšanas ar olu, kas ir visai raksturīga vēsturiskajam Veru apriņķim – šajā apkārtnē konstatēti vismaz 19 dažādi Munameģi.

Lejā pie torņa ir piemiņas akmens igauņu alpīnistam Alaram Sikam, kurš 2003. gada 22. maijā uzkāpa pasaules augstākajā kalnā Everestā. Tēlnieks Olevs Russ izveidojis Vēlmju koku. Kalna pakājē atrodas kafejnīca “Lielā ola”, bet turpat blakus “Ahhaa” centra milzīgais krēsls un dzeltenais rāmis, kurā var nobildēties.

“Ligzdas koks”

Pavisam netālu no Lielā Munameģa gleznainajā Reuges senlejā Līnjerves ezera krastā slejas savdabīgs skatu tornis, kas pēc izskata atgādina koku ar divām putnu ligzdām. Tas ir Ligzdas koks jeb “Pesapuu”. Skatu torņa augstums ir 30 metri, savukārt augšējā skatu platforma atrodas 27 metru augstumā. Augšēja platformā pa vidu atrodas balts veidojums, ko sauc par “zelta olu”.

Šis tornis apmeklētājiem pie­ejams visu diennakti. Tumšajā diennakts laikā tas ir skaisti izgaismots. Interesanti, ka arī krāsām ir īpaša nozīme. Ja, piemēram, tornis ir izgaismots zilā krāsā, tad ciemā ir priecīgs notikums – ir par vienu puisīti vairāk. Ja piedzimusi meitenīte, tornis tiek izgaismots rozā krāsā.

Arī pie šī torņa ir informācijas centrs – kafejnīca. Pie torņa notiek arī sporta sacensības.

Citi torņi

Alūksnes skatu tornis atrodas Tempļakalna parkā blakus Alūksnes ezeram. Tas ir 37,8 metrus augsts un ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Lai nokļūtu līdz augšējai skatu platformai, jāpieveic 153 pakāpieni. No torņa paveras ļoti skaists skats uz Alūksnes ezeru, Cepurītes salu. Īpaši skaisti ir rudenī, kad krāsojas lapas. Tornim ir darba laiks. Arī Alūksnes tornim ir sava vēsture. 1938. gadā 7. Siguldas kājnieku pulka pulkvedis Vilis Spandega uzsāka 34 metrus augsta skatu torņa būvi Tempļakalna parkā. Decembrī 40 metru augstais tornis tika pabeigts. 1940. gadu beigās – 1950. gadu sākumā tornis tika nojaukts. 2014. gada jūnijā tika atklāts 37,8 metrus augstais ugunsnovērošanas skatu tornis.

Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs, kura absolūtais augstums sasniedz 271,5 metrus. No kalna dienvidu nogāzes paveras skaista mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainava. Kalna virsotnē atrodas 27 metrus augsts skatu tornis, kas atvērts visu diennakti.

Kornetu skatu tornis, kas atrodas liegumā “Korneti – Peļļi”, arī ir 27 metrus augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hānjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Tornis atvērts visu diennakti.

Paganamā skatu tornis uzcelts 2015. gadā Rādi kalnā Igaunijā. Tas ir 24 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras brīnišķīga ainava uz Robežgravu ar četru ezeru virkni un Latvijas pakalniem otrpus ezeriem. Latvijā šo vietu sauc par Peļļu gravu. Torņa tuvumā ir atpūtas vieta, brīvdabas estrāde. Tornis atvērts visu diennakti.

Pārsla Konrāde