Sen vairs nav noslēpums, ka jaunā paaudze savā brīvajā laikā priekšroku dod digitālajām tehnoloģijām, savukārt grāmatu lasīšana kļūst nepopulārāka. Tā ir viena no 21. gadsimta realitātēm, ar kuru jārēķinās. Paaudzei, kas lasīt izvēlas arvien mazāk un mazāk, būs jātiek galā ar tādām problēmām kā samazināta spēja koncentrēties un noturēt uzmanību, minimāls vārdu krājums dzimtajā valodā, kas dažkārt ierobežo spēju niansēti izteikties, līdz pat tādai problēmai kā nespējai saprast latviski rakstītu tekstu, jo cilvēks nezina retāk lietotu vārdu nozīmi.

Lai šīm satraucošajām tendencēm pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību, kā arī diskutētu, kas būtu darāms, lai situāciju vērstu par labu, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija regulāri rīko starptautiskas konferences, uz kurām aicina gan ārzemju ekspertus, gan pašmāju pētniekus. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notika konference “Grāmatas un lasīšana digitālajā laikmetā”, kurā piedalījās referenti no Slovēnijas, Nīderlandes, kā arī Latvijas zinātnieces, kas saistībā ar grāmatu lasīšanu pavisam nesen veikušas pētījumus un analizējušas iegūtos datus.

Lasot trenējam gan prātu, gan empātijas spēju

Konference tika strukturēta trīs daļās. Pirmajā daļā Ļubļanas Universitātes profesors Miha Kovāčs, kurš ir arī viens no Ļubļanas manifesta līdzautoriem, dalījās pārdomās, kāpēc digitālajā laikmetā ir nepieciešams lasīt drukātās grāmatas, ja jau visu informāciju iespējams iegūt ar pāris klikšķiem viedierīcēs. Lai pats sev atbildētu uz šo jautājumu, profesors sarakstījis grāmatu “Lasu, tātad esmu. 10 iemesli, lai lasītu grāmatas digitālajā laikmetā”, kas Māras Gredzenas tulkojumā pieejama arī latviešu valodā. Ar svarīgākajiem secinājumiem M. Kovāčs iepazīstināja konferences auditoriju. Galvenais no tiem bija šāds: “Ja vēlamies izdzīvot kā civilizācija, mums ir jāturpina lasīt, lai cik vecmodīgi tas arī izklausītos.” Viņaprāt, grāmatu lasīšana cilvēkos attīsta spēju just līdzi otra bēdām, būt empātiskiem, kas savukārt māca prasmi veidot kompromisus. Kā tas iespējams? Lasot grāmatu, cilvēkam tiek sniegts cits skatpunkts, viņš kļūst līdzdalīgs darba varoņu dzīvē. Taču profesors piebilda, ka lasīšana automātiski mūs par labākiem cilvēkiem neveido, pamatojot savu domu ar faktu, ka lieli grāmatu lasītāji bija arī Josifs Staļins, Ādolfs Hitlers un Mao Dzeduns. “Viņi nebija augsta līmeņa lasītāji, bet gan dzīvoja katrs savā “burbulī”,” pauda M. Kovāčs.

Otrā konferences daļa tika veltīta klātesošo iepazīstināšanai ar jaunākajiem datiem, saistītiem ar latviešu auditorijas paradumiem attiecībā gan uz grāmatu izvēli, gan lasīšanas tradīcijām. Uzreiz jāprecizē, ka Latvijā dati, kas saistīti ar grāmatu lasīšanu, netiek ievākti regulāri, taču pēdējos gados tapuši vairāki pētījumi, līdz ar to situācija ar datu ieguvi ne tuvu nav kritiska. Par to pārliecināja LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, kas klātesošos iepazīstināja ar vairākiem jauniem pētījumiem, tostarp divām 2020. un 2021. gadā veiktām aptaujām par “Covid-19” ietekmi uz lasīšanu. Varbūt kādam tas šķitīs pārsteidzoši, taču vienā no aptaujām skaidri tiek atklāts, ka Latvijas iedzīvotāji arvien priekšroku dod drukātajām grāmatām. Turklāt tas neattiecas vien uz vecāko paaudzi, bet dažādu vecumu cilvēkiem!

Mainoties dzīves apstākļiem, mainās lasīšanas paradumi

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente Sandra Cīrule mēģināja atbildēt uz jautājumiem, vai grāmatu lasīšana cilvēkam ļauj justies īpašam un vai sabiedrībā lasīšana tiek uzskatīta par vērtību. Šīs pētnieces viena no atziņām bija, ka lielākajai daļai viņas pētījumu respondentu grāmatu lasīšanas paradumi ir mainījušies. Iemesli var būt dažādi, sākot ar dzīvesvietas vai darbavietas maiņu un beidzot ar bērnu nākšanu pasaulē, kad cilvēkam laika sev atliek pavisam maz. Vienīgais, kas laika gaitā nav mainījies, ir tas, ka cilvēkiem vēl aizvien patīk turēt rokās īstu grāmatu un sajust tās smaržu.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes docente un pētniece, pētījumu producente aģentūrā “MOZOKOT” Ilze Jankovska sniedza ieskatu pētījumā par jauniešu grāmatu lasīšanas pieredzi Latvijā. Tajā piedalījās bērni un jaunieši no 12 līdz 22 gadu vecumam. Viens no viņas secinājumiem bija tāds – kaut arī bērnu motivēt lasīt kļūst arvien grūtāk, grāmatmīļu jaunajā paaudzē netrūkst. Tātad Latvijas izdevniecības spēj izvēlēties un izdot tādas grāmatas, lai bērni un jaunieši savu laiku veltītu lasīšanai, nevis sociālajiem tīkliem, kas ir galvenie grāmatu konkurenti. Šo faktu apliecina arī arvien pieaugošā LNB Bērnu literatūras centra organizētās un koordinētās lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” popularitāte.

Noslēgumā tika piedāvāti Nīderlandes “De School schrijver” direktores Annemiekes Nēfes un Portugāles izdevniecības “Pato Logico” dibinātāja ilustratora Andrē Letrijas pieredzes stāsti iedvesmai.

Latviešu jaunieši labprātāk lasa angliski

Lai arī konferences dalībnieki vēstīja par dažādiem pētījumiem, kur dati iegūti no atšķirīgu vecumgrupu pārstāvju anketām, aktuālākais jautājums bija viens – kā motivēt cilvēkus lasīt drukātās grāmatas, un kāpēc tas ir svarīgi. Tā kā skolā vairs nav obligātās literatūras, problēma ir saasinājusies.

Digitālajam laikmetam ir savas priekšrocības, un to nav maz, taču viena no lielākajām problēmām ir tā, ka grāmatu lasīšanas vietā daļa cilvēku izvēlas citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes. Ļoti populāri ir sociālie tīkli, kuriem liela daļa Latvijas iedzīvotāju ik dienu veltot pat piecas stundas.

Ņemot vērā, ka bērni un jaunieši vispirms mācās no savas ģimenes, ir svarīgi, lai vecāki viņiem rādītu personīgo piemēru. Ja pieaugušie pret lasīšanu izturas vīpsnājoši, ir grūti motivēt ņemt rokā grāmatu viņu bērniem. Vai tiešām šis uzdevums ir paveicams tikai skolotājiem? Rezultātā bērniem un jauniešiem, kurus var raksturot kā mazlasītājus, rodas grūtības ar spēju koncentrēties, ilgāku laiku noturēt uzmanību, kā arī problēmas ar kritisko domāšanu un vārdu krājuma pilnveidi dzimtajā valodā. Vairāki respondenti, kuru dzimtā valoda ir latviešu, godīgi atzinuši, ka viņiem lasīt grāmatas latviski sagādājot daudz lielākas grūtības nekā lasīšana angļu valodā. Tas ir tāpēc, ka šie bērni un jaunieši nezina daudzu latviešu vārdu nozīmi. Lai uztvertu tekstu, vispirms nepieciešams šo nozīmi noskaidrot. Kā piemēru pētnieces minēja Jāņa Klīdzēja romānu “Cilvēka bērns”, kuru iesaka izlasīt skolā, taču problēmas sagādājot izlasītā sapratne, jo daļa lasītāju nezina, ko nozīmē vārds “pali”, kā arī daudzi citi rakstnieka lietotie vārdi. Citādi, pēc aptauju respondentu paustā, ir ar angļu valodu, kuru liela daļa jauniešu uztver un saprot labāk par savu dzimto valodu.

Ne viss attiecībā uz drukāto grāmatu lasīšanu vērtējams negatīvi. Pētniece Ilze Jankovska dalījās ar kādu fotogrāfiju, kas konferences dalībniekos izvilināja smaidu. Attēlā bija redzams mazs puika, kurš, iepriekš paredzot, ka kapusvētkos viņam būs garlaicīgi, līdzi uz kapsētu bija paņēmis grāmatiņu, kuru turpat zālītē arī lasīja. Ar šīs fotogrāfijas palīdzību pētniece klātesošajiem atgādināja, ka grāmatmīļi ir bijuši un būs visās paaudzēs.

Vēl viena pozitīva iezīme tika konstatēta pandēmijas laikā, kad gan mācības, gan darbs galvenokārt norisa attālināti – ar datoru un viedtālruņu palīdzību. Tajā laikā cilvēki, lai atpūstos no digitālo ierīču lietošanas, sākuši vairāk pievērsties drukāto grāmatu lasīšanai. Cerams, šī tendence saglabāsies arī nākotnē.

Lāsma Gaitniece

Pilnu Ļubļanas manifesta (The Ljubljana Reading Manifesto) tekstu var izlasīt https://readingmanifesto.org.

KĀDA SATURA GRĀMATĀM LATVIEŠU LASĪTĀJS DOD PRIEKŠROKU:

1. uzziņu literatūrai (enciklopēdijām, vārdnīcām utt.);

2. populārzinātniskajai literatūrai;

3. ceļojumu aprakstiem;

4. kriminālromāniem;

5. vēsturiskajiem romāniem;

6. psiholoģiskas/filozofiskas ievirzes romāniem;

7. mācību/zinātniskajai literatūrai;

8. romantiskajiem romāniem;

9. fantastikai/fantāzijai;

10. literatūrai, kas veicina profesionālo izaugsmi.

AVOTS: LU DOCENTES SANDRAS CĪRULES PĒTĪJUMS